Ja iegūta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība:

Publisku dokumentu legalizāciju regulē Dokumentu legalizācijas likums un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2008.gada 8.septembra noteikumi Nr.720 „Publisku dokumentu legalizācijas noteikumi”. Lai Latvijas Republikā izsniegtu vispārējās izglītības dokumentu (apliecību par pamatizglītību un/vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu, liecību) varētu izmantot ārvalstīs, tā īstenums ir jāapliecina ar „Apostille” Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Līdz 2009.gada decembrim Izglītības un zinātnes ministrija juridiskām personām izsniedza izziņu, kurā, pamatojoties uz izglītības iestādes un izglītības pārvaldes izsniegtajām izziņām, apliecināja vispārējās izglītības iestāžu direktora paraksta īstenumu. Lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus iedzīvotājiem un atvieglotu „Apostille” saņemšanas procedūru Izglītības un zinātnes ministrija ir vienojusies ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu, ka apliecinošu dokumentu legalizāciju veic Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, pamatojoties uz:

1. izglītības iestādes izsniegto izziņu, kurā norādīts:

• kad attiecīgā persona ir mācījusies vai mācās skolā (ja jālegalizē liecība vai izziņa par sekmju izrakstu);
• kad attiecīgā persona ir beigusi skolu;
• attiecīgai personai izsniegtās apliecības par pamatizglītību un/vai atestāta par vispārējo vidējo izglītību numurs un izdošanas datums (atbilstoši ierakstam izsniegto izglītības dokumentu reģistrācijas grāmatā);
• skolas direktora vārds un uzvārds (izsniedzot liecību, apliecību par pamatizglītību vai/un atestātu par vispārējo vidējo izglītību jānorāda tā direktora vārds, uzvārds, kurš ir bijis skolas direktors laikā, kad klasi vai skolu beidza attiecīgā persona. Izsniedzot izziņu par sekmju izrakstu, jānorāda tā direktora vārds un uzvārds, kurš šobrīd ir tiesīgs parakstīt izziņu);
• gadījumos, ja izglītības iestāde ir reorganizēta vai likvidēta izziņu izsniedz iestādes dibinātājs, iestādes tiešo saistību pārņēmējs vai Personāla dokumentu Valsts arhīvs;

2.apliecība par pamatizglītību un/vai atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai liecība, vai izziņa par sekmju izrakstu (atkarībā no tā, kurš no dokumentiem jālegalizē).

Papildus informāciju par dokumentu legalizāciju var saņemt Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, Elizabetes ielā 57, Rīgā, LV-1050. Kontakttālrunis: 67016364.

Ja iegūta profesionālā vidējā izglītība:

Izziņas pieprasītājs, lai saņemtu izziņu iesniegšanai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamentā (413.kabinetā) šādus dokumentus:

• iesniegumu; (iesnieguma forma)
• profesionālās izglītības ieguvi apliecinošs dokuments (diploms, kvalifikācijas apliecība, atestāts) un, ja ir, sekmju izraksts

Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta atbildīgā persona izziņu sagatavo 14 darbdienu laikā.

Kontaktpersona:

Izglītības departamenta

vecākā referente Una Freimane

t.67047794, f.67047904

e-pasts: una.freimane@izm.gov.lv

Vaļņu iela 2, Rīga, 610.kab.

Informācija par Latvijas izglītības sistēmu (dokumentiem, iestādēm, vērtējuma sistēmu u.c.) ir publiski pieejama. Pēc personas pieprasījuma šādas izziņas izsniedz Akadēmiskās informācijas centrs (http://www.aic.lv/). Šādas izziņas sagatavošana ir maksas pakalpojums atkarībā no pieprasītās informācijas izziņas valodas, maksa var būt no 7 līdz 30 LVL.

Kad 2013./2014.mācību gadā paredzētas skolēnu brīvdienas?

Rudens brīvdienas – no 2013.gada 28.oktobra līdz 2013.gada 1.novembrim;

Ziemas brīvdienas – no 2013.gada 23.decembra līdz 2014.gada 3.janvārim;

Pavasara brīvdienas 1.–11.klases izglītojamajiem – no 2014.gada 17.marta līdz 2014.gada 21.martam;

Pavasara brīvdienas 12.klases skolēniem – no 2014.gada 24.marta līdz 2014.gada 28.martam;

Vasaras brīvdienas 1.–8.klases un 10.–11.klases skolēniem – no 2014.gada 2.jūnija līdz 2014.gada 29.augustam.

Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases skolēniem. Papildu brīvdienas organizē otrajā semestrī.

Rudens brīvdienas – no 2012.gada 29.oktobra līdz 2.novembrim;

Ziemas brīvdienas – no 2012.gada 24.decembra līdz 2013.gada 4.janvārim;

Pavasara brīvdienas – no 2013.gada 22.marta līdz 28.martam;

Vasaras brīvdienas 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem – no 2013.gada 3.jūnija līdz 30.augustam.

Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases izglītojamajiem. Papildu brīvdienas organizē otrajā semestrī.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu mācību gads ilgst: 1.klasei - 34 nedēļas; no 2.klases līdz 8.klasei - 35 nedēļas; 9.klasei - 37 nedēļas.;10. un 11.klasei - 35 nedēļas; 12.klasei - 38 nedēļas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā Ministru kabineta noteikumus, kuros tiek ievērots Izglītības likumā noteiktais mācību gada ilgums 35 nedēļas vai 175 mācību dienas.

No 2012.gada 1.septembra 7-18 gadus veciem bērniem un pilngadīgiem cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu ir iespēja saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās vidējās izglītības iestādēs.

Vairāk informācijas

Gadījumā, ja ir nozaudēts (nozagts, iznīcināts vai neatjaunojami bojāts) vispārējās izglītības dokumenta oriģināls, ir jāgriežas izglītības iestādē, kas izsniegusi šo dokumenta oriģinālu un jāiesniedz iesniegums, ar lūgumu izsniegt izglītības dokumenta dublikātu. Ja izglītības iestāde ir reorganizēta vai likvidēta, personai ar iesniegumu jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldes iestādē vai pie attiecīgā pašvaldības izglītības speciālista.
Persona, kura vēršas pašvaldības izglītības pārvaldes iestādē vai pie pašvaldības izglītības speciālista, papildus iesniegumam iesniedz arhīva vai izglītības iestādes izziņu, kurā norādīts, ka izglītojamais ir mācījies un beidzis attiecīgo izglītības iestādi. Pēc tam personai jāiesniedz „Latvijas Vēstnesī” sludinājums, kur šo dokumentu izsludina par nederīgu. Pēc sludinājuma publicēšanas „Latvijas Vēstnesī”, ne vēlāk kā 10 dienu laikā, attiecīgās izglītības iestādes direktors vai pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs izraksta dublikātu un reģistrē izsniegto dokumentu uzskaites un reģistrācijas grāmatā. Persona, kam nepieciešams izglītības dokumenta dublikāts sedz visus izdevumus, kas saistīti ar dublikāta izgatavošanu.

Gadījumā, ja nozaudēts (nozagts, iznīcināts vai neatjaunojami bojāts) profesionālās izglītības dokumenti, lai iegūtu attiecīgā dokumenta dublikātu, ir jāgriežas izglītības iestādē, kas izsniegusi šo dokumenta oriģinālu un jāiesniedz iesniegums, ar lūgumu izsniegt izglītības dokumenta dublikātu. Ja iestāde ir reorganizēta vai likvidēta un tās tiesības un saistības nav pārņēmusi cita iestāde, reorganizētās vai likvidētās iestādes dibinātājs (pašvaldība vai ministrija, kuras padotībā atradās iestāde) izdod citai iestādei rīkojumu izsniegt dublikātu. Akreditētām privātajām profesionālās izglītības iestādēm rīkojumu par dublikāta izsniegšanu vai izziņu šādā gadījuma izdod Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtu arhīva izziņu.
Ja iestādē nav datu, kas nepieciešami izglītības dokumenta dublikāta saņemšanai, izglītības dokumenta nozaudētājs tos pieprasa arhīvam. Pēc tam personai jāiesniedz „Latvijas Vēstnesī” sludinājums, kur šo dokumentu izsludina par nederīgu.
10 dienu laikā pēc sludinājuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", pamatojoties uz izglītības iestādes vadītāja izdotu rīkojumu par attiecīgā profesionālās izglītības dokumenta dublikāta izsniegšanu, noformē, reģistrē un izsniedz nozaudētā izglītības dokumenta dublikātu. Persona, kam nepieciešams izglītības dokumenta dublikāts sedz visus izdevumus, kas saistīti ar dublikāta izgatavošanu.

Sludinājumu var iesniegt personīgi laikraksta „Latvijas Vēstnesis” Klientu centrā Bruņinieku ielā 53, Rīgā vai sūtot uz e-pastu slud@lv.lv, ja persona lieto elektronisko parakstu.

To var iesniegt persona, kuras izglītības dokumenti nozaudēti/bojāti/nozagti vai viņas pilnvarotā persona.

To var iesniegt skola, atsūtot pa faksu 67898745, noformējot uz iestādes veidlapas (publicējamais teksts, paraksts, zīmogs), ar norādi "Latvijas Vēstnesim", un pievienojot dokumentu, kas apliecina apmaksu par sludinājumu.

Ja skola ir likvidēta, informācija par personu lietām ir atrodama:

• Personāla dokumentu valsts arhīvā, Ata ielā 1, tālr. 67272176, ja izglītības iestāde atradusies Rīgā.
• Zonālajos valsts arhīvos,  http://www.arhivi.lv/index.php?&443 par ārpus Rīgas esošajām izglītības iestādēm.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem bērniem un jauniešiem nav šķēršļu pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības posmā pāriet no skolas ārzemēs uz skolu Latvijā un otrādi. Šos procesus regulē MK 2012.gada 28.februāra noteikumi Nr.149 "Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi"

Atbilstoši noteiktajai kārtībai skolas direktoram izglītības iestādē ir obligāti jāuzņem skolēns, kurš mācījies ārvalstīs, paturot tiesības pieprasīt dokumentu, kas apliecina ārvalstīs apgūto mācību saturu un mācību sasniegumu vērtējumu. Nepieciešamības gadījumā skola var pārbaudīt bērna zināšanas, lai pieņemtu lēmumu, kurā klasē bērnu uzņemt. Vienojoties ar bērna vecākiem, skola var noteikt papildu pasākumus, kas veicami bērna sekmīgas izglītības turpināšanai Latvijā, piemēram, individuālas konsultācijas.

Jāņem vērā, ka uzņemšanai vidusskolā, izglītības iestāde var rīkot iestājpārbaudījumus, saskaņojot ar dibinātāju. Tas attiecas gan uz skolēniem, kas pamatizglītību apguvuši Latvijā, gan ārzemēs.

Šajā gadījumā augstskolas (arī koledžas) uzņemšanas noteikumos nosaka kārtību, kādā veidā studiju programmā uzņem personas:

• Kuras saskaņā ar likumu var nekārtot centralizētos eksāmenus,
• Kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam,
• Kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs,
• Ar īpašām vajadzībām.

Šīs prasības regulē MK 10.10.2006. noteikumi Nr.846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās". Līdz ar to individuāli jāsazinās ar konkrēto augstākās izglītības iestādi un jānoskaidro kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem notiek uzņemšana konkrētajā augstākās izglītības iestādē.

Informāciju par Latvijas augstākās izglītības iestādēm: www.aiknc.lv

Kredīta dzēšana ir iespējama, ja kredīta ņēmējs (atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai) kļūst par darbinieku valsts vai pašvaldības institūcijā. Šīs profesijas katru gadu apstiprina Ministru kabinets. Kredīta ņēmējs Pieteikumu iesniedz pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas, kuras apguvei ņemts kredīts.

Dokumenti, kas jāiesniedz, lai pretendētu uz kredīta dzēšanu:

1. pieteikums kredīta dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem;
2. izziņa par kredīta ņēmēja pamatdarba vietu;
3. pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas iegūtā diploma kopija;
4. ja kredīts izsniegts no kredītiestādes līdzekļiem – jāiesniedz izziņa no kredītiestādes, kur norādīta izsniegtā kredīta summa, pamatsummas atlikums;
5. ja saņemts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem – jāiesniedz parakstīts kredīta atmaksas grafiks. Papildu informācija Studiju un zinātnes administrācijas mājaslapā.

Par vietām pirmsskolas izglītības iestādēs ir atbildīga pašvaldība, tāpēc jāinteresējas, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā Rīgā, Valdemāra ielā 5 pie Pirmsskolas izglītības nodaļas vadītājas Ivetas Naglas (Iveta.Nagla@riga.lv; tālr.: 67026818).

Informāciju par vispārējās izglītības un profesionālās izglītības (profesionālās ievirzes, profesionālās pilnveides, profesionālās vispārējās izglītības u.tml.) programmām var iegūt sazinoties ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu (www.ikvd.gov.lv)

Informācija par vispārējās izglītības programmām: 67507832;

Informācija par profesionālās izglītības programmām: 67387867.

Neformālās interešu, pieaugušo, bērnu un jauniešu interešu izglītības programmas licencē pašvaldība (sk. kontaktinformāciju pilsētu un novadu izglītības speciālistiem).

Gadījumā, ja skolā tiek pārkāptas vai ierobežotas skolēna tiesības un ir  nepieciešama konsultācija vai palīdzība, skolēns un vecāki var vērsties  pie skolotāja, pie savas izglītības iestādes vadītāja vai Izglītības kvalitātes valsts dienestā:

• rakstot vēstuli uz adresi Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14, Rīgā, LV-1050;
• rakstot e-pasta vēstuli uz adresi ikvd@ikvd.gov.lv;
• zvanot uz tālruni 67228504;
• zvanot uz uzticības tālruni (automātiskais atbildētājs) 67358075

Izglītības kvalitātes valsts dienests informāciju izvērtēs, pārbaudīs un palīdzēs. Plašāka informācija: www.ikvd.gov.lv.

Laiku, no kura brīža bērnu var pieteikt mācībām 1.klasē, ar rīkojumu nosaka attiecīgās pašvaldības Izglītības pārvalde, tādēļ šie datumi reģionos var atšķirties. Lai iegūtu informāciju par Jums interesējošo skolu iesakām sazināties ar attiecīgo izglītības speciālistu.

Saskaņā ar Rīgas Domes 2008. gada 2. septembra saistošajiem noteikumiem "Kārtība bērnu reģistrēšanai un uzņemšanai 1. klasē Rīgas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs" bērnu mācībām 1. klasē var pieteikt, kad bērns ir sasniedzis 5 gadu vecumu.

Izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka prasībām pedagogiem regulē MK 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr.347 "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai". Neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar  Izglītības departamenta pārstāvi Aivaru Opincānu, e-pasts: aivars.opincans@izm.gov.lv tālr. 67047947

Informācija par projektu „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” pieejama Studiju un zinātnes administrācijas mājas lapā sadaļā Mērķstipendijas pedagogiem: http://www.sza.gov.lv/?p=49

Informāciju par pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursiem pedagogiem  atrodama IZM mājaslapā šeit:

http://izm.izm.gov.lv/pedagogiem/7616.html

Papildu informācijai par pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu saskaņošanu lūdzam sazināties ar Izglītības departamenta pārstāvi Aivaru Opincānu, e-pasts: aivars.opincans@izm.gov.lv tālr. 67047947.

Lai iegūtu tiesības uzsākt pedagoga privātpraksi un saņemtu privātprakses uzsākšanas sertifikātu, fiziska persona iesniedz Izglītības kvalitātes valsts dienestā (Zigfrīda Annas Meirovica bulvāris 14) (turpmāk – Dienests): 

1. iesniegumu par pedagoga privātprakses uzsākšanas sertifikāta izsniegšanu (iesnieguma forma pieejama zemāk pievienotajā dokumentā);
2. izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu (ar pielikumiem) kopijas, uzrādot šo dokumentu oriģinālus;
3. profesionālo pilnveidi apliecinošo dokumentu kopijas, uzrādot šo dokumentu oriģinālus. 
4. izglītības programmu vai mācību priekšmeta programmu vai kursa programmu, kuru pedagogs vēlās īstenot privātpraksē.
5. Fiziskai personai, kura vēlās uzsākt pedagoga privātpraksi:

• jābūt rīcībspējīgai;
• ar tiesas nolēmumu nedrīkst būt ierobežotas vecāka tiesības;
• nedrīkst būt sodāmības par tīšu noziegumu.

