14/08/2008 09:43

2009.gads – Eiropas Radošuma un inovāciju gads

2009.gadu Eiropas Savienībā plānots pasludināt par Eiropas Radošuma un inovāciju gadu 2009. Lai arī oficiāli vēl lēmums par šī gada pasludināšanu nav pieņemts, jo 2008.gada novembrī Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomes sanāksmes laikā plānots panākt politisku vienošanos šajā jautājumā, un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Radošuma un inovāciju gadu 2009.gadu šobrīd tiek skatīts Eiropas Parlamentā, Eiropas Savienības dalībvalstis jau sāk darbu pie šī gada ietvaros organizēto pasākumu plānošanas.

Vispārējais Eiropas Radošuma un inovāciju gada mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus mūžizglītības ceļā veicināt radošumu, kas ir inovāciju virzītājs un galvenais elements personisko, darba, uzņēmējdarbības un sociālo prasmju attīstīšanai un katra cilvēka labsajūtai sabiedrībā.

2008.gada 3.jūlijā Briselē notika pirmā Eiropas Savienības dalībvalstu deleģēto ekspertu sanāksme, kurā Eiropas Komisija klātesošos informēja par šī gada mērķiem, galvenajām iecerēm šī gada īstenošanā, plānotajiem komunikācijas pasākumiem un aktivitātēm, kuras dalībvalstis varētu īstenot savās valstīs šī gada laikā. Par visām aktivitātēm informēsim mācību gada laikā. 

Statistika

• Vispārējās izglītības iestādēs 1.klasēs mācības varētu uzsākt ap 20 100 izglītojamie (nedaudz mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā, kad 1.klasēs iestājās 20 472 skolēni).
• 2007./2008.m.g. 9.klasēs mācījās 28 895 (pērn – 30 520) skolēni dienas skolās un 1 251 – vakarskolās (pērn – 1304).
• Kopējais izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēsprognozējošivarētu samazināties par 15 000 izglītojamo. Dienas skolās izglītojamo skaits varētu samazināties no 250 941 skolēna pērn līdz 236 642 skolēniem 2008./2009.mācību gadā, bet vakara (maiņu) skolās – no 13 000 pērn līdz aptuveni 12 300 izglītojamo šogad.

• Sākumskolas 1.-4.klasēs būtiska izglītojamo skaita samazināšanās nav paredzama, bet paredzams, ka skolēnu skaits būtiski samazināsies 5.-9.klasēs.
• Tāpat arī vidusskolas posmā samazināsies kopējais izglītojamo skaits vispārizglītojošajās dienas skolās – ja 2007./2008.m.g. 10.–12.klasēs mācījās 54 182 skolēni, tad 2008./2009.m.g. tie varētu būt apmēram 50 000. Aptuveni par tūkstoti varētu samazināties kopējais izglītojamo skaits tieši 10.klasē, jo iepriekšējā mācību gadā devītklasnieku bija mazāk nekā iepriekšējos gados.
• Īstenojot MK noteikumus Nr.439 “Kārtība, kādā veicama obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaite” 2005./2006.mācību gadā izglītībā tika iekļauti aptuveni 95,5% obligātās izglītības vecuma bērnu.
• no 2008.gada 10.janvāra līdz 2008.gada 18.jūlijam izsniegtas 992 izglītības programmu licences:

538 – pirmsskolas izglītības programmas;
311- pamatizglītības programmas;
143 – vidējās izglītības programmas.

Likvidētās  un reorganizētās izglītības iestādes

2008.gadā  ministrija ir saskaņojusi 5 (pagājušajā gadā 10)  pašvaldību likvidētās un  8  (pagājušajā gadā 10) reorganizētās izglītības iestādes. Rezultātā jaunajā mācību gadā būs par 9 vispārējās izglītības iestādēm mazāk.

Izglītības iestāžu vadītāji

Uzsākot jauno mācību gadu, pašvaldības ir iecēlušas un ministrija ir saskaņojusi 10 skolu direktoru un 12 pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju stāšanos amatā.

Valsts statistikas pārskati 

2008./2009.mācību gadā, tāpat kā katru gadu, izglītības iestādēm jāsagatavo un jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā aizpildīti valsts statistikas pārskati.

Patlaban ir aktualizētas valsts statistikas pārskatu veidlapas, kuras septembrī nepieciešams aizpildīt, un šis Ministru kabineta noteikumu projekts iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā. Veidlapās veiktas nelielas izmaiņas, un papildus iekļauti jauni rādītāji saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.452/2008 (2008.gada 23.aprīlis) par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi.

Pirmsskolas izglītība

Pirmsskolas izglītības jomā ir veikti šādi pasākumi:

Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Izglītības likumā, nosakot, ka:

• visu pirmsskolas izglītībā nodarbināto pedagogu algas tiek segtas no valsts mērķdotācijām;
• nosakot, ka privātās izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības 5-6 gadīgo obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei, saņem valsts budžeta finansējumu;

Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, nosakot, ka saturu pirmsskolas izglītībā nosaka Ministru kabineta apstiprinātās vadlīnijas.

Pamatojoties uz 2007.gada 23.aprīļa IZM rīkojumu Nr.358 „Par darba grupas izveidi grozījumu izstrādei Pirmsskolas izglītības programmā” sagatavoti:

• Pirmsskolas izglītības programmas (satura programmas) grozījumi;
• Pirmsskolas izglītības vadlīniju projekts.

Pārstrādāti pirmsskolas izglītības programmu paraugi (pieejami IZM mājas lapā www.izm.gov.lv):

• Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās sagatavošanas skolai programmas paraugs (bērniem, kuri nav apmeklējuši pirmsskolas izglītības iestādi līdz obligātās izglītības sākšanai);
• Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās sagatavošanas skolai mazākumtautību programmas paraugs (bērniem, kuri nav apmeklējuši pirmsskolas izglītības iestādi līdz obligātās izglītības sākšanai);
• Pirmsskolas izglītības programmas paraugs;
• Pirmsskolas izglītības mazākumtautības programmas paraugs;
• Speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs;
• Speciālās pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas paraugs.

Izglītības saturs un eksaminācija

• Līdz ar Ministru kabineta noteikumu „Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” virzības gaitu ISEC sagatavos pilnu informāciju līdz šā gada augusta beigām.
• Saskaņā ar 2007.gada 7.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.544 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” ar 2008./2009.mācību gadu ir noteikts obligātais centralizētais eksāmens matemātikā. Ieskaite matemātikā ar 2008./2009.mācību gadu tiek atcelta.
• 2008.gada 28.jūlijā Ministru kabineta sēdē pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.593 „Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2008./2009.mācību gadā”, kuri nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku 2008./2009.m.g. vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.
• No šā gada 1.septembra tiek uzsākta ERAF līdzfinansētā projekta – Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma (VPIS) aprobācija, kurā līdzdarbosies neliels izglītības iestāžu skaits, kurš tiks precizēts un par to tiks informētas izglītības pārvaldes. Sistēma ļaus izmantot tiešsaistes priekšrocības, lai pieteiktu izglītojamos 2008./2009.m.g. valsts pārbaudījumiem.

