Visbiežāk uzdotie jautājumi

1. Kad 2008./2009. mācību gadā ir paredzētas skolēnu brīvdienas?

2. Kā rīkoties, ja nozaudēti vispārējās izglītības dokumenti?

3. Kā rīkoties, ja nozaudēti profesionālās izglītības dokumenti?

4. Kā rīkoties, ja nozaudēti centralizēto eksāmenu sertifikāti?

5. Kā saņemt privātprakses pedagoga sertifikātu?

6. Kur griezties, ja nepieciešama ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta atzīšana Latvijā?

7. Kā iegūt informāciju par stipendijām studijām citas ES dalībvalsts augstskolā?

8. Vai citas ES valsts augstskolā atzīs manu Latvijā iegūto vidusskolas diplomu?

9. Vai mans augstākās izglītības diploms derēs, turpinot studijas citas ES valsts augstskolā?

10. Kā uzzināt, kāda līmeņa grādam citā ES dalībvalstī atbilst Latvijā iegūtā izglītība?

11. Vai, mācoties citā ES valstī, studentam no Latvijas būs lielāka mācību maksa nekā vietējiem studentiem?

12. Kādi ir uzturēšanās noteikumi citās ES valstīs?

13. Kas ir Leonardo da Vinci?

14. Kas ir Europass ietvars?

15. Kas ir programma Socrates II?

16. Kas ir akcija Comenius?

17. Kas ir akcija "Erasmus"?

18. Kas ir akcija Grundtvig?

19. Kas ir akcija Arion?

20. Programma “ Jaunatne ”- jauniešiem no 15 līdz 25 gadiem

21. Vai citās ES valstīs atzīst Latvijā iegūto skolotāja kvalifikāciju?

22.Vai citu ES dalībvalstu valsts augstskolās par studijām ir jāmaksā?

Šajā mācību gadā brīvdienas ir paredzētas sekojošos datumos:

• Rudens brīvdienas – no 2008.gada 27.oktobra līdz 2008.gada 31.oktobrim;
• Ziemassvētku brīvdienas – no 2008.gada 22.decembra līdz 2009.gada 2.janvārim;
• Pavasara brīvdienas – no 2009.gada 3.aprīļa līdz 2009.gada 9.aprīlim;
• Vasaras brīvdienas 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem – no 2009.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 31.augustam.

Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases izglītojamajiem. Papildu brīvdienas organizē otrajā semestrī.

2. Kā rīkoties, ja nozaudēti vispārējās izglītības dokumenti?

Gadījumā, ja ir nozaudēts (nozagts, iznīcināts vai neatjaunojami bojāts) vispārējās izglītības dokumenta oriģināls, ir jāgriežas izglītības iestādē, kas izsniegusi šo dokumenta oriģinālu un jāiesniedz iesniegums, ar lūgumu izsniegt izglītības dokumenta dublikātu. Ja izglītības iestāde ir reorganizēta vai likvidēta, personai ar iesniegumu jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē. Papildus laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” jāiesniedz sludinājums, kur šo dokumentu izsludina par nederīgu. Par šo sludinājumu maksā sludinājuma autors. Pēc sludinājuma publicēšanas „Latvijas Vēstnesī”, ne vēlāk kā 10 dienu laikā, attiecīgās izglītības iestādes direktors vai pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs izraksta dublikātu un reģistrē izsniegto apliecību par vispārējo pamatizglītību uzskaites un reģistrācijas grāmatā vai izsniegto atestātu par vispārējo vidējo izglītību uzskaites un reģistrācijas grāmatā.

3. Kā rīkoties, ja nozaudēti profesionālās izglītības dokumenti?

Gadījumā, ja nozaudēti profesionālās izglītības dokumenti, lai iegūtu attiecīgā dokumenta dublikātu, ir jāgriežas izglītības iestādē, kas izsniegusi šo dokumenta oriģinālu un iesniedz iesniegumu par izglītības dokumenta nozaudēšanu un dublikāta izsniegšanu. Ja iestādē nav datu, kas nepieciešami izglītības dokumenta dublikāta saņemšanai, izglītības dokumenta nozaudētājs tos pieprasa arhīvam.