Lēmums par sertifikāta izsniegšanu uz trijiem gadiem vai lēmums par sertifikāta izsniegšanas atteikumu tiek pieņemts mēneša laikā no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas Dienestā.
Lai paātrinātu privātprakses sertifikāta saņemšanu, pedagogs papildus var iesniegt Dienestam izziņu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra par sodāmības neesamību. Pārējos gadījumos informāciju no Sodu reģistra pieprasa Dienests, neprasot šādu izziņu no pedagogiem.
Par pedagoga privātprakses īstenošanu bez sertifikāta, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.⁵⁵ pantā noteikto, tiek piemērots naudas sods no 25 līdz 50 latiem.
Informācija par pedagoga privātprakses organizācijas finansiālajiem aspektiem pieejama Valsts ieņēmumu dienestā.
Pedagoga privātprakses sertifikāta izsniegšana ir bezmaksas pakalpojums.
Papildu informāciju varat saņemt pa tālruni 67367202 vai 67358077.

Vairāk informācijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta mājaslapā

Kārtību, kādā Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pielīdzināmi grādi un kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms 2000.gada 26.decembra, nosaka MK 2012.gada 28.februāra noteikumi Nr.142 "Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība". Jautājumu par iepriekš iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšanu izskata Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), tālr.67225155, fakss 67221006, aic@aic.lv, adrese: Smilšu 2, 4.stāvs, Rīga.

Plašāka informācija ir pieejama AIC mājaslapā: http://www.aic.lv/portal/lv/veco_diplomu_pieliidzinaashana.html

Augstskolu likums neaizliedz vienlaicīgi studēt vairākās studiju programmās, tas izriet no  Augstskolu likuma 47.panta otrā daļas, kas paredz, ka par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā.

Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai var tikt izmantotas vairākas reizes. Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā.

Izglītības dokumenti ir jāiesniedz ekspertīzei Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), kontaktinformācija: tālr.67225155, e-pasts: diplomi@aic.lv, adrese: Smilšu iela 2, 4.stāvs, Rīga.

PSRS izglītības dokumenti nav ārvalstu izglītības dokumenti, tie Latvijā tiek atzīti, izņemot PSKP* un VĻKJS* iestāžu izsniegtos.

*PSKP - Padomju Savienības Komunistiskā Partija
*VĻKJS - Vissavienības Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Sabiedrība

Par ārvalstīs iegūta akadēmiska izglītības dokumentu ekspertīzi nav jāmaksā. Maksa par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir 40,00 LVL.

Studijām ārzemēs ir iespējams pretendēt  gan uz studiju, gan studējošā kredītu, ja attiecīgā programma valstī, kurā plānojat studijas, ir akreditēta. Papildu informācija par kredīta piešķiršanu var iegūt sazinoties ar Studiju un zinātnes administrāciju: http://www.sza.gov.lv/?p=66.
Informācija par pieejamajām stipendijām ir Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā: http://www.viaa.gov.lv/lat/starpvalstu_sadarbiiba/stipendijas/stipendiju_piedavajumi/

• Apmeklējot portālu Ploteus http://ec.europa.eu/ploteus/(sadaļā “Apmaiņas programmas un to finansējums” pieejama informācija arī par stipendijām);
• sazinoties ar Valsts izglītības attīstības aģentūras darbiniekiem (www.viaa.gov.lv);
• vēršoties tuvākajā attiecīgās valsts vēstniecībā (vēstniecību kontaktinformācija pieejama Ārlietu ministrijas mājaslapā www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/). 

Programmas “Jaunatne darbībā“ Nacionālā aģentūra Latvijā ir "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra". Tās adrese: Teātra iela 3, Rīga, LV-1050, tālr.: 67358065, fakss: 67358060, e-pasts: info@jaunatne.gov.lv, mājaslapa: www.jaunatne.gov.lv .

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 36.punkts nosaka, ka pedagoga darba slodze – kopējais tarificēto stundu skaits nedēļā (gadā) – nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesoša pedagoga aizvietošanu.

Minētā norma nosaka ierobežojumu pedagoga, tai skaitā izglītības iestādes vadītāja darbu tarificēt vienā izglītības iestādē vairāk kā 40 stundas nedēļā. Minētie noteikumi neregulē jautājumu par pedagoga darbu citā institūcijā, tai skaitā citā izglītības iestādē. Šāds darbs var tikt veikts ārpus pedagogam noteiktā darba laika, ievērojot Darba likumā ietverto regulējumu par blakus darbu. Ievērojot minēto, pedagogs ir tiesīgs strādāt vairākās izglītības iestādēs, neievērojot noteikto ierobežojumu attiecībā uz 40 stundu nedēļu, proti, 40 stundu darba nedēļa tiek attiecināta tikai uz darbu vienā izglītības iestādē.

