Visbiežāk uzdotie jautājumi

Kas nepieciešams, lai Latvijas Republikā izsniegtu vispārējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības dokumentu varētu izmantot ārvalstīs?

Kad 2010./2011. mācību gadā ir paredzētas skolēnu brīvdienas?

Kad 2009./2010. mācību gadā ir paredzētas skolēnu brīvdienas?

Kas nepieciešams, lai nodibinātu izglītības iestādi?

Kā rīkoties, ja nozaudēti vispārējās izglītības dokumenti?

Kā rīkoties, ja nozaudēti profesionālās izglītības dokumenti?

Ja nav nokārtots kvalifikācijas eksāmens profesionālās-vispārējās izglītības iestādē, vai skolai izsniegs atestātu par vispārējo-vidējo izglītību?

Ar cik nesekmīgām atzīmēm skolēns tiek pārcelts nākamajā klasē vidusskolā?

Kā rīkoties, ja nozaudēti centralizēto eksāmenu sertifikāti?

Cik ilgi ir derīgi centralizēto eksāmenu sertifikāti?

Kā iespējams nokārtot centralizētos eksāmenus, ja ir jau iegūta vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība?

Ja nav kārtoti centralizētie eksāmeni, kur un kādā veidā ir iespējams iestāties augstskolā?

Kādos gadījumos ir iespējams pretendēt uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem?

Kā ir iespējams atvērt privāto bērnudārzu?

Ar ko atšķiras pirmsskolas izglītības iestāde(bērnudārzs) no „rotaļu grupas”?

Vai izglītības iestāde ir tiesīga prasīt no vecākiem naudu mācību materiālu kopēšanai vai saimniecības preču iegādei?

Kad var pieteikt bērnu skolā mācībām 1.klasē?

Kā saņemt privātprakses pedagoga sertifikātu?

Kāds ir minimālais un maksimālais stipendiju apmērs augstskolās, kas to regulē?

Vai ir iespējams iegūt divas augstākās izglītības par valsts budžeta naudu?

Kur griezties, ja nepieciešama ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta atzīšana Latvijā?

Kā iegūt informāciju par stipendijām studijām citas ES dalībvalsts augstskolā?

Vai citas ES valsts augstskolā atzīs manu Latvijā iegūto vidusskolas diplomu?

Vai mans augstākās izglītības diploms derēs, turpinot studijas citas ES valsts augstskolā?

Kā uzzināt, kāda līmeņa grādam citā ES dalībvalstī atbilst Latvijā iegūtā izglītība?

Vai citās ES valstīs atzīst Latvijā iegūto skolotāja kvalifikāciju?

Kas nepieciešams, lai Latvijas Republikā izsniegtu vispārējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības dokumentu varētu izmantot ārvalstīs?

***Ja iegūta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība:

Publisku dokumentu legalizāciju regulē Dokumentu legalizācijas likums un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2008.gada 8.septembra noteikumi Nr.720 „Publisku dokumentu legalizācijas noteikumi”. Lai Latvijas Republikā izsniegtu vispārējās izglītības dokumentu (apliecību par pamatizglītību un/vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu, liecību) varētu izmantot ārvalstīs, tā īstenums ir jāapliecina ar „Apostille” Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Līdz 2009.gada decembrim Izglītības un zinātnes ministrija juridiskām personām izsniedza izziņu, kurā, pamatojoties uz izglītības iestādes un izglītības pārvaldes izsniegtajām izziņām, apliecināja vispārējās izglītības iestāžu direktora paraksta īstenumu. Lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus iedzīvotājiem un atvieglotu „Apostille” saņemšanas procedūru Izglītības un zinātnes ministrija ir vienojusies ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu, ka apliecinošu dokumentu legalizāciju veic Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, pamatojoties uz:

1. izglītības iestādes izsniegto izziņu, kurā norādīts:

• kad attiecīgā persona ir mācījusies vai mācās skolā (ja jālegalizē liecība vai izziņa par sekmju izrakstu);
• kad attiecīgā persona ir beigusi skolu;
• attiecīgai personai izsniegtās apliecības par pamatizglītību un/vai atestāta par vispārējo vidējo izglītību numurs un izdošanas datums (atbilstoši ierakstam izsniegto izglītības dokumentu reģistrācijas grāmatā);
• skolas direktora vārds un uzvārds (izsniedzot liecību, apliecību par pamatizglītību vai/un atestātu par vispārējo vidējo izglītību jānorāda tā direktora vārds, uzvārds, kurš ir bijis skolas direktors laikā, kad klasi vai skolu beidza attiecīgā persona. Izsniedzot izziņu par sekmju izrakstu, jānorāda tā direktora vārds un uzvārds, kurš šobrīd ir tiesīgs parakstīt izziņu);
• gadījumos, ja izglītības iestāde ir reorganizēta vai likvidēta izziņu izsniedz iestādes dibinātājs, iestādes tiešo saistību pārņēmējs vai Personāla dokumentu Valsts arhīvs;

2.apliecība par pamatizglītību un/vai atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai liecība, vai izziņa par sekmju izrakstu (atkarībā no tā, kurš no dokumentiem jālegalizē).

Papildus informāciju par dokumentu legalizāciju var saņemt Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, Elizabetes ielā 57, Rīgā, LV-1050. Kontakttālrunis: 67016364.

***Ja iegūta profesionālā vidējā izglītība:

Izziņas pieprasītājs, lai saņemtu izziņu iesniegšanai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamentā (413.kabinetā) šādus dokumentus:

• iesniegumu; (iesnieguma forma)
• profesionālās izglītības ieguvi apliecinošs dokuments (diploms, kvalifikācijas apliecība, atestāts) un, ja ir, sekmju izraksts

Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta atbildīgā persona izziņu sagatavo 14 darbdienu laikā.

Kontaktpersona:

Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta

vecākā referente Una Freimane

t.67047794, f.67047904

e-pasts: una.freimane@izm.gov.lv

Vaļņu iela 2, Rīga, 413.kab.

Kad 2010./2011. mācību gadā ir paredzētas skolēnu brīvdienas?

Rudens brīvdienas – no 2010.gada 25.oktobra līdz 29.oktobrim; ziemas brīvdienas – no 2010.gada 27.decembra līdz 2011.gada 5.janvārim;
Pavasara brīvdienas – no 2011.gada 21.marta līdz 25.martam;
Vasaras brīvdienas 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem – no 2011.gada 1.jūnija līdz 31.augustam.

Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases izglītojamajiem. Papildu brīvdienas organizē otrajā semestrī.

Kad 2009./2010. mācību gadā ir paredzētas skolēnu brīvdienas?

Rudens brīvdienas – no 2009.gada 26.oktobra līdz 2009.gada 30.oktobrim; Ziemassvētku brīvdienas – no 2009.gada 23.decembra līdz 2010.gada 5.janvārim;
Pavasara brīvdienas – no 2010.gada 29.marta līdz 2010.gada 5.aprīlim;
Vasaras brīvdienas 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem – no 2010.gada 1.jūnija līdz 2010.gada 31.augustam.

Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases izglītojamajiem. Papildu brīvdienas organizē otrajā semestrī.

Informāciju par izglītības iestāžu reģistrēšanu un izglītības programmu licencēšanu varat atrast Izglītības kvalitātes valsts dienestā

Kā rīkoties, ja nozaudēti vispārējās izglītības dokumenti?

Gadījumā, ja ir nozaudēts (nozagts, iznīcināts vai neatjaunojami bojāts) vispārējās izglītības dokumenta oriģināls, ir jāgriežas izglītības iestādē, kas izsniegusi šo dokumenta oriģinālu un jāiesniedz iesniegums, ar lūgumu izsniegt izglītības dokumenta dublikātu. Ja izglītības iestāde ir reorganizēta vai likvidēta, personai ar iesniegumu jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē. Papildus laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” jāiesniedz sludinājums, kur šo dokumentu izsludina par nederīgu. Par šo sludinājumu maksā sludinājuma autors. Pēc sludinājuma publicēšanas „Latvijas Vēstnesī”, ne vēlāk kā 10 dienu laikā, attiecīgās izglītības iestādes direktors vai pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs izraksta dublikātu un reģistrē izsniegto apliecību par vispārējo pamatizglītību uzskaites un reģistrācijas grāmatā vai izsniegto atestātu par vispārējo vidējo izglītību uzskaites un reģistrācijas grāmatā.