Ja iestāde ir reorganizēta vai likvidēta un tās tiesības un saistības nav pārņēmusi cita iestāde, reorganizētās vai likvidētās iestādes dibinātājs (pašvaldība vai ministrija, kuras padotībā atradās iestāde) izdod citai iestādei rīkojumu izsniegt dublikātu. Akreditētām privātajām profesionālās izglītības iestādēm rīkojumu par dublikāta izsniegšanu vai izziņu šādā gadījuma izdod Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtu arhīva izziņu.
Papildus laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” jāiesniedz maksas sludinājums, par nozaudētā profesionālās izglītības dokumenta izsludināšanu par nederīgu. 
10 dienu laikā pēc sludinājuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un datu saņemšanas no arhīva iestāde, pamatojoties uz tās vadītāja izdotu rīkojumu par attiecīgā profesionālās izglītības dokumenta dublikāta izsniegšanu, noformē, reģistrē un izsniedz nozaudētā izglītības dokumenta dublikātu.

4. Kā rīkoties, ja nozaudēti centralizēto eksāmenu sertifikāti?

Ja ir nozaudēts (nozagts, iznīcināts vai neatjaunojami bojāts) sertifikāts, dublikātu izsniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs(ISEC). Papildus informācija šeit -
http://isec.gov.lv/isec/makspak/ceksdbl.shtml
 

5. Kā saņemt privātprakses pedagoga sertifikātu?

Lai saņemtu privātprakses pedagoga sertifikātu, pretendentam Valsts jaunatnes iniciatīvu centrā jāiesniedz:

• iesniegums;
• dokumenta kopija, kas apliecina profesijai atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju (saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumiem Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” );
• izglītības programma vai mācību priekšmeta vai kursa programma, kuru pretendents vēlas īstenot privātpraksē.

Iesniegtie dokumenti tiek izvērtēti mēneša laikā.
Privātprakses sertifikāta izsniegšana ir bezmaksas.

6. Kur griezties, ja nepieciešama ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta atzīšana Latvijā?

Izglītības dokumenti ir jāiesniedz ekspertīzei Akadēmiskās informācijas centrā (AIC – www.aic.lv), kontaktinformācija: tālr.67225155, e-pasts: diplomi@aic.lv, adrese: Brīvības iela 33, Rīga.

PSRS izglītības dokumenti nav ārvalstu izglītības dokumenti, tie Latvijā tiek atzīti, izņemot PSKP* un VĻKJS* iestāžu izsniegtos.

*PSKP - Padomju Savienības Komunistiskā Partija
*VĻKJS - Vissavienības Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Sabiedrība

7. Kā iegūt informāciju par stipendijām studijām citas ES dalībvalsts augstskolā?

• Apmeklējot portālu Ploteus www.europa.eu.int/ploteus/portal/ (sadaļā “Apmaiņas programmas un to finansējums” pieejama informācija arī par stipendijām);
• sazinoties ar Akadēmisko programmu aģentūras darbiniekiem (www.apa.gov.lv);
• vēršoties tuvākajā attiecīgās valsts vēstniecībā (vēstniecību kontaktinformācija pieejama Ārlietu ministrijas Interneta mājas lapā www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/). 

8. Vai citas ES valsts augstskolā atzīs manu Latvijā iegūto vidusskolas diplomu?

ES neizvirza vienotas prasības vidējās izglītības diplomu atzīšanai un atsevišķu normatīvo aktu, kas regulētu šādu jomu, nav.

Ja vidusskolas atestāts ir atzīts Latvijā, tad to ņems vērā arī, stājoties citas ES dalībvalsts augstskolā. Izņēmums ir tie atestāti, kas izsniegti par 10 klašu izglītību. Šādus atestātus atzīst Latvijā, taču ne citās ES valstīs.

Neskaidrību gadījumā var vērsties Akadēmiskās Informācijas centrā (AIC), Rīgā, Vaļņu ielā 2, tel. 7225155, 7212317 (mājas lapa Internetā: www.aic.lv). AIC tiek noteikts, vai konkrētās mācību iestādes diploms atbilst Latvijas Republikas standartiem, un, vai ar to var stāties Latvijas un citu valstu augstskolās.

9. Vai mans augstākās izglītības diploms derēs, turpinot studijas citas ES valsts augstskolā?

Citās ES valstīs tiek atzīti Latvijas akreditēto studiju programmu diplomi. Latvijā iegūts diploms vai tā daļa ir vienādi vērtējams ar tādu pašu diplomu, kas izdots citā dalībvalstī. Tas nodrošina iespēju studentam no Latvijas bez liekiem sarežģījumiem turpināt studijas kādā no ES dalībvalstīm.