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 13.punkts nosaka, ka vispārējās izglītības iestādes direktoram un pirmsskolas izglītības iestādes vadītājam papildu pedagoģiskā darba apjoms kopā ar tarificēto direktora, pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja nedrīkst pārsniegt 1,3 darba likmes. Šāds ierobežojums ir noteikts ar mērķi nodrošināt, ka papildu pedagoģiskais darbs nekaitē pedagoga tiešo pienākumu pildīšanai, konkrētajā gadījumā – izglītības iestādes vadītāja pienākumu izpildei.

Izglītības iestādes vadītāja darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, ir 40 stundas nedēļā, kas arī uzskatāms par normālo darba laiku Darba likuma izpratnē.  Ievērojot minēto, noteikumu 13.punktā noteiktās 0,3 darba likmes ir aprēķināmas no 40 stundām. Tātad, lai saņemtu 1,3 darba algas likmes, izglītības iestādes vadītājs, kurš strādā pilnu slodzi, proti, 40 stundas nedēļā, drīkst veikt papildu pedagoģisko darbu ne vairāk kā 12 stundas nedēļā. Jāņem vērā, ka minēto noteikumu 13.punktā iekļautais regulējums attiecas uz gadījumiem, kad izglītības iestādes vadītājs tajā pašā izglītības iestādē darba līgumā noteiktā darba laika ietvaros veic papildu pedagoģisko darbu.

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 13.punkts neregulē jautājumu par izglītības iestādes vadītāja darbu citā institūcijā, tai skaitā citā izglītības iestādē. Šāds darbs var tikt veikts ārpus izglītības iestādes vadītājam noteiktā darba laika. Šādā gadījumā nepieciešams ievērot Darba likumā ietverto regulējumu par blakus darbu.

Saskaņā ar Darba likuma 91.pantu darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Piemēram, izglītības iestādes vadītāja darba līgumā var būt iekļauta norāde, ka blakus darba veikšanai nepieciešams saņemt darba devēja saskaņojumu.

Darba likuma 62.panta ceturtā daļa nosaka, ka par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī par grozījumiem pastāvošajā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš. Darba likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ka tiem valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, kuriem atlīdzību un citus ar to saistītos jautājumus regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, nepiemēro attiecīgās šā likuma normas. Tādējādi Darba likuma normas ir saistošas darba devējam visos gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas uz darba līguma pamata, ciktāl minētās likuma normas neierobežo cita likuma normas.

Nevienā likumā šāds ierobežojums attiecībā uz Darba likuma 62.panta ceturtās daļas piemērošanu pedagogiem nav noteikts. Saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 16.punktu Ministru kabinets ir noteicis pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, bet ne kārtību, kādā pedagogi informējami par darba samaksas sistēmas, tai skaitā darba algas izmaiņām.

Ievērojot minēto, mainoties pedagogu tarifikācijai un tādējādi arī darba samaksai, ir piemērojama Darba likuma 62.panta ceturtā daļa.  

Atkarībā no pašvaldības budžeta un citiem faktoriem dažādu pašvaldību izglītības iestādēs var noteikt mēneša darba algas likmi, kas ir lielāka par Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” noteikto zemāko mēneša darba algas likmi, un dažādās izglītības iestādēs darba algas likme var atšķirties, bet tā nedrīkst būt zemāka kā noteikts Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 20.punktu, stundu atalgojumu piemēro samaksai par mācību stundām pedagogam, kas ne ilgāk kā mēnesi aizvietojis slimības vai citu iemeslu dēļ promesošu pedagogu. Ja aizvietošana turpinās ilgāk par mēnesi, atalgojumu pedagogam maksā, sākot ar pirmo aizvietošanas dienu. Dažu mācību stundu aizvietošana, pedagogiem savstarpēji mainoties un nodrošinot mācību procesa norisi izglītības iestādē, bez papildu samaksas, nav pretrunā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un tas nevar ietekmēt mācību plāna izpildi.  

