21/02/2012 10:19
2012.gada 20.un 21.februārī Briselē notiek Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksme, kurā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics piedalās debatēs par stratēģijas „Eiropa 2020” Ikgadējo izaugsmes ziņojumu, kā arī par ietvara programmu pētniecībai un inovācijai „Horizonts 2020”.
2011.gada 23.novembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja otro Ikgadējo izaugsmes ziņojumu, ar kuru tiks uzsākts otrais ES ekonomiskās politikas uzraudzības un koordinācijas cikls – Eiropas semestris. 2012.gada Ikgadējais izaugsmes ziņojumskalpos par pamatu kopējās izpratnes veidošanai par nepieciešamajām nacionālā un ES līmeņa prioritātēm nākamajiem 12 mēnešiem. Lielākā daļa pētniecības un inovācijas finansēšanas Eiropā tiek veikta nacionālajā līmenī, tāpēc viens no galvenajiem jautājumiem ir par to, kādi izaugsmi veicinoši pasākumi vislabāk veicami tieši nacionālajā līmenī. Attiecībā uz Eiropas mēroga politikas veidošanu, Latvija uzskata, ka Kohēzijas politikas līdzekļi jāvirza uz izaugsmi un Kohēzijas politikai jāsaglabā tās pamatmērķis - atšķirību izlīdzināšana starp mazāk attīstītajiem reģioniem un pārējo ES. Lielāka loma visaptverošas Eiropas pētnieciskās un inovāciju telpas veidošanā nākotnē jābūt piedāvātajai zinātnes un pētniecības ietvara programmai „Horizonts 2020”, nacionālā līmenī būtu jāveido reģionu attīstības programmas, kuras nodrošinātu efektīvu fondu izlietošanu.
Diskutējot par Progresa ziņojumu par ietvara programmu pētniecībai un inovācijai „Horizonts 2020”, Latvija kopumā atbalsta EK priekšlikumā par „Horizonts 2020” noteiktos prioritāros virzienus - vadošo un rūpniecisko tehnoloģiju segmentus(IKT, nanotehnoloģijas un nākotnes materiāli, biotehnoloģijas, moderna ražošana un pārstrāde, kosmosa izpēte), jo tie daļēji sakrīt arī ar Latvijas tautsaimniecības prioritāriem attīstības virzieniem. Latvija uzskata, ka „Horizonts 2020” ietvarprogrammai būtu jākoncentrējas uz atbalsta sniegšanu inovācijas, t.sk. eko-inovācijas projektiem, informācijas sabiedrības attīstībai, ieskaitot valodu tehnoloģiju attīstību, un jaunu risinājumu izstrādei un ieviešanai enerģētikas jomā. Latvija jo īpaši sagaida, ka šīs aktivitātes ietvaros tiks turpinātas un pilnveidotas jau esošā Konkurētspējas un inovācijas programmas ietvaros uzsāktās aktivitātes Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstam, kas varētu sniegt būtisku ieguldījumu Digitālās programmas Eiropai noteikto mērķu sasniegšanai.
Taču vienlaikus Latvija norāda, ka „Horizonts 2020” kontekstā ir ļoti svarīgi diskutēt ne tikai par eksaktajām zinātnēm un lietišķo pētījumu atbalstīšanu, bet atvēlēt arī vietu sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Risinājums būtu „Horizonts 2020” ietvaros izveidot pētniecības programmu dažādu kultūras, humanitāro un sociālo zinātņu projektiem, kuriem, iespējams, nav sākotnēji novērtējams ieguldījums tautsaimniecībā, inovācijā un konkurētspējā, taču ilgtermiņā noteikti atmaksāsies šo projektu morālais ieguldījums nacionālās zinātnes attīstībā.
ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē tiek apspriests arī EK priekšlikums „Inovācija ilgstpējīgai izaugsmei: bioekonomika Eiropai”. Latvija piekrīt EK stratēģijā „Inovācija ilgstpējīgai izaugsmei: bioekonomika Eiropai” izteiktajai Eiropas bioeknomikas analīzei, balstot to uz trim pilāriem par pētniecības un inovācijas ieguldījumu ilgtspējīgas Eiropas biokenomikas attīstībā, par tirgus attīstības veicināšanu un resursu gudru izmantošanu, kā arī par saskaņotu bioekonomikas politiku ES un nacionālajā līmenī. Latvija uzskata, ka bioekonomikai būtu jāieņem centrālā vieta Eiropas nākotnes ekonomikā, jo šis ekonomikas virziens ir ne vien perspektīvs no izaugsmes viedokļa, bet arī ilgstpējīgas politikas kritērijs, kā arī saskaņojas ar Eiropas politisko mērķi par ekoloģisku un tīru vidi.
Foto: ES Konkurētspējas ministru padome - sanāksmes zāle
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047834