Pedagogi

Jauns amats skolās – skolotāja palīgs

Lai palīdzētu skolēniem, kuriem ir mācīšanās, sociālās, psiholoģiskās grūtības, īstenojot pamatizglītības programmu no 1. līdz 6.klasei, un sekmētu skolēnu mācību sasniegumu paaugstināšanos, skolās, sākot ar 2010./2011.mācību gadu, tiks ieviests jauns amats – skolotāja palīgs. Tas atvieglos arī skolotāja un klases audzinātāja darbu, jo tiks radīta iespēja strādāt diferencēti un ievērot katra skolēna vajadzības.

Skolotāja palīga amata ieviešana skolā būs viens no priekšnoteikumiem, kas ļaus nodrošināt kvalitatīvāku izglītību katram skolēnam un izglītības sistēmā kopumā.

Pašreiz Izglītības un zinātnes ministrija pēta jau esošo pieredzi šai darbā, diskutē par problēmām un izstrādā amata aprakstu skolotāja palīga amatam, ko paredzēts aprobēt 5 pilotskolās 2009./2010.mācību gadā.

Apsveicamu iniciatīvu šai ziņā izrādījusi Cēsu rajona padomes Izglītības pārvalde, ar kuras atbalstu skolotāja palīga amats jau ieviests vairākās rajona skolās. Š.g. 13.jūnijā Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki devās uz Cēsīm, lai iepazītos ar esošo pieredzi šai jomā un kopīgi ar izglītības darba vadītājiem un pedagogiem diskutētu par skolotāja palīga funkcijām skolā, darba organizācijas formām, esošajām problēmām un sagaidāmajiem rezultātiem.

Cēsu rajona izglītības darbinieki vienprātīgi atzina, ka skolotāja palīgs skolās ir ļoti nepieciešams un viņa darbs jau tagad skolās dod pozitīvus rezultātus – zūd skolēnu nevēlēšanās piedalīties mācību stundās, kurās viņi jūtas nedroši par savām zināšanām, pieaug viņu pašapziņa un uzlabojas saskarsme ar vienaudžiem, skolēni labāk prot izteikt savu viedokli par skolā un sabiedrībā notiekošo.

Š.g. 8.jūlijā Izglītības un zinātnes ministrijā notika sanāksme par skolotāja palīga amata apraksta izstrādi, kurā piedalījās pārstāvji no Cēsu rajona padomes Izglītības pārvaldes un skolām, no Izglītības vadītāju asociācijas, no Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestādēm. Tika diskutēts par iespējamo skolotāju palīgu skaitu valstī, par skolotāja palīga slodzi, viņa funkcijām, darba organizācijas formām, tika apspriesti dažādi skolotāja palīga amata aprakstu varianti. Rezultātā tapa skolotāja palīga amata apraksta projekts, pie kura izstrādes darbs vēl turpināsies.

Pedagogu darba samaksa

ID ir sagatavojis un pašlaik saskaņo ar atzinumu sniedzējām ministrijām precizēto noteikumu projektu ”Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kuram stājoties spēkā, ar 2008.gada 1.septembri ir paredzēta pedagogu darba samaksas paaugstināšana vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs vidēji par 60 latiem mēnesī par vienu darba algas likmi. Atbilstoši procentuāli paaugstināta izglītības iestāžu vadītāju darba alga. Vidējais algas paaugstinājums izglītības iestāžu direktoriem sastāda 133 latus. Izvērtējot izglītības iestāžu vadītāju vietnieku darba pienākumus un samaksu par vienu darba stundu, kas patlaban ir zemāka nekā pedagogiem, izglītības iestāžu vadītāju vietnieku alga tiks paaugstināta vidēji par 152 latiem.

Turpinot pedagogu darba slodzes sakārtošanu paredzēta samaksa vispārējās izglītības un profesionālās izglītības priekšmetu pedagogiem 2 stundas par likmi par gatavošanos nodarbībām, bet pirmsskolas pedagogiem – trīs darba stundas nedēļā par vienu darba likmi par gatavošanos nodarbībām.

Sports

2008./2009. m.g. plānoti šādi ar sportu saistīti projekti:

• Projekts „Esi aktīvs” 1.-4. klašu izglītojamajiem. Mērķis ir popularizēt sportu un fiziskās aktivitātes kā veselīga dzīves veida pamatu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju. 2008.gadā projektā piedalījās 38 izglītības iestādes ar vairāk kā 5000 dalībniekiem. Skolu projekts „Esi aktīvs!” noslēdzās četros noslēguma pasākumos – Kurzemes, Vidzemes Latgales un Rīgas reģionos;
• Projektu konkurss „Sporta inventāra iegādes palīdzības programma”. 2008.gadā saskaņā ar konkursa nolikumu projektu konkurss tika paredzēts šādām izglītības iestāžu grupām: vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm un profesionālās izglītības iestādēm. 2008.gada konkursa īstenošanai tika piešķirti 250 000 latu, no kuriem 200 000 latu - vispārējās izglītības iestāžu projektiem, 40 000 latu - profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu projektiem un 10 000 latu - profesionālās izglītības iestāžu projektiem. 2008.gadā atbalstu guvuši 144 projekti no konkursā pavisam iesniegtajiem 323 projektiem, kuru kopējais pieprasītais valsts budžeta finansējums ir 514 037 lati;
• Projekts „Stājas mācība sākumskolā 1.-3.klasēm”. Projektu ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālo atbalstu īsteno biedrība „Latvijas Olimpiešu klubs”. Projekta mērķis ir pareizas stājas nepieciešamības apzināšanās un veidošana ar sistemātisku vingrinājumu palīdzību. 2008.gadā projekta programmā pieteicās 48 pedagogi no 48 Latvijas vispārējās izglītības iestādēm.

Interešu izglītība

Interešu izglītībā un audzināšanas darbā 2008./2009.m.g. noteiktas šādas prioritātes:

• patriotiskā audzināšana, sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienu, iesaistoties skolēnu patriotiskās audzināšanas pasākumu ciklā „Tu esi Latvija”,
• gatavošanās X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2010.gadā, īpašu vērību veltot nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, veicinot kora dziedāšanas, tautas mūzikas un tautas deju, skolu orķestru un vizuālās un lietišķās mākslas tradīciju nostiprināšanu un attīstīšanu izglītības iestādēs.