Kā rīkoties, ja nozaudēti profesionālās izglītības dokumenti?

Gadījumā, ja nozaudēti profesionālās izglītības dokumenti, lai iegūtu attiecīgā dokumenta dublikātu, ir jāgriežas izglītības iestādē, kas izsniegusi šo dokumenta oriģinālu un iesniedz iesniegumu par izglītības dokumenta nozaudēšanu un dublikāta izsniegšanu. Ja iestādē nav datu, kas nepieciešami izglītības dokumenta dublikāta saņemšanai, izglītības dokumenta nozaudētājs tos pieprasa arhīvam. Ja iestāde ir reorganizēta vai likvidēta un tās tiesības un saistības nav pārņēmusi cita iestāde, reorganizētās vai likvidētās iestādes dibinātājs (pašvaldība vai ministrija, kuras padotībā atradās iestāde) izdod citai iestādei rīkojumu izsniegt dublikātu. Akreditētām privātajām profesionālās izglītības iestādēm rīkojumu par dublikāta izsniegšanu vai izziņu šādā gadījuma izdod Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtu arhīva izziņu.
Papildus laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” jāiesniedz maksas sludinājums, par nozaudētā profesionālās izglītības dokumenta izsludināšanu par nederīgu. 
10 dienu laikā pēc sludinājuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un datu saņemšanas no arhīva iestāde, pamatojoties uz tās vadītāja izdotu rīkojumu par attiecīgā profesionālās izglītības dokumenta dublikāta izsniegšanu, noformē, reģistrē un izsniedz nozaudētā izglītības dokumenta dublikātu.

Ja nav nokārtots kvalifikācijas eksāmens profesionālās-vispārējās izglītības iestādē, vai skolai izsniegs atestātu par vispārējo-vidējo izglītību?

Ja nav pabeigta pilna profesionālās vidējās izglītības programma, tad nevar saņemt atestātu par vispārējo-vidējo izglītību. Līdz ar to izglītojamais nevar saņemt nekāda veida izglītības dokumentu. Lai iegūtu atestātu ir jāiestājas vakarskolā un jāpabeidz vidusskola(parasti profesionālās izglītības iestādēs vidusskolas vielas apjoms ir mazāks, līdz ar to katra vakarskola attiecīgi izvērtē līdz šim iegūtās zināšanas un nosaka kurā klasē izglītojamais turpina mācības).

Ar cik nesekmīgām atzīmēm skolēns tiek pārcelts nākamajā klasē vidusskolā?

Šobrīd spēkā esošie noteikumi nosaka, ka vidusskolā ar nesekmīgām atzīmēm uz 11. un 12. klasi skolēns netiek pārcelts(izņemot priekšmetus, no kuriem skolēns ir atbrīvots). Attiecīgi atestāts 12. klasē tiek izsniegts, ja nav vairāk kā divi nesekmīgi vērtējumi.

Kā rīkoties, ja nozaudēti centralizēto eksāmenu sertifikāti?

Ja ir nozaudēts (nozagts, iznīcināts vai neatjaunojami bojāts) sertifikāts, dublikātu izsniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs (VISC). Papildus informācija VISC mājas lapā.

Cik ilgi ir derīgi centralizēto eksāmenu sertifikāti?

Valsts izglītības satura centra (agrāk - Izglītības satura un eksaminācijas centra)izdotajiem centralizēto eksāmenu sertifikātiem nav noteikts derīguma termiņš. Tomēr jārēķinās, ka augstākās mācību iestādes var izvirzīt prasību, ka reflektanta sertifikātam jābūt izdotam noteiktā laika periodā.

Kā iespējams nokārtot centralizētos eksāmenus, ja ir jau iegūta vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība?

Katru gadu līdz 1. aprīlim ir iespējas pieteikties un kārtot centralizētos eksāmenus, augstskolās ar kurām Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir noslēdzis sadarbības līgumus. Papildus informācija par centralizētajiem eksāmeniem pieejama VISC mājas lapā.

Ja nav kārtoti centralizētie eksāmeni, kur un kādā veidā ir iespējams iestāties augstskolā?

