Eiropas Savienības izglītības programmas

Došanās uz kādu citu ES dalībvalsti, lai izglītotos vai papildinātu prasmes, piedaloties profesionālā apmācībā vairs nav šķērslis!

Iespējas dzīvot, studēt un strādāt citās valstīs, ko ES piedāvā saviem pilsoņiem, lielā mērā sekmē tautu savstarpējo saprašanos, individuālo attīstību un visa ES ekonomiskā potenciāla īstenošanu. Katru gadu vairāk nekā miljons visu vecumu ES pilsoņu piedalās ES finansētās izglītības, profesionālās izglītības un pilsoniskās apziņas attīstīšanas programmās.

Eiropas Savienības izglītības un mācību darba programma 2010 definē bāzi valsts un ES politiskajai sadarbībai, un integrētais rīcības plāns veido pamatu programmām, kuras ES finansējusi 2007.-2013. gadam. Abos dokumentos ir atzīta augstākās un profesionālās izglītības un mācību izšķirošā nozīme ES nodarbinātības un izaugsmes darba kārtībā, kā arī to vitālā sociālā dimensija. Izglītība un mācības sekmē mūsu izpratni par tādām vērtībām kā solidaritāte, vienlīdzīgas iespējas un sociāla līdzdalība.

Dalība ES ietekmē arī ikviena Latvijas iedzīvotāja izglītības un apmācības iespējas.

Kopš 1998.gada Latvija jau ir piedalījusies tādās ES izglītības programmās kā, piem., "Socrates", "Leonardo da Vinci", "Jaunatne Eiropai".

Šajā periodā Latvija pārņēmusi pieredzi no citām Eiropas valstīm, piemēram, izglītības satura reformā, orientējot izglītību uz prasmju, nevis faktu apguvi. Arī informācijas tehnoloģiju attīstība ir būtiski ietekmējusi izglītības sistēmu. Pāreja no industriālas sabiedrības uz zināšanām balstītu sabiedrību piešķir lielāku nozīmi pašam mācīšanas jeb pedagoģiskajam procesam, ne tikai zināšanu ieguvei.

No 2007.gada 1.janvāra darbību Latvijā uzsākusi jaunā ES rīcības programma Mūžizglītības jomā (2007-2013) (turpmāk- Mūžizglītības programma) , kas ir izveidota uz līdzšinējo „Socrates”, „Leonardo da Vinci”, „eLearning”, „Europass” un citu Kopienas rīcībprogrammu pamata un ir pieejama visu vecuma grupu cilvēkiem, kā arī atsevišķos gadījumos studentiem, pasniedzējiem un izglītības iestādēm no citām valstīm, jo īpaši no valstīm, kuras atrodas ES kaimiņos vai plāno pievienoties ES. Šī ir vienīgā tik plaša sadarbības programma, kura ietver visus izglītības veidus un līmeņus un kurā Latvijas iedzīvotāji var iesaistīties jebkurā mūža posmā, jo apvieno sevī:

	Leonardo da Vinci finansē profesionālās mācības, galvenokārt praksi jauniem darbiniekiem un mācībspēkiem uzņēmumos, kas atrodas ārzemēs, kā arī profesionālo mācību iestāžu un uzņēmumu sadarbības projektus. Tās mērķis laikposmā līdz 2013. gadam ir finansēt 80 000 prakses gadā;
	Erasmus finansē studentu mobilitāti un augstskolu sadarbību. Ik gadu šo programmu izmanto ap 150 000 studentu. Arī Erasmus Mundus programma katru gadu dod iespējas ap 2 000 studentiem un akadēmiskajiem mācībspēkiem, kuri ierodas no visas pasaules, iegūt maģistra grādu, studējot vismaz trīs Eiropas augstskolu konsorcija studiju programmās;
	Grundtvig finansē izglītības programmas pieaugušajiem, kas jo īpaši var būt partnerattiecības, tīkli un starptautiskas mobilitātes darbības. Tās mērķis līdz 2013. gadam ir apmaksāt pārvietošanās izdevumus 7 000 cilvēkiem gadā;
	Comenius finansē sadarbību starp skolām un starp skolotājiem. Programmas mērķos paredzēts līdz 2013. gadam iesaistīt trīs miljonus skolēnu;
	Jean Monnet atbalsta iestādes un darbības, kas saistītas ar Eiropas integrāciju. Šīs apakšprogrammas īpašie mērķi ir stimulēt mācīšanas, pētniecības un pārdomu pasākumus Eiropas integrācijas studijās un atbalstīt atbilstīgu skaitu iestāžu un apvienību, kuras nodarbojas ar problēmām, kas saistītas ar Eiropas integrāciju un izglītošanu un apmācībām Eiropas perspektīvā;
	Caurviju jeb transversālās apakšprogrammas īpašie mērķi ir veicināt Eiropas sadarbību jautājumos, kas skar divas vai vairākas sektoru apakšprogrammas un veicināt dalībvalstu izglītības un apmācību sistēmu kvalitāti un konverģenci, sniedzot atbalstu valodu apguvei, IKT un izglītības politikai.

Latvijā Mūžizglītības programmu īsteno:

Vairāk par Mūžizglītības programmu lasīt sadaļā
“Rīcības programma Mūžizglītības jomā”

Latvijā darbojas arī tādas ES programmas izglītības jomā kā Erasmus Mundus un Tempus. Programmu koordinēšanas funkcijas Latvijā pilda Akadēmisko programmu aģentūra.

• Erasmus Mundus – pašreizējais programmas posms darbojas no 2004.-2008.gadam, taču jau šobrīd Eiropas Komisija ir izvērtējusi sasniegtos rezultātus un lielo dalībnieku atsaucību un iesniegusi priekšlikumus programmas nākamajam posmam no 2009.-2013.gada. Erasmus Mundus ietvaros (bez programmas finansējuma) ES valstu augstskolas veido kopīgas maģistra programmas vairākām (parasti 3) valstīm. Šajās programmās iesaistītie studenti daļu laika studē vienā valstī, daļu otrā un pēc studiju programmas apguves saņem 2 diplomus vai vienu vairākām valstīm kopīgu diplomu. Šādi izveidotām maģistra programmām paredzēts arī veidot partnerības ar ārpus ES valstu augstskolām (tādām, kas būs pietiekami augstā līmenī un varēs sadarboties uz līdzvērtīgiem nosacījumiem), un studenti no ES (tātad arī Latvijas) varēs braukt un studēt šajās partneraugstskolās; arī šiem studentiem pienāksies programmas stipendijas. Programmas ietvaros tiek apmaksāti arī dažādi papildu pasākumi, lai padarītu studijas Eiropā pievilcīgākas, pazīstamākas un konkurētspējīgākas.
  Komisijas sagatavots „Ziņojums par Erasmus Mundus 2004.-2008.gada programmas starpposma novērtējumu” ( LV)
  Komisijas izstrādāts priekšlikums Eiropas Parlamenta un padomes lēmumam, ar ko tiek ieviests otrais posms Kopienas rīcības programmas augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai un starpkultūru sapratnes veicināšanai sadarbībā ar trešām valstīm (Erasmus Mundus), 2009-2013 ( LV)
  
  
• Tempus – programmas pamatuzdevums ir veicināt augstākās izglītības reformu ES kaimiņreģionos, kuri saņem ES tehnisko palīdzību. Kā ES dalībvalstij Latvijai programmas ietvaros un par ES budžeta līdzekļiem ir iespēja veidot un īstenot projektus ar daudzām ES kaimiņreģionu valstīm: Balkānu valstīm, kurām ir tehniskās palīdzības programma CARDS (Albānija, Bosnija un Hercogovina, Horvātija, Maķedonija, Serbija, Melnkalne un atsevišķi Kosova), NVS valstīm, kurām ir tehniskās palīdzības programma TACIS (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgīzija, Krievijas Federācija, Moldāvija, Tadžikija, Turkmenistāna, Ukraina, Uzbekistāna), Vidusjūras valstīm, kurām ir tehniskās palīdzības programma MEDA (Alžīrija, Ēģipte, Jordānija, Libāna, Maroka, Palestīnas pašpārvalde, Sīrija, Tunisija), Izraēla piedalās ar savu finansiālo atbalstu. Latvijas augstskolas Tempus ietvaros var minētajām valstīm palīdzēt pilnveidot studiju programmas, modernizēt augstskolu vadības struktūras, iesaistīt tās demokrātiskas sabiedrības institūciju stiprināšanā, uzaicināt to mācību spēkus pieredzes apmaiņai un apmācībai, vai sūtīt savus docētājus nolasīt lekciju ciklus.
  Komisijas sagatavots „Ikgadējais pārskats par Tempus programmas 3.posma darbību 2006.gadā” ( ENG)
  Prezentācija „Tempus programmas jaunā posma sagatavošana” ( ENG)
  Prezentācija „Augstākās izglītības reformas Eiropā” ( ENG)