Informatizācija

Informējam par jauno Valsts izglītības informācijas sistēmu (turpmāk - VIIS), kas nomainīs 1997.gadā ieviesto Latvijas izglītības informatizācijas sistēmu (turpmāk - LIIS):

• Lai novērstu LIIS konstatētās problēmas un nepilnības, Ministrija 2007.gadā uzsāka projekta „Valsts izglītības informācijas sistēma” īstenošanu ar mērķi izveidot vienotu izglītības informācijas sistēmu (turpmāk – VIIS) un 2008.gada jūlijā uzsākta VIIS testēšana.
• Saskaņā ar VIIS ieviešanas plānu Ministrija ir paredzējusi pabeigt VIIS ieviešanu līdz 2008.gada beigām un uzsākt VIIS lietošanu 2009.gada janvārī. Pilnībā pāriet uz VIIS lietošanu paredzēts 2009./2010. mācību gadā, kad tiks uzsākta VIIS esošo statistikas pārskatu un tarifikācijas moduļu lietošana. Ņemot vērā VIIS ieviešanai nepieciešamo pasākumu saturu un secību, pilnībā pāriet uz VIIS lietošanu 2008./2009. mācību gadā nav iespējams. Lai nodrošinātu procesu nepārtrauktību un pakāpenisku pāreju uz jauno sistēmu, 2008.gada rudenī datu ievadei un pedagogu darba tarifikācijai vēl tiks izmantota LIIS. Sākot no 2008.gada oktobra, dati tiks pārnesti uz VIIS, pārbaudīti, laboti un nepieciešamības gadījumā ievadīti VIIS no jauna, paralēli veicot lietotāju apmācību. VIIS lietotājiem tiks nodrošināts arī konsultatīvais atbalsts.

Lai nodrošinātu VIIS ieviešanu, Ministrija ir izstrādājusi, kā arī plāno izstrādāt līdz 2008.gada beigām izmaiņas izglītību reglamentējošajos normatīvajos aktos:

• Ministrija sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi izglītības likumā” ar ko tiek papildināts Izglītības likuma 14.pants ar 81.punktu, kurš nosaka deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par VIIS saturu un uzturēšanas kārtību.
• saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, Ministrija izstrādājusi grozījumus Izglītības likumā, kas Republikas pilsētu un novadu pašvaldības funkcijas izglītības jomā, tai skaitā obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaites veikšana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un Valsts izglītības informācijas bāzes veidošana un uzturēšana:
• pašlaik skolēnu uzskaites kārtību nosaka Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.439 „Kārtība, kādā veicama obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaite”. Sakarā ar VIIS izveidošanu, kā arī paredzamo administratīvi teritoriālo reformu, sagatavoti grozījumi minētajos Ministru kabineta noteikumos, kuros tiks noteikta informācijas apmaiņas kārtība tiešsaistē VIIS un precizētas pašvaldību funkcijas obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaitē. Ministrija virzīs izskatīšanai Ministru Kabinetā attiecīgo noteikumu projektu pēc 2.2.punktā minēto Izglītības likuma grozījumu spēkā stāšanās.

Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts

Saskaņā ar darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumu un darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumu 2008./2009.mācību gadā ir plānots uzsākt un īstenot vairākas aktivitātes, kas paredz vispārējās izglītības mācību procesa kvalitātes uzlabošanuar ieguldījumiem infrastruktūrā, mācību programmu un metodikas uzlabošanā, pedagogu materiālajam stimulam un kompetences pilnveidošanai:

• Ar jaunā mācību gada sākumu visās Latvijas rajonu un pilsētu izglītības pārvaldēs pilnībā tiks uzsākts īstenot ES Sociālā fonda projekts „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”, kas paredz mērķstipendiju izmaksu dabaszinātņu, matemātikas, informātikas un svešvalodu skolotājiem.

Projekta mērķisir novērst pedagogu trūkumu vispārējā un profesionālajā izglītībā šādos mācību priekšmetos: dabaszinātnēs (fizika, ķīmija un bioloģija), matemātikā, informācijas tehnoloģijās un svešvalodās (Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās Zonas valstu oficiālajās valodās), kā arī paaugstināt šo mācību priekšmetu mācību un apguves kvalitāti. Projekta uzdevums ir piešķirt un izmaksāt mērķstipendijas pedagogiem, kas māca iepriekš minētos priekšmetus un līdztekus darbam studē, lai iegūtu darbam nepieciešamo kvalifikāciju, vai arī veic papildu metodisko darbu mācību priekšmeta popularizēšanā un mācību kvalitātes uzlabošanā.

• 2008.gada 17.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē (turpmāk – VSS)ir izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts par ES Sociālā fonda aktivitātes „Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana” (1.kārta) īstenošanas kārtība. Pirmās kārtas projekti ir paredzēti, lai uzlabotu vispārējās izglītības standartus un programmas fizikā, matemātikā, bioloģijā un ķīmijā 7. – 9. klasēs un mācību metodikas attīstībai latviešu valodas apguvei vidusskolā.

Plānojam, ka jau oktobrī/novembrī varētu uzsākt projekta īstenošanu, kas vērsts uz 7.- 9. klašu dabaszinību un matemātikas mācību materiālu izstrādi. Iespējams, ka projekta ietvaros tiks aicināti sadarboties pamatskolu skolotāji. Līdzīgi kā 2004.–2006.gada plānošanas perioda ISEC īstenotajā dabaszinātņu mācību satura uzlabošanas projektā, visticamāk, ka projektā būs arī kādas pilotskolas, kurās aprobēs jaunos mācību materiālus.

Nākamajā mācību gadā arī tiks uzsākta projekta īstenošana, kura mērķis būs izstrādāt mācību saturu un metodiskos līdzekļus latviešu valodas apguvei vidusskolās. Līdz ar to ir paredzams, ka projekta īstenotāji lūgs latviešu valodas skolotājus iesaistīties mācību programmu un mācību materiālu izstrādē un aprobācijā. 

• 2008.gada jūlija beigās ir plānots izsludināt VSS MK noteikumu projektu par apakšaktivitātes „Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem, profesionāli orientētās izglītības attīstība” īstenošanas kārtību. Šajā aktivitātē projektu atlase notiks atklāta konkursa veidā, tātad jebkura juridiska persona var iesniegt projektu – atsevišķas skolas, pašvaldības  vai izglītības pārvaldes, apvienojot skolas kā partnerus  vienā projektā, kā tas ir veiksmīgi bijis vairākās aktivitātēs 2004.– 2006.gada periodā. Plānojam, ka gada nogalē varētu izsludināt projektu konkursu, tātad projektu idejas jau mācību gada sākumā vajadzētu sākt attīstīt. Plānošanas dokumentos ir minēts, ka atbalsts tiks sniegts karjeras attīstības pasākumu īstenošanai sadarbībā ar darba devējiem, informatīvo un mācību materiālu pieejamības nodrošināšanai izglītības iestādēs, profesionālās ievirzes un interešu izglītības pasākumu īstenošanai, talantīgo jauniešu atbalsta pasākumu īstenošanai.

Plānotās infrastruktūras uzlabošanas aktivitātes:

• ERAF aktivitāte „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” – dabaszinātņu kabinetu  projekti – mācību gada ietvaros gan ir paredzēti remontdarbi, gan arī centralizēts iepirkums mācību kabinetu aprīkojumam. 
• ERAF aktivitāte „Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem”, kurā atbalsts ir plānots vispārējās vidējās izglītības iestāžu infrastruktūras pielāgošanai izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd Ministru kabineta noteikumus ir ierosināti grozījumi. Projektu iesniegumu pieņemšana notiks tikai pēc MK noteikumu grozījumu apstiprināšanas.  Projektu īstenošana varētu notikt arī nākamā mācību gada ietvaros.