Šajā gadījumā augstskolas(arī koledžas) uzņemšanas noteikumos nosaka kārtību, kādā veidā studiju programmā uzņem personas:
- Kuras saskaņā ar likumu var nekārtot centralizētos eksāmenus,
- Kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam,
- Kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs,
- Ar īpašām vajadzībām.
Šīs prasības regulē MK 10.10.2006. "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās". Līdz ar to individuāli jāsazinās ar konkrēto augstākās izglītības iestādi un jānoskaidro kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem notiek uzņemšana konkrētajā augstākās izglītības iestādē.
Informāciju par Latvijas augstākās izglītības iestādēm(www.aiknc.lv)

Kādos gadījumos ir iespējams pretendēt uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem?

Kredīta dzēšana ir iespējama, ja kredīta ņēmējs (atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai) kļūst par darbinieku valsts vai pašvaldības institūcijā. Šīs profesijas katru gadu apstiprina Ministru kabinets. Kredīta ņēmējs Pieteikumu iesniedz pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas, kuras apguvei ņemts kredīts.

Dokumenti, kas jāiesniedz, lai pretendētu uz kredīta dzēšanu:

1. pieteikums kredīta dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem;
2. izziņa par kredīta ņēmēja pamatdarba vietu;
3. pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas iegūtā diploma kopija;
4. ja kredīts izsniegts no kredītiestādes līdzekļiem – jāiesniedz izziņa no kredītiestādes, kur norādīta izsniegtā kredīta summa, pamatsummas atlikums;
5. ja saņemts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem – jāiesniedz parakstīts kredīta atmaksas grafiks.Papildus informāciju varat iegūt Studiju un zinātnes administrācijā.

Kā ir iespējams atvērt privāto bērnudārzu?

Informācija par pirmskolas izglītības iestādes atvēršanu varat atrast Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā.

Ar ko atšķiras pirmsskolas izglītības iestāde(bērnudārzs) no „rotaļu grupas”?

Pirmsskolas izglītības iestādes tiek reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijā un tajās tiek apgūtas licencētas pirmsskolas izglītības programmas, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt bērnu sagatavošanu skolai. Atbilstoši pirmsskolas iestādēs pedagogiem ir nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība un atbilstoša kvalifikācija. Savukārt bērnu rotaļu un attīstības centru mērķis ir nodrošināt pirmsskolas vecuma bērnu uzraudzību, kurā ir iespējams atstāt savu atvasi speciālistu uzraudzībā uz vairākām stundām, tomēr šīs "rotaļu grupas" nenodrošina pirmsskolas izglītības apguvi. 

Vai izglītības iestāde ir tiesīga prasīt no vecākiem naudu mācību materiālu kopēšanai vai saimniecības preču iegādei?

Izglītības iestāde nav tiesīga pieprasīt, tomēr lai nodrošinātu bērnus ar visu nepieciešamo materiālo bāzi mācību vides izveidei, vecāki var brīvprātīgi lemt par finanšu un materiālo vērtību ziedojumu piesaistīšanu izglītības iestādei. Kā arī vecākiem ir tiesības saņemt informāciju par iestādes budžeta sadalījumu un izlietojumu.

Kad var pieteikt bērnu skolā mācībām 1.klasē?

Laiku no kura brīža bērnu var pieteikt mācībām 1.klasē ar rīkojumu nosaka attiecīgā rajona Izglītības pārvalde, līdz ar to šie datumi reģionos var atšķirties. Lai iegūtu informāciju par Jums interesējošo skolu iesakām sazināties ar attiecīgo izglītības pārvaldi.
Saskaņā ar Rīgas Domes 2008. gada 2. septembra saistošajiem noteikumiem "Kārtība bērnu reģistrēšanai un uzņemšanai 1. klasē Rīgas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs" bērnu mācībām 1. klasē var pieteikt, kad bērns ir sasniedzis 5 gadu vecumu.

Kā saņemt privātprakses pedagoga sertifikātu?

