Līdz ar iestāšanos ES Latvija kļuva arī par pilntiesīgu Eiropas sporta politikas partneri. Sportā ES ir koordinējošs un papildinošs raksturs, tas nozīmē, ka par sporta attīstību katra ES dalībvalsts ir atbildīga nacionālā līmenī.
Sporta politika Eiropas savienībā balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteiktas šādos starptautiskos dokumentos:
Eiropas Sporta harta
Tā virzīta valdībām nolūkā veicināt sportu kā svarīgu cilvēka attīstības faktoru saskaņā ar Sporta Ētikas Kodeksā izklāstītajiem principiem.
Olimpiskajā harta
Olimpiskā Harta nosaka Olimpisma pamatprincipus, likumus un to papildinājumus, kurus ir pieņēmusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). Tajā formulēti olimpiskās kustības mērķi, reglamentēta SOK darbība, kā arī olimpisko spēļu sagatavošanas un organizēšanas kārtība.
Eiropas Invalīdu sporta harta
Eiropas Invalīdu Hartas mērķis ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas attiecīgās valsts iestādes un privātās organizācijas apzinās sporta un atpūtas vēlmes un vajadzības, tostarp izglītība visiem invalīdiem - ne tikai tiem, kuri ir fiziski vai garīgi invalīdi, bet arī tie, kuri cieš no organiskiem vai psihosomatiskiem traucējumiem.
Sporta ētikas kodekss
Sporta Ētikas kodekss veicina godīgu spēli starp bērniem un jauniešiem, izmantojot izglītojošus un preventīvus pasākumus, lai stiprinātu sporta ētiku. Sporta ētika veicina labās prakses izplatīšanu, lai veicinātu daudzveidību sportā un cīņu pret visa veida diskrimināciju. Katram bērnam un jaunietim ir tiesības nodarboties ar sportu un gūt gandarījumu no šīs pieredzes. Iestādēm un pieaugušajiem ir jābūt šo tiesību garantijai. Sporta Ētikas kodekss attiecas uz visiem prasmju un tiekšanās līmeņiem, atpūtas aktivitātēm un arī sporta sacensībām.
Antidopinga konvencija
Antidopinga Konvencijas mērķis ir veikt tālāku un spēcīgāku savstarpēji saskaņotu darbību, kas vērsta uz dopinga samazināšanu un pilnīgu likvidēšanu sportā, balstoties uz ētikas vērtībām un tiem praktiskajiem līdzekļiem, ko satur minētie dokumenti. Ieinteresētās puses, nolūkā samazināt un galīgi likvidēt dopinga pastāvēšanu sportā, ir apņēmušās, ievērojot savas konstitucionālās prasības, veikt nepieciešamos pasākumus šīs Konvencijas noteikumu pielietošanai.
Konvencija pret skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā
Puses ir apņēmušās nodrošināt noteiktu pasākumu plāna izstrādi un izpildi, lai novērstu un kontrolētu skatītāju pārkāpumus un rupju uzvedību.
Baltā grāmata par sportu
Baltās grāmatas mērķis ir iesaistīt un tādējādi atbalstīt sportu citās ES politikas jomās un paredzēt nosacījumus labākai sporta pārvaldībai Eiropā, sniedzot norādījumus ES noteikumu piemērošanai. Baltās grāmata ir Eiropas Komisijas visaptveroša iniciatīva sporta jomā un kas sniedz stratēģiskas pamatnostādnes sporta politikas attīstībā.
Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā
Dalībvalstis ir apņēmušās stingri nosodīt aparteīdu un ir apņēmušās nekavējoties ar visiem attiecīgajiem līdzekļiem īstenot politiku, lai izskaustu aparteīda praksi visos sporta veidos.
Lisabonas līgums
Lisabonas līgums paredz ES Sporta programmas izstrādi, nosakot tās ieviešanai arī nepieciešamos finanšu līdzekļus. Vienlaikus ES kompetence paredz stiprināt sporta lomu arī ar veselību un izglītību veicinošiem pasākumiem.
Eiropas paplašinātais nolīgums par sportu (EPAS)
EPAS ietvaros ir paredzēta šādu uzdevumu izpilde:
- Izstrādāt sporta politikas stratēģiju un noteikt attiecīgus standartus, kas atspoguļotu sporta nozīmi mūsdienu sabiedrībā, veicot to sadarbībā un dialogā ar visām iesaistītajām pusēm,
- veicināt un nodrošināt sporta politikas un standartu saskaņošanu dalībvalstīs un starp tām, lai arvien plašāk tiktu īstenota tāda sporta prakse, kas ir droša un respektē ētiskas normas,
- ierosināt politiku, kas vajadzīga, lai risinātu aktuālus jautājumus, kas ir saistīti ar starptautiskā sporta problēmām,
- sekmēt to, ka sports tiek attīstīts kā līdzeklis, kas veicina veselīgu dzīvesveidu.
Pasākumi sporta nozarē, kuros piedalās Latvijas pārstāvji:
- Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padome (t.sk., neformālā) un tās darba grupas:
- Sporta darba grupa (darba grupas kods K.5.)
- Eiropas Savienības ģenerāldirektoru sanāksmes
- Sporta ģenerāldirektoru sanāksme
- Eiropas Padomes Ministru konferences un darba grupas
- Antidopinga konvencijas uzraudzības komiteja
- Eiropas konvencijas „Par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā” Pastāvīgās komitejas sēdes
- Paplašinātā daļējā nolīguma par sportu valdes sēde „Par Eiropas padomes paplašinātā daļējā nolīguma par sportu (EPAS) statūtiem”
- EK Ekspertu darba grupas Darba plāna sportā 2011-2014.gadam ieviešanai:
- Ekspertu grupa “Anti-dopings”
- Ekspertu grupa “Izglītība un apmācība sportā”
Turpmākie plānotie pasākumi:
- 2012.gada 14.-15.marts – EPAS dalībvalstu sporta ministru tikšanās un EPAS darba grupa
- 2012.gada 31.maijs-1.jūnijs - Neformālā Sporta direktoru sanāksme
- 2012.gads Eiropas Savienības vienotas programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus visiem” uzdevumu un prioritāšu noteikšana un izvērtēšana
- 2012.-2014.gads Konvencijas projekta pret sporta spēļu rezultātu manipulācijām uzdevumu un prioritāšu noteikšana un izvērtēšana
Papildu informācija:
