08/06/2009 11:45
29.maijā Briselē notika 6.Eiropas Kosmosa padome un kārtējā ES Konkurētspējas padomes zinātnes ministru sanāksme, kurā tika pārstāvētas Latvijas intereses un pozīcija.
Kosmosa padomes ietvaros ES un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) valstu ministri apstiprināja Rezolūciju par Kosmosa politikas pamatnostādnēm, nosakot nākamos attīstības virzienus kopējām ES un EKA valstu aktivitātēm kosmosa izpētē. Par kosmosa jautājumiem atbildīgais ES komisārs Ginters Ferhoigens iepazīstināja klātesošos ar Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto regulu par Eiropas zemes novērošanas (GMES) programmu 2011.-2013. Komisārs uzsvēra, ka kosmosa pētniecībai ir īpaša nozīme inovāciju un ES konkurētspējas veicināšanā, aicinot dalībvalstis atbalstīt kosmosa pētniecības aktivitātes un pēc iespējas ātrākā laikā apstiprināt GMES regulu.
Latvijas zinātnieki jau sevi apliecinājuši kā līdzvērtīgi partneri Eiropas kosmosa politikas īstenošanā un viņiem ir visas iespējas atbilstoši darboties Eiropas kosmosa programmas īstenošanā. Ar kosmosa pētniecību Latvijā nodarbojas vai ir ieinteresētas nodarboties vairākas zinātniskās institūcijas. Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) tika izveidots 1994.gadā uz bijušo Padomju savienības slepeno kosmisko sakaru antenu bāzes. Ar VSRC 32–metrīgo parabolisko antenu var veikt virkni kosmisko radiostarojumu avotu izpēti, kā arī piedalīties starptautiskās, t.sk. Eiropas, nozīmes zinātniskos projektos, veikt GPS novērojumus un ar tiem saistītus pētījumus.
Tāpat Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ir vairākas inženierzinātņu nozares, kuras izmantojamas kosmisko tehnoloģiju attīstībā – telekomunikācijas, elektronika, informācijas tehnoloģija, materiālzinātne, enerģētika u.c. RTU zinātņu nozares, kas saistītas ar kosmiskajām tehnoloģijām, satelītnavigāciju un to pielietojumu transporta telemātikā, kompozītmateriāli nesējraķešu izgatavošanu, ģeogrāfiskās informācijas sistēmām. Citi Latvijas zinātniskie institūti, piemēram, Koksnes ķīmijas institūts, LU Fizikas institūts un LU Astronomijas institūts veic pētījumus, kas saistīti ar kosmosa tehnoloģiju vai materiālu izstrādi un izpēti.
Konkurētspējas padomes laikā tika panākta politiska vienošanās par Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcija (European Research Infrastructures Consortium, ERIC) Regulas projektu. Regula nodrošinās vienotu tiesisko ietvaru Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorciju izveidei ES. Regula paredz, ka ERIC būs bezpeļņas starptautiska organizācija un ERIC dalībvalstis saskaņā ar PVN Direktīvā (2006/112/EK) noteikto par starptautiskas organizācijas statusu tiek atbrīvotas no PVN maksāšanas.
Latvija plāno piedāvāt kādu no savām pētniecības infrastruktūrām ERIC statusa iegūšanai, līdz ar to Latvijas dalība ERIC nodrošinās arī citu dalībvalstu ieinteresētību. Latvijā ir vairākas pētnieciskās infrastruktūras, kas var pretendēt uz ERIC izveides statusu. Piemēram, Latvijas Universitātes Fizikas institūts, kas jau vairāk nekā 15 gadus sekmīgi un ar panākumiem darbojas magnētisko parādību starptautiskos pētījumos, un plāno kopīgu Ampēra institūtu kopā ar Francijas pusi; Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kas nodarbojas ar radioastronomijas un radiointerferometrijas, kā arī lietišķajiem kosmosa pētījumiem; Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts ar Mākslīgā intelekta laboratoriju, kas nodarbojas ar datorizētu dabiskās valodas pētniecību, u.c.
Balsojuma laikā par ERIC Regulas apstiprināšanu divas dalībvalstis – Portugāle un Spānija – balsoja pret, jo iebilda pret to, ka Regulas teksts neļauj konsorcijus uzsākt tikai divām ES dalībvalstīm, nosakot, ka ir nepieciešama vismaz trīs valstu iesaiste jau no paša infrastruktūru konsorcija sākuma posma. Ņemot vērā to, ka regulas tiek apstiprinātas ar kvalificēto balsu vairākumu, bija iespējams panākt vienošanos, jo pārējās dalībvalstis balsoja par Regulas apstiprināšanu.
Sanāksmē tika diskutēts arī par Eiropas pētniecības Ietvara programmām un to ietekmes novērtējumu. Valstu viedokļi šajā jautājumā bija ļoti līdzīgi – tika uzsvērta ES Ietvara programmu (IP) un nacionālo programmu novērtējuma nozīme. Vairāku valstu ministri aicināja pievērst lielāku uzmanību mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iespējām iesaistīties IP, tāpat tika norādīts uz nepieciešamību analizēt novērtējumu metodoloģiju un padarīt to vienotāku, veicot pieredzes apmaiņu dalībvalstu starpā. Zinātnes komisārs Janešs Potočniks solīja, ka MVU iesaistei tiks pievērsta pastiprināta uzmanība 7.IP īstenošanas laikā līdz 2013.gadam un arī nākamajā IP, tāpat viņš apliecināja EK apņemšanos sākt darbu pie vispārīga IP ietekmes uz ekonomiku un globālo sabiedrības problēmu risināšanu novērtējuma.
Sanāksmē tika apstiprināts Eiropas Padomes secinājumu projekts par pētniecības infrastruktūrām un Eiropas Pētniecības telpas reģionālo dimensiju, kurā tiek uzsvērts, ka Eiropas Pētniecības telpas (European Research Area, ERA) ilgtermiņa stratēģijai jābalstās uz Lisabonas stratēģijā izvirzītajiem mērķiem par Eiropu kā par vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku un kurā akcentēta pētniecība, izglītība un inovācijas. Dalībvalstis un EK tiek rosinātas veicināt atbilstošu pētniecības infrastruktūru izplatību tā, lai tiktu nodrošināta ERA sabalansēta attīstība un vienlaikus saglabāta zinātniskā izcilība.
Ministri skatīja Padomes secinājumu projektu „Eiropas Pētniecības telpas Vīzijas 2020 īstenošana” un Čehijas Prezidentūras sagatavoto „Vīzijas 2020 Ieviešanas progresa ziņojumu”.
ERA Vīzijas 2020 Ieviešanas progresa ziņojumā Čehijas prezidentūra īpašu uzmanību veltīja efektivitātes un investīciju pētniecībai un attīstībai pienācīgai novērtēšanai, skaidram formulējumam starp pētniecības, izglītības un inovāciju politikām (t.s. „zināšanu trīsstūrim"), kā arī Eiropas pētniecības infrastruktūru un cilvēkresursu attīstībai.
Latvijas delegāciju abās padomēs vadīja LR Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā vadītāja vietniece Lelde Līce-Līcīte, delegācijas sastāvā bija IZM zinātnes nozares atašejs Signe Martišūne un IZM Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova.