10. Kā uzzināt, kāda līmeņa grādam citā ES dalībvalstī atbilst Latvijā iegūtā izglītība?

Šādu informāciju iespējams saņemt attiecīgās valsts akadēmiskās atzīšanas informācijas centrā NARIC (Network of National Academic Recognition Information Centres). NARIC centru kontaktinformācija pieejama Internetā: www.enic-naric.net.  NARIC pārstāvniecība Latvijā ir Akadēmiskās Informācijas centrs.

11. Vai, mācoties citā ES valstī, studentam no Latvijas būs lielāka mācību maksa nekā vietējiem studentiem?

Nē. Visās ES dalībvalstu universitātēs ir iedibināta tā dēvētā “attieksmes vienlīdzība”. Tas nozīmē, ka studentiem no Latvijas ir jāmaksā tikpat liela studiju maksa kā tās dalībvalsts studentiem, kurā universitāte atrodas.

12. Kādi ir uzturēšanās noteikumi citās ES valstīs?

Lai uzturētos citā ES dalībvalstī vairāk nekā 90 dienas, nepieciešama uzturēšanās atļauja.
ai saņemtu uzturēšanās atļauju, nepieciešama:

• derīga pase/ identifikācijas karte (identifikācijas kartes Latvijā sāks izdot 2007. gadā);
• apstiprinājums no akreditētas attiecīgās valsts augstākās mācību iestādes, ka students reģistrējies jaunajam mācību gadam;
• veselības apdrošināšanas polise;
• izziņa no bankas par pietiekamu uzturlīdzekļu esamību (piemēram, Francijā studenta rīcībā jābūt vismaz 400 eiro mēnesī, Itālijā - vismaz 50 eiro dienā, Nīderlandē - vismaz 658 eiro mēnesī.

Uzturēšanās tiesības piešķir uz attiecīgā mācību kursa laiku vai uz vienu gadu, ja mācības ir ilgākas, izsniedzot dokumentu ar nosaukumu "Kopienas dalībvalsts pilsoņa uzturēšanās atļauja". Uzturēšanās atļauju katru gadu iespējams pagarināt.

Uzturēšanās atļauju var saņemt attiecīgo valstu imigrācijas dienestos.

13. Kas ir Leonardo da Vinci?

Leonardo da Vinci programma darbību Latvijā uzsāka 1998.gadā. Programmas mērķis -  uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti  Eiropā un veicināt inovācijas ar starptautiskās sadarbības palīdzību.

Programma sniedz iespēju iegūt darba un dzīves pieredzi citā valstī, paplašināt cilvēka redzesloku, veicināt intelektuālo attīstību un celt vispārējo profesionālo zināšanu līmeni. Leonardo da Vinci programmas atbalstītajos projektos iespējams izstrādāt izglītības standartus un programmas, mācību līdzekļus un metodiku, veidot starptautiskus informācijas apmaiņas tīklus, kā arī uzziņas materiālus. Programmu Latvijā administrē Valsts izglītības attīstības aģentūras Leonardo da Vinci programmas nodaļa.

Laika posmā no 2007.-2013. gadam īpaši uzsvērta vienkāršība, integrācija un decentralizācija projektu izstrādē un īstenošanā. Programma atbalsta sešus projektu veidus.

Mobilitātes projekti attīsta Eiropas kopējo darba tirgu, palielinot darbaspēka mobilitāti gan starp valstīm, gan sektoriem. Profesionālās izglītības speciālistiem pieredzes apmaiņa ilgst 1-6 nedēļas. Jauniešiem, kas iegūst sākotnējo profesionālo izglītību prakse ilgst 2-26 nedēļas, savukārt cilvēkiem darba tirgū tā ilgst 3-26 nedēļas.

Inovāciju attīstības (Development of Innovation) projekti uzlabo profesionālās izglītības kvalitāti programmas dalībvalstīs, meklējot kopējus risinājumus līdzīgām problēmām, veidojot jaunu izglītības politiku, saturu un metodes.

Inovāciju pārneses (Transfer of Innovation) projekti nodrošina Eiropas valstu un pasaules labāko profesionālās izglītības metožu, materiālu, līdzekļu, darba formu u.c. adaptāciju, izplatīšanu un izmantošanu visā Eiropas Kopienā.