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 39.punktā noteikts, ka izglītības iestādēs, kurās izglītojamie apgūst pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas, pedagogam var tarificēt par rakstu darbu labošanu valodā, literatūrā un matemātikā – līdz sešām stundām par vienu darba likmi nedēļā.

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 40.punktā noteikts, ka izglītības iestādēs, kurās izglītojamie apgūst pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas, pedagogam var tarificē līdz divām darba stundām nedēļā par vienu darba likmi mācību stundu (nodarbību) sagatavošanai.

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 41.punktā noteikts, ka vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs mācību priekšmetu pedagogiem var tarificēt līdz divām darba stundām nedēļā (līdz 80 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) par vienu darba likmi individuālajam darbam ar izglītojamajiem mācību priekšmetā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” nav noteikts, cik stundas jātarificē rakstu darbu labošanai, stundu (nodarbību) sagatavošanai, individuālajam darbam ar izglītojamajiem mācību priekšmetā. Līdz ar to izglītības iestādē, atbilstoši Izglītības likuma 30.panta otrajā daļā noteiktajam, iestādes vadītājs patstāvīgi var lemt, cik stundas jātarificē rakstu darbu labošanai, stundu (nodarbību) sagatavošanai, individuālajam darbam ar izglītojamajiem mācību priekšmetā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 6.pantā noteiktajam arī izglītības iestādē ir jāievēro vienlīdzības princips, līdz ar to nav pieļaujama situācija, ka iespējams vienam pedagogam tarificē stundas par rakstu darbu labošanai, citam nē.

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 8.punktā noteikts, ka pedagogu darba algu, ņemot vērā pedagoga mēneša darba algas likmi un slodzi, katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs pēc stāvokļa uz 1.septembri. Līdz ar to izglītības iestādes vadītājs, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai” 13.punktā noteiktajam, ja ir pietiekams izglītojamo skaits, var noteikt mēneša darba algas likmi, kas ir lielāka par Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” noteikto zemāko mēneša darba algas likmi. Līdz ar to dažādās izglītības iestādēs darba algas likme var atšķirties.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 34.punktā noteiktajam, pirmsskolas izglītības mūzikas skolotāja darba slodzē ieskaitāma mūzikas nodarbību vadīšana un gatavošanās nodarbībām. Individuālo darbu ar izglītojamiem pedagoga darba slodzē ieskaita tikai vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 2.punktā noteikto, mēneša darba algu pedagogam nosaka par darba laiku astronomiskajās stundās (ieskaitot starpbrīžus starp mācību stundām, nodarbībām vai lekcijām) atbilstoši viņa darba slodzei un pedagoga darba stāžam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 34.punktā noteiktajam, pedagoga darba slodzē ieskaitāma mācību stundu (nodarbību, lekciju) vadīšana un to sagatavošana. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba slodzē ieskaitāms arī individuālais darbs ar izglītojamajiem, rakstu darbu labošana, kā arī klases (grupas) audzinātāja pienākumu veikšana, kas tarificējamas kā mācību stundas atbilstoši šo noteikumu 39., 40. un 41.punktam.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 13.punktā noteikto, vispārējās izglītības iestādes direktora vietniekam papildu pedagoģiskā darba apjoms kopā ar tarificēto direktora vietnieka darba likmi nedrīkst pārsniegt 1,3 darba likmes, piemēram, ja direktora vietnieks strādā uz pilnu likmi (40 stundu darba nedēļa), viņam ir tiesības 12 astronomiskās stundas savā direktora vietnieka darba laikā veikt pedagoga darbu.

Darba samaksa par papildu pedagoģiskā darba apjomu Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 13.punktā minētajām amatpersonām ir aprēķināma pēc astronomiskajām stundām, nevis novadītajām kontaktstundām un starpbrīžiem, jo, saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 35.pantā noteikto, mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 40-45 minūtes un mācību stundas ilgumu nosaka izglītības iestādes vadītājs, savukārt, izglītības procesa organizācija (t.sk. starpbrīžu ilgums) tiek noteikts katras izglītības iestādes nolikumā, līdz ar to, katrā izglītība iestādē var būt atšķirīgs mācību stundu un starpbrīžu ilgums.