Lai iegūtu tiesības uzsākt pedagoga privātpraksi un saņemtu privātprakses uzsākšanas sertifikātu, fiziska persona iesniedz Izglītības kvalitātes valsts dienestā (Zigfrīda Annas Meirovica bulvāris 14) (turpmāk – Dienests): 

1. iesniegumu par pedagoga privātprakses uzsākšanas sertifikāta izsniegšanu (iesnieguma forma pieejama zemāk pievienotajā dokumentā);
2. izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu (ar pielikumiem) kopijas, uzrādot šo dokumentu oriģinālus;
3. profesionālo pilnveidi apliecinošo dokumentu kopijas, uzrādot šo dokumentu oriģinālus. 
4. izglītības programmu vai mācību priekšmeta programmu vai kursa programmu, kuru pedagogs vēlās īstenot privātpraksē.

Fiziskai personai, kura vēlās uzsākt pedagoga privātpraksi:

• jābūt rīcībspējīgai;
• ar tiesas nolēmumu nedrīkst būt ierobežotas vecāka tiesības;
• nedrīkst būt sodāmības par tīšu noziegumu.

Lēmums par sertifikāta izsniegšanu uz trijiem gadiem vai lēmums par sertifikāta izsniegšanas atteikumu tiek pieņemts mēneša laikā no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas Dienestā.
Lai paātrinātu privātprakses sertifikāta saņemšanu, pedagogs papildus var iesniegt Dienestam izziņu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra par sodāmības neesamību. Pārējos gadījumos informāciju no Sodu reģistra pieprasa Dienests, neprasot šādu izziņu no pedagogiem.
Par pedagoga privātprakses īstenošanu bez sertifikāta, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.⁵⁵ pantā noteikto, tiek piemērots naudas sods no 25 līdz 50 latiem.
Informācija par pedagoga privātprakses organizācijas finansiālajiem aspektiem pieejama Valsts ieņēmumu dienestā.
Pedagoga privātprakses sertifikāta izsniegšana ir bezmaksas pakalpojums.
Papildu informāciju varat saņemt pa tālruni 67367202 vai 67358077.

Kāds ir minimālais un maksimālais stipendiju apmērs augstskolās, kas to regulē?

Stipendiju minimālais apmērs bakalauriem ir 70 Ls mēnesī, maģistrantiem un doktorantiem - 80 Ls. Maksimālo apmēru nosaka katra augstskola, ņemot vērā savas iespējas. Stipendiju lielumu un izmaksas kārtību reglamentē MK 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām".

Vai ir iespējams iegūt divas augstākās izglītības par valsts budžeta naudu?

Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai var tikt izmantotas vairākas reizes. Tomēr, priekšroka studijām par valsts budžeta līdzekļiem ir tām personām, kuras attiecīgo akadēmisko grādu vai augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem iegūst pirmo reizi. Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā

Kur griezties, ja nepieciešama ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta atzīšana Latvijā?

Izglītības dokumenti ir jāiesniedz ekspertīzei Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), kontaktinformācija: tālr.67225155, e-pasts: diplomi@aic.lv, adrese: Brīvības iela 33, Rīga.

PSRS izglītības dokumenti nav ārvalstu izglītības dokumenti, tie Latvijā tiek atzīti, izņemot PSKP* un VĻKJS* iestāžu izsniegtos.

*PSKP - Padomju Savienības Komunistiskā Partija
*VĻKJS - Vissavienības Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Sabiedrība

Kā iegūt informāciju par stipendijām studijām citas ES dalībvalsts augstskolā?

• Apmeklējot portālu Ploteus http://ec.europa.eu/ploteus/(sadaļā “Apmaiņas programmas un to finansējums” pieejama informācija arī par stipendijām);
• sazinoties ar Akadēmisko programmu aģentūras darbiniekiem (www.apa.gov.lv);
• vēršoties tuvākajā attiecīgās valsts vēstniecībā (vēstniecību kontaktinformācija pieejama Ārlietu ministrijas Interneta mājas lapā www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/). 

Vai citas ES valsts augstskolā atzīs manu Latvijā iegūto vidusskolas diplomu?

ES neizvirza vienotas prasības vidējās izglītības diplomu atzīšanai un atsevišķu normatīvo aktu, kas regulētu šādu jomu, nav.

Ja vidusskolas atestāts ir atzīts Latvijā, tad to ņems vērā arī, stājoties citas ES dalībvalsts augstskolā. Izņēmums ir tie atestāti, kas izsniegti par 10 klašu izglītību. Šādus atestātus atzīst Latvijā, taču ne citās ES valstīs.