Sadarbības tīkla projekti nodrošina informācijas apkopošanu un apmaiņu par profesionālajā izglītībā aktuālu konkrētu tēmu. Projektu izvērtēšanu un atlasi veic Eiropas Komisija.

Sagatavošanas vizīšu projekti sniedz iespēju institūcijām atrast piemērotu partnerorganizāciju un izstrādāt mobilitātes un/vai inovāciju pārneses projekta pieteikumu.

Partnerības projekti paredzēti profesionālās izglītības iestāžu un atbalsta organizāciju sadarbības attīstīšanai, lai savstarpēju vizīšu laikā risinātu nozares kopīgās problēmas, rezultātā izstrādājot informatīvu materiālu vai organizējot konferenci, kurā iepazīstinātu interesentus ar kopīgi rasto problēmas risinājumu.

Plašākai informācijai: VIAA Leonardo da Vinci programmas nodaļa, Rīga, Vaļņu iela 1, 3.stāvs; tālr.: 67830834, fakss: 67830830; e-pasts: leonardo@viaa.gov.lv, www.viaa.gov.lv/leonardo .

14. Kas ir Europass ietvars?

No 2005.gada ES paredzēts ieviest piecus standartizētus dokumentus, kas palīdzēs tiem ES valstu pilsoņiem, kuri vēlēsies strādāt vai mācīties kādā citā ES valstī, saprotamāk norādīt savas kvalifikācijas un prasmes darba devējiem un mācību iestāžu pārstāvjiem.

Europass sistēmā tiks ietverti šādi pašlaik atsevišķi eksistējoši elementi:

1)   Eiropas CV (European CV) – vienots CV standarts piedāvā vairāk nekā tikai tradicionālo fokusu uz darba pieredzi un izglītību — tas uzsver valodu zināšanas līdz ar sociālajām, organizatoriskajām, tehniskajām, mākslinieciskajām, datorprasmēm un kompetencēm, kas iegūtas, izglītojoties, apmācības rezultātā, darbavietā vai personīgā pieredzē. CV parāda kandidāta dzimto valodu un svešvalodu prasmes. Tas piedāvā kandidātam paraugu valodas prasmju izvērtēšanai no pamatzināšanām līdz teicamai valodas pārvaldīšanai. CV sastāv no vairākiem moduļiem, tādējādi to var izmantot elastīgi. Tiek uzskatīts, ka vienots CV standarts darba devējiem atvieglos kvalifikāciju salīdzināšanu, kas piešķirtas dažādās ES valstīs. Tas arī man

2)   MobiliPass- apliecinās, ka tā saņēmējs piedalījies noteiktiem kritērijiem atbilstošā mācību pasākumā ES valstīs.

3)   Augstākās izglītības diploma pielikums (The Diploma Supplement)– tiek pievienots augstākās izglītības diplomam un atspoguļo tā īpašnieka iegūtās zināšanas un studiju periodus augstākajā izglītībā.

4)   Eiropas valodu portfelis (European Language Portfolio) – dokuments, kas piedāvās vienotu formu, kā starptautiski atpazīstamā veidā minēt un novērtēt savas valodu prasmes.

5)   Profesionālās izglītības sertifikāta pielikums (the Certificate Supplement) – tiek pievienots profesionālās izglītības  dokumentam vai sertifikātam un apraksta iegūto kvalifikāciju, tās līmeni nacionālajā kvalifikāciju struktūrā un kompetences.

Tiks veidota arī kopējā ES datu bāze, kurā būs pieejama informācija par cilvēkiem, kas piedalījušies dažādās ES apmācības programmās. Līdz šim katrai valstij bija sava Europass Training datu bāze.
Līdz ar pievienošanos ES Latvija ir uzsākusi sagatavošanos pasākumus Europass ieviešanai. 2004. gada laikā ir paveikts:

Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes lēmuma projekts par vienota ietvara kvalifikāciju un kompetenču caurskatamības ieviešanu (Europass) ir saistošs arī Latvijai. 2004. gada aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija par Nacionālo Europass Centru nominēja Akadēmiskās informācijas centru un par Europass korespondentu nominēja Akadēmiskā informācijas centra direktori Baibu Ramiņu. Ir notikušas divas Europass korespondentu apspriedes, kurās valstu pārstāvji tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas lēmumiem un iestrādnēm Europass ieviešanai. 2004. gadā ir latviski iztulkots un apspriests Izglītības un zinātnes ministrijā Europass pielikums kvalifikāciju apliecinošam dokumentam un Europass Curriculum Vitae, kā arī instrukcijas abu šo dokumentu aizpildīšanai. Gan Europass pielikums kvalifikāciju apliecinošam dokumentam, gan Europass CV un abas instrukcijas ir ievietotas CEDEFOP mājas lapā. Izglītības un zinātnes ministrija ir piešķīrusi istabu Europass ieviešanas realizēšanai un piešķīrusi līdzekļus telpas remontam un aprīkojumam. Akadēmiskās informācijas centrs ir informējis Profesionālās Izglītības Centru par Europass sastāvdaļām un ieviešanas procedūrām.