Grozījumi Izglītības likumā

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (VSS–1528, TA–1264). Likumprojekts tika atbalstīts 2008.gada 26.maija Ministru kabineta komitejas sēdē (prot.Nr.17 9.§). Pēc precizēšanas atbilstoši MKK sēdes protokolā noteiktajam likumprojekts tika iesniegts Valsts kancelejā (18.07.2008. 1-05/4980).

Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs

Strauji mainoties darba tirgū un sabiedrībā kopumā nepieciešamajām zināšanām, to pielietojumam un kompetencēm, ievērojami mainījies mācību saturs un prasības pamatizglītībā, vidējā un augstākā izglītībā, izvirzot priekšplānā tādus mērķus kā vienlīdzību, dzimumu līdztiesību, ekonomikas un pilsoniskas sabiedrības attīstību. Līdz ar to ir svarīgi nodalīt atbildību izglītības īstenošanā starp valsts institūcijām, pedagogiem, izglītojamajiem un sabiedrību. Vienlaikus līdzās formālajai izglītībai aizvien patstāvīgāku un nozīmīgāku vietu iegūst neformālā, ikdienas pieaugušo mācīšanās, neatkarīgi no viņu vecuma un iepriekšējās izglītības. Joprojām aktuāls ir pedagogu darba samaksas jautājums, kā arī maksas par izglītības ieguvi jautājumi.

Lai Izglītības likums atbilstu pašreizējai situācijai, ir nepieciešami grozījumi tā saturā, nosakot:

• valsts un pašvaldību kompetences pieaugušo izglītības īstenošanā;
• izglītības procesā iesaistīto pušu (izglītojamā, pedagoga un izglītojamā vecāku (personu, kas realizē aizgādību)) tiesības un pienākumus;
• pašvaldības tiesības noteikt maksu profesionālās ievirzes izglītības iestādēs mācību materiālā bāzes papildināšanai un pilnveidošanai;
• pirmskolas izglītības iestāžu finansēšanu.

Likumprojekta būtība

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Izglītības likuma atbilstību pašreizējai situācijai izglītības procesā, Administratīvā procesa likumam, Augstskolu likumam, Profesionālās izglītības likumam, kā arī precizēt atsevišķas Izglītības likuma nepilnības.

14.panta 26.punktā noteikta iespēja saņemt valsts atbalstu privātajām profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Profesionālās ievirzes izglītību plānots finansēt katra gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Izglītības likuma 14.panta 3.punktā, 59.panta otrajā daļā un 60.pantā trešajā daļā ir nepieciešams veikt grozījumus, lai novērstu kolīziju ar Vispārējās izglītības likuma 62.panta trešās daļas 2.punktā noteikto, ka no valsts budžeta mērķdotācijām sedz to pedagogu darba samaksas izdevumus, kuri izglītības iestādēs īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas.

Ir precizēta Izglītības likuma 14.pantā noteiktā Ministru kabineta un 15.pantā noteiktā Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā, deleģējot tiesības Ministru kabinetam noteikt pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtību un noteikt valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām, kā arī deleģējot tiesības noteikt Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību. Ievērojot minēto, izslēgts arī 16.panta 6.punkts.

Precizēta Izglītības likuma 14.pantā noteiktā Ministru kabineta kompetence, iekļaujot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību grāmatu atbilstību valsts standartam pamatizglītībā un vispārējā izglītībā.

Ir precizēts Izglītības likuma 15.pants, izslēdzot normas, kas nosaka uzdevumu ministrijai veikt izglītības programmu licencēšanu, izglītības programmu un iestāžu akreditāciju, precizēta 38.panta trešā daļa.

Lai novērstu pretrunas ar Augstskolu likumu, irprecizēts Izglītības likuma 15.panta 24.punkts un 22.pants.

Lai nodrošinātu vienoto politikas dokumentu izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību, kura reglamentēta Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis”, un noteiktu izglītības sistēmas attīstības mērķus turpmākajiem septiņiem gadiem, plānotu izglītības politikas iniciatīvas un rīcības virzienus to īstenošanai, kā arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas rādītājus ir nepieciešams precizēt Izglītības likuma 14.panta 18.punktu un 15.panta 2.punktu.

Lai nodrošinātu efektīvāku valsts un pašvaldību finansējuma sadali un izlietošanu, likuma 14.pants ir papildināts ar 27. un 30.punktu, deleģējot tiesības Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas, un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu, kā arī kārtību, kādā tiks finansēti atbalsta pasākumi darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu.

Tiek svītrota Izglītības likuma 24.panta piektā daļa, kas nosaka no Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmās daļas atšķirīgu termiņu koledžu iekļaušanai Izglītības iestāžu reģistrā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajai daļai ir precizēta Izglītības likuma 25.panta pirmā daļa, nosakot, ka izglītības iestāde uzsāk savu darbību ar tās reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā, kas uzskatāma arī par administratīvā akta paziņošanas dienu.

Ir precizēta Izglītības likuma 21.panta redakcija, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām nosakot, ka Valsts un pašvaldības atsevišķu tām noteikto izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta funkcijas nodrošināšanai noteiktu uzdevumu veikšanu, tai skaitā izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas organizēšanu, var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai, slēdzot deleģēšanas līgumu, kas var ietvert arī tiesības izdot administratīvos aktus, vai līdzdarbības līgumu.

Grozījums paredz konkrētāku regulējumu par izglītības iestāžu nosaukumiem un turpmāk paredzēs, ka izglītības iestāžu reģistrā netiks reģistrētas divas vai vairāk izglītības iestādes ar identiskiem izglītības iestādes nosaukumiem.

Atbilstoši reālajai situācijai ir grozīta likuma 46.panta piektā daļa, un tā nosaka vienādus pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanas nosacījumus valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm un juridisko un fizisko personu dibinātām izglītības iestādēm.

Ievērojot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātie izglītības programmu paraugi nav saistoši privātpersonām, ir precizēta Izglītības likuma 47.¹panta pirmā daļa.

Ir konkretizēti 51.panta pirmajā daļā noteiktie pedagogu vispārīgie pienākumi, akcentējot to, ka pedagogi īpašu vērību velta izglītojamo attieksmju veidošanai.

Lai celtu pedagoga darba prestižu un lomu izglītības iestādes darbībā, Izglītības likuma 52.pantā noteiktās pedagoga tiesības ir paplašinātas, nosakot tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidē, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī informatīvo nodrošinājumu. Papildus noteiktas tiesības saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā.

Ir papildināti un konkretizēti Izglītības likuma 54.pantā noteiktie izglītojamo pienākumi, īpaši uzsverot izglītojamo pienākumu neapdraudēt savu un citu personu veselību un dzīvību, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu likumiskās tiesības un intereses, piedalīties izglītības iestādes vides sakopšanā un saglabāšanā. Tas palielinātu izglītojamo atbildību un līdzdalības iespējas, kā arī pilnveidotu dzīves prasmes un nodrošinātu pilnvērtīgāku izglītības procesa, kurš ietver gan mācību, gan audzināšanas darbu, īstenošanu.