Neskaidrību gadījumā var vērsties Akadēmiskās Informācijas centrā (AIC), Rīgā, Brīvības ielā 33, tālr. 67225155, 67212317 (www.aic.lv). AIC tiek noteikts, vai konkrētās mācību iestādes diploms atbilst Latvijas Republikas standartiem, un, vai ar to var stāties Latvijas un citu valstu augstskolās.

Vai mans augstākās izglītības diploms derēs, turpinot studijas citas ES valsts augstskolā?

Citās ES valstīs tiek atzīti Latvijas akreditēto studiju programmu diplomi. Latvijā iegūts diploms vai tā daļa ir vienādi vērtējams ar tādu pašu diplomu, kas izdots citā dalībvalstī. Tas nodrošina iespēju studentam no Latvijas bez liekiem sarežģījumiem turpināt studijas kādā no ES dalībvalstīm.

Kā uzzināt, kāda līmeņa grādam citā ES dalībvalstī atbilst Latvijā iegūtā izglītība?

Šādu informāciju iespējams saņemt attiecīgās valsts akadēmiskās atzīšanas informācijas centrā NARIC (Network of National Academic Recognition Information Centres). NARIC centru kontaktinformācija pieejama Internetā: www.enic-naric.net.  NARIC pārstāvniecība Latvijā ir Akadēmiskās Informācijas centrs.

Programma “ Jaunatne darbībā”- jauniešiem no 13 līdz 30 gadiem

Jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem ir iespēja piedalīties neformālās izglītības programmā “Jaunatne darbībā”. Programmā var piedalīties un īstenot jauniešu apmaiņas, jauniešu iniciatīvas, jauniešu demokrātijas projektus, kā arī Eiropas brīvprātīgā darba, apmācību un semināru, jaunatnes politikas veidotāju tikšanās projektus un citus, kas ļauj jauniešiem kopīgi mācīties, iegūt jaunas zināšanas un prasmes.

Programmas “Jaunatne darbībā“ Nacionālā aģentūra Latvijā ir "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra". Tās adrese: Teātra iela 3, Rīga, LV-1050, tālr.: 67358065, fakss: 67358060, e-pasts: info@jaunatne.gov.lv, mājaslapa: www.jaunatne.gov.lv .

Vai citās ES valstīs atzīst Latvijā iegūto skolotāja kvalifikāciju?

ES ir kopēja kvalifikāciju atzīšanas sistēma. Tādēļ, lai skolotājs varētu strādāt citā ES dalībvalstī, tās atbildīgajai institūcijai jāatzīst Latvijā iegūtā kvalifikācija. ES valstīs šī institūcija parasti ir Izglītības ministrija vai tās pārziņā esoša organizācija. Tā kā visās ES dalībvalstīs skolotāja profesija ir reglamentēta. Līdz ar to dalībvalstīs par pedagogu drīkst strādāt tikai ar atbilstošu kvalifikāciju.

Skolotāju izglītības programmas nav saskaņotas ES valstīs. Tās ir atšķirīgas gan pēc satura, gan ilguma. Institūcijas, kas nodarbojas ar kvalifikācijas atzīšanu, var noteikt, ka pretendentam jāiegūst papildu pieredze vai jānokārto pārbaudes tests. Kvalifikācijas atbilstības pārbaudes process var ilgt četrus mēnešus, un par to tiek iekasēta attiecīga samaksa.

Citas dalībvalsts kompetentā iestāde pretendentiem var pieprasīt arī papildu dokumentus, piemēram, izziņu par darba stāžu profesijā (tam jābūt vismaz 3 gadiem), izziņu par veselības stāvokli, apliecinājumu labam raksturojumam un reputācijai.

Informācija par kvalifikācijas atzīšanu, katrā ES valstī nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī kompetento iestāžu kontaktinformācija pieejama ES oficiālajā Interneta mājas lapā: http://europa.eu.int/citizensrights/index_lv.cfm (skat. Faktu lapas: praktiska informācija ES un nacionālā līmenī/ Kvalifikācijas atzīšana/ Skolotāji).