15. Kas ir programma Socrates II?

Eiropas Savienības izglītības programma Socrates tika izveidota 1995. gadā, apvienojot vairākas agrāk eksistējošas programmas un papildinot tā, lai tiktu aptvertas visu veidu izglītības iestādes un neformālie izglītošanās veidi, gūstot zināšanas visa mūža garumā. Latvija savu līdzdalību programmā Socrates 1998.gadā, kā arī no 2000. gada tiek īstenots programmas 2.posms. Visi programmas pasākumi ir vērsti uz kvalitatīvas izglītības izveidi un mūžizglītības veicināšanu. Kopumā kopš 1998. gada dažādiem projektiem un individuālajām stipendijām izlietoti 3,7 milj. EUR, bet informācijas pasākumiem un programmas administrēšanai 126 000 EUR gadā.

6. Kas ir akcija Comenius?

Comenius (no pirmsskolas līdz vidusskolai) veicina un finansiāli atbalsta:
·   starptautisku sadarbību un dalībnieku apmaiņu starp skolām- skolu sadarbības projekti akcijā Comenius 1;
·   skolotāju un citu pedagoģisko darbinieku profesionālo pilnveidi- individuālās stipendijas akcijā Comenius 2;
·   topošo skolotāju pedagoģisko praksi ārzemēs- Comenius valodu asistentūra.
Laika posmā no 1998.- 2003. gadam 130 Latvijas skolas ir iesaistījušās skolu sadarbības projektos un 177 pedagoģiskie darbinieki ir ieguvuši stipendijas līdzdalībai profesionālās pilnveides kursos.  2003. gadā Comenius 1 projekti –74 un budžeta apjoms- 179 581 EUR; Comenius 2 projekti- 26 un budžeta apjoms 47 559 EUR.

17. Kas ir akcija "Erasmus"?

Erasmus (augstākā izglītība). Tās mērķis ir sniegt augstskolām iespēju attīstīties vienotā Eiropas kontekstā, dot iespēju mācību spēkiem dalīties pieredzē, kā arī nodrošināt studentu apmaiņu starp Eiropas valstīm.
·   Studentu apmaiņa (SM) ir galvenā aktivitāte Erasmus akcijā, un Latvijas studentu skaits ES augstskolās 2002./2003. gadā- 232, bet ES studentu skaits Latvijas augstskolās- 45. 2003./2004 gadā aktivitātei  (ieskaitot stipendijas intensīvajiem valodas kursiem un papildstipendijas studentiem invalīdiem)– 356 499 EUR; finansējums mācību spēku stipendijām- 38 047 EUR; mobilitātes organizēšanas finansējums- 61 014 EUR.
·   Docētāju apmaiņa stiprina saites starp dažādu valstu augstskolām, veicina pedagoģisko metožu izmantošanas prasmju pilnveidi un pieredzes apmaiņu. Latvijas augstskolu docētāju skaits ārvalstu augstskolās 2002./2003. gadā- 62, un dominējošas ir biznesa studijas un vadības zinības, pedagoģija, sociālās zinātnes, valodas.

18. Kas ir akcija Grundtvig?

Grundtvig (pieaugušo izglītība un mūžizglītība) veicina un finansiāli atbalsta:
·   sadarbību starp dažādām organizācijām, kas darbojas pieaugušo izglītībā Eiropā, lai gūtu zināšanas, pieredzi jautājumos, kas skar pieaugušo izglītību un mūžizglītību- mācību partnerības projekti akcijā Grundtvig 2;
·   pieaugušo un mūžizglītības jomā strādājošo darbinieku profesionālo pilnveidi- individuālas stipendijas akcijā Grundtvig 3.
Kopumā 2003. gadā aktivitātes Grundtvig 2(mācību partnerības projekti) ietvaros budžeta apjoms 58 790 EUR, Grundtvig 2 (sagatavošanas vizītes)- 2000 EUR, savukārt Grundtvig 3 (individuālās stipendijas)- 6 755 EUR. Mācību partnerības projektos iesaistītās iestādes/ organizācijas augstākās izglītības iestādes (t.sk. tālmācības studiju centri), nevalstiskās/sabiedriskās organizācijas, izglītības pārvaldes, pieaugušo izglītības centri u.c.. Individuālo stipendiju pieteikumi 2003./2004. gadā- 19, no kuriem apstiprināti 6 pieteikumi.