Ir sistematizētas un precizētas Izglītības likuma 55.pantā noteiktās izglītojamo tiesības, izvairoties no normu dažādas skaidrošanas, dublēšanās un liekvārdības, bet saglabājot būtību.

Ir sistematizētas un precizētas Izglītības likuma 57.pantā noteiktās bērna vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības.

 Lai pastiprinātu bērna vecāku (personu, kas realizē aizgādību) līdzatbildību par bērna izglītošanu izglītības iestādē, Izglītības likuma 58.pantā ir iestrādāti jauni pienākumi, kas nav pretrunā ar Civillikuma 177.pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.pantu.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Komerclikumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā lietotajai terminoloģijai ir precizēta Izglītības likumā lietotā terminoloģija.

Tā kā Izglītības likumā objektīvu iemeslu dēļ ilgāku laiku netika izdarīti grozījumi, ir ļoti svarīgi un steidzami nepieciešams izdarīt vairākus grozījumus Izglītības likuma saturā, lai Izglītības likums atbilstu pašreizējai situācijai.

Pēc likumprojekta „Augstākās izglītības likums” spēkā stāšanās un koncepcijas „Profesionālās izglītības likums” pieņemšanas, tiks uzsākts darbs pie Izglītības likuma koncepcijas, tādejādi nodrošinot konceptuāli jaunu Izglītības likuma izstrādi atbilstoši jaunākajām izglītības attīstības tendencēm.

Kāda var būt likuma grozījumu ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām ir pastarpināta. Ar likumprojekta spēkā stāšanos pakāpeniski tiks uzlabota izglītojamo attieksme pret apkārtējo vidi un sabiedrību, panākta lielāka atbildība par personisko attīstību, kas savukārt sekmētu tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā. Tāpat likumprojekts veicinās lielāku sabiedrības līdzdalību izglītības mērķu sasniegšanā, kas veicinās pozitīvas attieksmes pret pedagogiem nostiprināšanos un veicinās pedagoga profesijas prestiža celšanos.

Iekļautie grozījumi Izglītības likumā varētu veicināt izglītības kvalitāti, nodrošinot lielāku līdzsvaru starp mācību un audzināšanas darbu. Tiks sakārtota izglītības finansēšanas kārtība, nosakot valsts atbalstu arī privātām izglītības iestādēm.

Precizējot citu valsts institūciju kompetenci izglītībā, tiks uzlabota sadarbība starp nozaru ministrijām, pašvaldībām un izglītības iestādēm. Tiek veicināta komersantu iesaistīšanās izglītības procesa īstenošanā, nosakot kritērijus komersantu iespējām īstenot neformālās, tai skaitā pieaugušo, izglītības programmas.

Tiks veicināta darba devēju ieinteresētība savu darbinieku mērķtiecīgā izglītošanā, kas ilgtermiņā nodrošinās tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību.

Tiks atbalstīta komersantu privāto pirmsskolas izglītības iestāžu darbība, palielinot valsts atbalstu (apmaksājot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu, kas īsteno piesgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās sagatavošanas skolai programmas, algas), kas varētu veicināt arī jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu izveidi.

Tiks uzlabota sadarbība starp izglītojamajiem, pedagogiem un vecākiem un sabiedrību kopumā. Nosakot katras izglītības procesā iesaistītās puses atbildību, pienākumus un tiesības, netieši tiek veicināts pedagoga profesijas prestižs, ko veicinās pedagogu lielāka likumiska aizsardzība pret izglītojamo patvaļu un vecākiem, kuri nepilda savus vecāku pienākumus.

Tiks veicināta nodarbinātības iespēju paplašināšanās, nodrošinot pieaugušo izglītības apguves iespējas, kā arī īstenošanas iespējas. Valsts lielāks atbalsts privātajām izglītības iestādēm, īpaši pirmsskolas izglītības iestādēm, var veicināt privāto pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanos un jaunu iestāžu atvēršanu.

Likumprojekts noteiks izglītojamo pienākumu piedalīties izglītības iestādes vides saglabāšanā un sakopšanā, kas nodrošinās teorētisko zināšanu bāzes sasaisti ar praktisko darbību un pakāpeniski veicinās izglītojamo saudzīgāku un atbildīgāku attieksmi pret vidi, kas pamatosies uz zināšanām, attieksmēm un praktiskām iemaņām.

Informācija topošajiem studentiem

Tā kā Latvijā lielākā daļa vidusskolu absolventu turpina mācības kādā no augstākās izglītības iestādēm, tad vidusskolu pēdējo klašu skolēniem, izvēloties sev atbilstoša līmeņa studijas, būtisks varētu būt jaunais AID sagatavotais likumprojekts „Augstākās izglītības likums”, kurš tuvākajā laikā aizstās šobrīd spēkā esošo „Augstskolu likumu”. Patlaban minēto likumprojektu jau ir akceptējis Ministru kabinets, un tas tiek virzīts izskatīšanai Saeimā. Līdz ar Augstākās izglītības likuma stāšanos spēkā, tiks izstrādāta vesela virkne jaunu Ministru kabineta noteikumu, kuru pieņemšanu paredz jaunais likums, tai skaitā arī noteikumu, kas regulē kritērijus un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Līdz ar to augstākās izglītības sistēmu un studiju procesa organizāciju Latvijas augstākās izglītības iestādēs tuvākajā laikā sagaida nozīmīgas pārmaiņas, nodrošinot Latvijas augstākās izglītības sistēmas pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas kopīgās augstākās izglītības telpā.

Būtiskākās izmaiņas, ko paredz Augstākās izglītības likumprojekts un kas varētu interesēt vidusskolu abiturientus – topošos augstskolu reflektantus, ir šādas:

• Likumprojekts paredz, ka pieteikšanos studijām augstākās izglītības iestādes var organizēt visa gada garumā (pašlaik spēkā esošais likums paredz, ka Ministru kabinets katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas). Vienlaikus likumprojekts paredz, ka konkursa uz studiju vietām un iestājpārbaudījumu laiku augstākās izglītības institūcijas nosaka, ievērojot iespējas saņemt centralizēto eksāmenu rezultātus.
• Likumprojektā, apzīmējot visas izglītības iestādes, kurās var iegūt augstāko izglītību, tiek lietots jauns termins – „augstākās izglītības institūcijas”, kas ir noteiktā kārtībā dibinātas un reģistrētas universitātes, akadēmijas, augstskolas un koledžas neatkarīgi no to juridiskā statusa.
• Likumprojektā noteikta jauna augstākās izglītības definīcija, uzsverot mūsdienu zināšanu sabiedrības un zināšanu ekonomikas jaunās prasības personai ar augstāko izglītību. Atbilstoši jaunajai definīcijai vienkāršota augstākās izglītības programmu sistēma, atsakoties no dalījuma akadēmiskajās un profesionālajās augstākās izglītības programmās. Likumprojektā ir ieviests arī jauns definējums augstākajā izglītībā sasniedzamajiem rezultātiem – „augstākās izglītības kvalifikācija”. Likumprojekts paredz četras augstākās izglītības kvalifikācijas: īsā cikla augstākās izglītības kvalifikācija (to var iegūt koledžās), bakalaura grāds, maģistra grāds, doktora grāds.
• Likumprojektā noteikts jauns valsts valodas regulējums augstākās izglītības programmu īstenošanā. Paredzēts, ka augstākās izglītības programmas īsteno valsts valodā, tai skaitā arī privātpersonu dibinātajās augstākās izglītības institūcijās, ja tās saņem finansējumu no valsts budžeta.
• Likumprojektā noteikts, ka augstākās izglītības institūcija var piešķirt tiesības studēt pēc individuālā plāna, studiju laikā iegūstot vairāk kredītpunktus gadā nekā paredzēts studiju plānā.
• Likumprojektā nodrošinātas plašākas iespējas studējošo mobilitātei un pārejai no vienas augstākās izglītības institūcijas uz citu.
• Jāatzīmē arī tas, ka š.g. 16.jūlijā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likuma 46.pantā, kas papildina to personu sarakstu, uz kuriem neattiecas prasība, ka uzņemšana pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās notiek pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tagad šim sarakstam ir pievienotas arī personas, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā, ja vien šīs personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir bijušas atbrīvotas no vidējās izglītības valsts pārbaudījumiem. Šādas tiesības minētajām personām tiek piešķirtas pēc atsevišķa Ministru kabineta locekļa ierosinājuma.

Izglītības valsts inspekcijas plānotie pasākumi

Pamatojoties uz Inspekcijas 2008.gada darba plānu 2008./2009.mācību gada pirmajā pusgadā Inspekcija veiks šādas aktivitātes:

Plānotās tematiskās pārbaudes:

• Pamatizglītības standarta īstenošanas un mācību sasniegumu vērtēšanas kontrole vispārējās izglītības iestādēs;
• Licencēto speciālās pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas atbilstības kontrole vispārējās izglītības iestādēs.

Plānotās nejaušās pārbaudes:

• Pedagogu tarifikācijas sarakstu kontrole pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs;
• Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstības normatīvo aktu prasībām kontrole.

Analītiskā izpētes darbība:

• Operatīvās informācijas vākšana un apkopošana par 2008./2009.mācību gada sākumu vispārējās izglītības iestādēs;
• Trešo valstu pilsoņu, kuriem ir izsniegtas uzturēšanās / darba atļaujas, bērnu izglītība vispārējās izglītības iestādēs Latvijā.

Organizatoriskie pasākumi:

• Informatīvs seminārs izglītības pārvalžu vadītājiem par Inspekcijas darba aktualitātēm.

Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras plānotie pasākumi

VIKNVA aktualitātes 2009./2009.m.g.:

• laikā no 2008.gada 1.septembra līdz 31.decembrim tiks organizēta 79 izglītības iestāžu vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības pro­grammu akreditācijas un valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas norise (akreditācija un atestācija); mācību gadā akreditācija un atestācija plānota 190 izglītības iestādēs;
• lai nodrošinātu objektīvu un visaptverošu izglītības kvalitātes vērtēšanas procedūru, laikā no 2008.gada 1.septembra līdz 31.decembrim plānoti četri (4) reģionālie semināri (Zemgale, Vidzeme, Latgale, Rīga) vispārējās izglītības iestāžu darbības un programmu kvalitātes vērtēšanas ekspertiem ar mērķi pilnveidot ekspertu profesionālo kompetenci;
• nodrošinot valstī vienotas izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas ieviešanu, kā arī saikni starp izglītības kvalitātes pašvērtējumu un ārējo vērtējumu, tiks turpināts organizēt izglītojošus seminārus izglītības iestāžu vadītājiem „Kā sagatavoties akreditācijai?” (4 semināri);
• tiks turpināts diskusiju cikls par izglītības kvalitātes jautājumiem akreditācijas aspektā (3 diskusijas);
• tiks organizēti vispārējās izglītības iestāžu darbības un vispārējās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas ekspertu sagatavošanas kursi (2 grupas), kā arī turpināsies vispārējās izglītības iestāžu darbības un vispārējās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas ekspertu tālākizglītība (3 semināri);
• jau no 2008.gada 18.augusta dalībnieki tiek aicināti pieteikties tālākizglītības kursu programmā izglītības iestāžu vadītājiem „Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija” (3 grupas);
• sākot ar jauno mācību gadu, tiks piedāvāta jauna tālākizglītības programma - veidota pēc moduļu sistēmas jaunieceltajiem vispārējās izglītības iestāžu vadītājiem (1 grupa).
• Vēršam uzmanību, ka tālākizglītības kursu programmas tiek īstenotas par maksu, saskaņā ar 2007.gada 2.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.3 „Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādis“ (šobrīd sagatavoti grozījumi ir iesniegti Ministru kabinetam apstiprināšanai).

Valsts speciālās izglītības centra plānotie pasākumi

Valsts speciālās izglītības centrs (Centrs) sagatavojis priekšlikumus par izmaiņām speciālās izglītības jautājumus regulējošajos normatīvajos aktos. Sagatavots noteikumu projekts par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci, paredzot vairākas būtiskas izmaiņas.

Vēlams panākt, lai turpmāk komisijas darbotos regulāri. Tām vajadzētu veidoties arī kā konsultāciju centriem, paredzot sniegt padomus vecākiem, izglītības iestādēm, pašvaldībām un citiem izglītības procesa dalībniekiem. Plānots, ka atzinumi tiks sniegti par visu skolas un pirmsskolas vecumu izglītojamajiem (līdz šim pašvaldību komisijas sniedz atzinumus par bērniem, kas mācās 1.-4.klasē).

Valsts un pašvaldību komisijas sastāvā būtu jāiekļauj komisijas vadītājs, speciālais pedagogs, logopēds un psihologs. Paredzēts, ka komisija var uzaicināt piedalīties tās darbā ekspertus pedagoģiskos un psiholoģiskos jautājumos, kā arī dažādu nozaru medicīnas speciālistus. Projektā paredzētas konkrētas kvalifikācijas prasības komisijas sastāvā iekļautajiem speciālistiem. Projektā izmantots jauns termins – izglītības programma bērniem ar garīgās veselības traucējumiem.