19. Kas ir akcija Arion?

Arion ( informācijas un pieredzes apmaiņa par izglītības sistēmām un politiku). Dotā akcija tiek īstenota izglītības vadības speciālistu studiju braucienu veidā. Stipendiātu pārstāvētās iestādes- IZM un pakļautībā esošo iestāžu ierēdņi, skolu direktori un vietnieki, augstāko izglītības iestāžu pārstāvji u.c. Kopumā aktivitātes finansējums 2003. gadā 6 658 EUR, stipendiātu skaits- 5.

20. Programma “ Jaunatne ”- jauniešiem no 15 līdz 25 gadiem

Jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem ir iespēja piedalīties neformālās izglītības programmā “ Jaunatne ”. Programmā ir iekļauta jaunatnes apmaiņa, Eiropas brīvprātīgais darbs, jaunatnes iniciatīvu projekti un atbalsta pasākumi, lai jaunieši kopīgi mācītos, sadarbojoties iegūtu jaunas zināšanas un prasmes.

Programmas “ Jaunatne “ nacionālā aģentūra Latvijā ir Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Tās adrese: Merķeļa iela 11, 531.telpa, Rīga; LV-1050; tālr.: 7213202; e-pasts: yfe@latnet.lv,www.yfe.lv/jspa/.

21. Vai citās ES valstīs atzīst Latvijā iegūto skolotāja kvalifikāciju?

ES ir kopēja kvalifikāciju atzīšanas sistēma. Tādēļ, lai skolotājs varētu strādāt citā ES dalībvalstī, tās atbildīgajai institūcijai jāatzīst Latvijā iegūtā kvalifikācija. ES valstīs šī institūcija parasti ir Izglītības ministrija vai tās pārziņā esoša organizācija. Tā kā visās ES dalībvalstīs skolotāja profesija ir reglamentēta. Līdz ar to dalībvalstīs par pedagogu drīkst strādāt tikai ar atbilstošu kvalifikāciju.

Skolotāju izglītības programmas nav saskaņotas ES valstīs. Tās ir atšķirīgas gan pēc satura, gan ilguma. Institūcijas, kas nodarbojas ar kvalifikācijas atzīšanu, var noteikt, ka pretendentam jāiegūst papildu pieredze vai jānokārto pārbaudes tests. Kvalifikācijas atbilstības pārbaudes process var ilgt četrus mēnešus, un par to tiek iekasēta attiecīga samaksa.

Citas dalībvalsts kompetentā iestāde pretendentiem var pieprasīt arī papildu dokumentus, piemēram, izziņu par darba stāžu profesijā (tam jābūt vismaz 3 gadiem), izziņu par veselības stāvokli, apliecinājumu labam raksturojumam un reputācijai.

Informācija par kvalifikācijas atzīšanu, katrā ES valstī nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī kompetento iestāžu kontaktinformācija pieejama ES oficiālajā Interneta mājas lapā: http://europa.eu.int/citizensrights/index_lv.cfm (skat. Faktu lapas: praktiska informācija ES un nacionālā līmenī/ Kvalifikācijas atzīšana/ Skolotāji).

22. Vai citu ES dalībvalstu valsts augstskolās par studijām ir jāmaksā?

*Luksemburgā nav iespējams iegūt augstāko izglītību, taču pēc vidusskolas beigšanas var apgūt, piemēram, sākumskolas skolotāja, tehniķa/inženiera profesiju, studēt uzņēmumu vadību vai vienu gadu mācīties Luksemburgas Universitātē, pēc tam turpinot studijas citās valstīs.

Papildu informācija par studiju maksu ES dalībvalstīs pieejama:
http://www.eurydice.org/Eurybase/frameset_eurybase.html.

Infomācija sagatavota IZM ELD sadarbojoties ar Saeimas ES informācijas centru.