Noteikti jauni pamatprincipi komisiju darbā:

• izvērtēšanai secīgi jānotiek trīs līmeņos (izglītības iestāde, pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija, valsts pedagoģiski medicīniskā komisija). Skolā bērnu iespējams novērot ilgākā laika posmā, tā panākot vispusīgāku un kompetentāku risinājumu, tāpēc paredzēts, ka tajā sākotnēji veic izglītojamā spēju un attīstības līmeņa pedagoģiski psiholoģisko izvērtēšanu, sastāda un īsteno izglītojamā individuālo mācību plānu un izvērtē izglītojamā mācību sasniegumu dinamiku. Vienā dienā un dažās komisijas darba stundās nav iespējams sagatavot vispusīgu atzinumu par bērnu. Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija pievērsīsies sarežģītākajiem un diskutablākajiem gadījumiem, paredzot rūpīgāku izpēti. Zemāka līmeņa institūcijas lēmumu iespējams apstrīdēt augstākā līmenī. Plānots, ka valsts komisija izstrādās metodiskus norādījumus pašvaldību komisiju darbiniekiem.
• turpmāk komisiju darbā jāakcentē pedagoģiski psiholoģiskā novērtēšana (komisiju darbā tiek izmantoti mediķu atzinumi). Komisijas darbā psihologa, pedagoga un logopēda atzinumi, kuriem jābūt komisijas rīcībā iepriekš, līdz ar to ir līdzvērtīgi ārstu atzinumiem. Savukārt, mediķu atzinumus komisijas neizvērtē, bet nepieciešamības gadījumā iespējams vēlreiz griezties pie attiecīgā speciālista.
• lēmumu pieņemot, nepieciešams akcentēt bērnu spējas, nevis traucējumus vai trūkumus. Sekmīga izglītošana iespējama, pamatojoties uz skolēna spējām un priekšrocībām. Pārbaudes kartē paredzēts raksturot bērna resursus/iespējas.

Šīs izmaiņas ir tik būtiskas tāpēc, ka komisiju atzinumi var pozitīvi ietekmēt cilvēka izglītošanās iespējas (piedāvājot atbilstošāko variantu, vadoties no izglītojamā spējām un veselības) un līdz ar to cilvēka dzīvi kopumā. Savukārt, iespējamo kļūdu cena ir konkrēta cilvēka dzīves perspektīvas.

Plānots izdarīt grozījumus arī Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.490 „Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, speciālās izglītības iestādē un pirmsskolas izglītības speciālajā grupā un atskaitīšanu no speciālās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības iestādes speciālās grupas”. Paredzēts, ka speciālās izglītības iestādes, kuras īsteno speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar redzes, dzirdes, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām, garīgās veselības traucējumiem, izglītojamos izglītības iestādē uzņem pamatojoties uz ārsta speciālista noteikto diagnozi. Šādā gadījumā izglītības iestādei viena mēneša laikā pēc izglītojamā uzņemšanas jāinformē par to Valsts speciālās izglītības centru.

Normatīvo aktu projekti tiks saskaņoti un noteiktā kārtībā virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.

Centrs sadarbībā ar Rēzeknes rajona padomi un Rēzeknes augstskolu ir sarūpējis grāmatas speciālo skolu skolotājiem un vispārējās izglītības iestāžu skolotājiem, kuri nodarbojas ar iekļaujošās izglītības un bērnu ar dažāda veida attīstības traucējumiem integrācijas jautājumiem. Tās paredzētas arī pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju un citiem speciālistiem. Tādejādi viena rajona pieredze ar Centra atbalstu tiek izplatīta arī citviet Latvijā. Speciālisti ar šīm publikācijām tiek iepazīstināti klātienē – semināros, pieredzes apmaiņas u.c. pasākumos. Grāmatas iespējams saņemt Centrā, iepriekš piesakot pasūtījumu pa e-pastu vsic@vsic.gov.lv.

Centrs 2007./2008.m.g. organizēs šādus seminārus:

• „Pedagoģiskā darba organizācija un plānošana speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs” (septembris);
• “Aktualitātes pedagoģiski medicīniskās komisijas darbā” (oktobris);
• „Aktualitātes psihologu darbā pedagoģiski medicīniskās komisijās” (oktobris);
• „Aktualitātes speciālo pedagogu darbā pedagoģiski medicīniskās komisijās” (novembris);
• „Skolēni ar mācīšanās traucējumiem vispārizglītojošās skolās” (novembris).

Izglītības programmas

Sākoties jaunam mācību gadam, vēlamies vēlreiz uzsvērt jautājumus par katras izglītības iestādes izglītības programmas kā izglītības iestādes izglītojošo darbību reglamentējoša dokumenta izstrādi, saturu un licencēšanu.

Normatīvie akti par licencēšanu

Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikts, ka izglītības programmas licencēšana ir tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu. Izglītības programma ir izglītības iestādes izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments. Izglītības programmu licencēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets (MK 2006.gada 3.janvāra noteikumi Nr.9 „Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”). Licencēšanu veic Izglītības un zinātnes ministrija (Vispārējās izglītības programmu licencēšanas komisija).

Ministru kabineta noteikumi par vispārējās izglītības programmu licencēšanas kārtību nosaka, ka, lai saņemtu licenci izglītības programmas īstenošanai, izglītības iestāde iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu. Iesniegumam pievieno izglītības programmu, kas izstrādāta atbilstoši Izglītības likumā noteiktajām prasībām un izglītības iestādes izsniegtu izziņu par attiecīgās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Izglītības iestāde drīkst īstenot tikai licencētas vispārējās izglītības programmas un tā ir tiesīga uzņemt izglītojamos tikai pēc attiecīgas licences saņemšanas izglītības programmas īstenošanai. Izglītības programmas īstenošana uzsākama viena gada laikā no licences saņemšanas dienas. Dati par visām licencētajām izglītības programmām viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas ierakstāmi Izglītības programmu reģistrā. Izglītības programma akreditējama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no tās īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados.

Vispārējās izglītības programmas var izstrādāt to īstenotāji, ievērojot izglītības programmu klasifikāciju (MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.267 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”). Izglītības iestāde ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā. Izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju (Izglītības likums). Izglītības iestādes īstenotās vispārējās izglītības programmas apstiprina iestādes vadītājs un dibinātājs (Vispārējās izglītības likums).

Ja izglītības iestāde īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajam programmas paraugam atbilstošu vispārējās izglītības programmu, tai piešķir licenci šīs programmas īstenošanai. Šajā gadījumā izglītības iestāde norāda tās izraudzīto Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto programmas paraugu.

Vispārējās izglītības programma ir izglītības iestādes izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments, kura obligātās nodaļas noteiktas Vispārējās izglītības likuma 17.pantā. Tādēļ nodaļu nosaukumiem un secībai būtu jāatbilst likumā noteiktajam. Lūdzam ievērot attiecībā uz šo nodaļu saturu:

1) izglītības programmas mērķi un uzdevumi – izglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi detalizēti ir noteikti valsts pamatizglītības standartā (MK 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”) un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā (MK 2007.gada 7.augusta noteikumi Nr.544 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”). Jāievēro, ka Ministru kabineta noteiktos mērķus un uzdevumus nedrīkst patvaļīgi paplašināt vai sašaurināt, tikai atklāt vairāk detalizēti;

2) izglītības saturs – izglītības programmu obligātais saturs (obligāto mācību priekšmetu saraksts un mācību priekšmetu standarti) tāpat ir detalizēti noteikts valsts pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā. Standartos noteiktas izglītības jomas, izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti, jomu galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs. Mācību priekšmetu nosaukumiem precīzi jāatbilst valsts izglītības standartos nosauktajiem.

Attiecībā uz saturu standarts nosaka arī latviešu valodas lietojumu mazākumtautību pamatizglītības programmās, iespēju pēc izvēles apgūt ētiku vai kristīgo mācību, iespēju īstenot šo standartā neminētus mācību priekšmetus, kā arī speciālo izglītības programmu īstenošanas nosacījumu.

3) izglītības programmas īstenošanas plāns – ar to pamatā saprot mācību priekšmetu un stundu plānu. Vispārējās izglītības likums nosaka, cik gados īsteno programmu, mācību gada garumu un maksimālo skolēna mācību stundu slodzi katrā klasē nedēļā un vienā dienā. Saprātīgās robežās iesakām nepārrakstīt vēlreiz izglītības programmā to, kas jau ir noteikts likumā. Ārējie normatīvie akti nenosaka, cik mācību stundu jāparedz katram mācību priekšmetam katrā klasē, bet mācību priekšmetu standartos (ko nosaka MK) vairumā gadījumā noteiktas klases, kurās māca šo priekšmetu, piemēram: „Matemātika. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei” vai „Literatūra. Mācību priekšmeta standarts 4.–9.klasei”, bet katram mācību priekšmetam plānotais kopējais stundu skaits noteikts ISEC apstiprinātajos mācību priekšmetu programmu paraugos. Pie īstenošanas plāna tiek uzskaitīts, kas neietilpst skolēna mācību stundu slodzē (klases audzināšanas stunda, fakultatīvās nodarbības, interešu izglītības nodarbības u.c.). Pie īstenošanas plāna parasti paredz arī projektu nedēļu, laiku, kuru paredzēts izmantot mācību ekskursijām, skatēm, konkursiem un tml.;

4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību – vispārējā izglītībā šīs prasības ir viennozīmīgas. 1.klasē bērnu ir jāuzņem obligāti, uz katru nākamo klasi pārceļ ar direktora rīkojumu, ko apliecina liecība. 10.klasē uzņem ar apliecību par pamatizglītību. Uzņemot ģimnāzijas 7.klasē, drīkst uzņemšanas noteikumos noteikt zināmas prasības iepriekš sasniegtās izglītības līmenim. Ģimnāzijas un vidusskolas, uzņemot skolēnus 10.klasē, drīkst rīkot iestājpārbaudījumus;

5) iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība – vērtēšanas kārtība, pamatprincipi un kritēriji ir noteikti valsts izglītības standartos (10 ballu skala, valsts pārbaudījumi); pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmeta apguvi, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni ir noteikti mācību priekšmetu standartos. Saprātīgās robežās iesakām nepārrakstīt vēlreiz izglītības programmā to, kas jau ir noteikts valsts izglītības standartā. Skolas savas izglītības programmas parasti papildina ar punktu, ka vienā dienā skolēnam neplāno vairāk par vienu lielu pārbaudes darbu un kārtību, kā par skolēna sekmēm tiek informēti viņa vecāki;

6) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums – skolotājiem obligāto izglītību un kvalifikāciju nosaka MK. Nepieciešamo skolotāju likmju skaitu nosaka mācību stundu skaits + rakstu darbu labošana + stundas individuālam darbam ar izglītojamo + klases audzināšana, bet kopējais finansējums vēl ir atkarīgs no tā, cik klases un kuros mācību priekšmetos tiek dalītas grupās (parasti svešvalodās, mājturībā, informātikā, latviešu valodā, kristīgajā mācībā/ētikā – kas savukārt ir atkarīgs no klases lieluma). Pārējo pedagoģisko darbinieku (direktors, direktora vietnieki, logopēds, bibliotekārs, pulciņu skolotāji u.c.) likmes ir atkarīgas no skolēnu skaita skolā.

Higiēnas prasības vispārējās izglītības iestādēm (tajā skaitā iestādes ēkai, telpām un to iekārtojumam, apkurei, ventilācijai, apgaismojumam, mēbeļu augstuma atbilstībai u.c.) nosaka Ministru kabinets.

Mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu uzskaitījums dots katra mācību priekšmeta programmā.

Valsts finansējumu pedagogu darba samaksai saņem un plāno rajonu un pilsētu izglītības pārvaldes, bet izglītības programmas apstiprina izglītības iestādes dibinātājs, kas daudzos gadījumos ir vietējā pagasta pašvaldība. Tādēļ par skolas izstrādāto izglītības programmu noteikti ir jāinformē arī izglītības pārvaldi.

Izglītības programmas titullapas paraugu, kā arī iesnieguma izglītības programmas licencēšanai veidlapas paraugu var atrast IZM mājas lapā.

Licencēšanas komisijas locekļiem bieži nākas skaidrot, ka izglītības programmu izglītības iestādei ir jāizstrādā kā savu darbību reglamentējošu dokumentu, nevis kā atskaiti ministrijai vai burtisku copy/paste programmas paraugu. Tos ārējos normatīvos aktus, kurus ir obligāti jāievēro, izstrādājot savu izglītības programmu, izglītības iestāžu ērtībai esam apkopojuši tā saucamajā „Direktora grāmatā” IZM interneta mājas lapā.

Kad izglītības iestāde ir izstrādājusi izglītības programmu un saņēmusi licenci tās īstenošanai uz 10 gadiem, tad raizes sagādā tas, ka katru gadu vismaz dažas reizes var mainīties ārējie normatīvie akti, kas ir saistīti ar izglītības programmas īstenošanu, tātad izglītības programmā ir izdarāmi grozījumi. Izglītības iestādei ne vēlāk kā mēnesi pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas ir pienākums rakstiski par to paziņot licencēšanas komisijai.

Tā kā izglītības programmu apstiprina skolas direktors un dibinātājs, un šīs programmas īstenošanai ir izsniegta IZM licence:

• grozījumus programmā izdara ar skolas direktora rīkojumu, kurā precīzi jānorāda grozītās izglītības programmas nosaukums, kods, licences numurs;
• grozījumus saskaņo ar dibinātāju;
• par grozījumiem rakstiski paziņo Vispārējās izglītības programmu licencēšanas komisijai, pielikumā pievienojot direktora rīkojuma kopiju;
• saņem komisijas akceptu vai ieteikumu licencēt jaunu programmu, ja grozījumu ir daudz.

Ja skola veic izglītojošo darbību atšķirīgi no savā licencētajā izglītības programmā (kas ir izglītības iestādes izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments) noteiktā, izglītības iestādes vadītāju var sodītpēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.⁶⁰ panta „Izglītības programmas īstenošana neatbilstoši licencētajai programmai”: par izglītības programmas īstenošanu neatbilstoši licencētajai programmai – uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam vai atbildīgajai personai no piecdesmit līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, – uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem. (22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

 

Izglītības un zinātnes ministrija novēl visiem pedagogiem labu atpūtu vasarā un veiksmīgu un radošu darba atsākšanu augustā!