Uzmanību! ES darbība izglītības jomā virzīta uz sadarbību, lai risinātu kopīgos uzdevumus, tajā pašā laikā atzīstot nacionālo daudzveidību.
Romas līgums jeb Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, ko 1957. gada 25. martā Romā parakstīja sešas pirmās dalībvalstis, neparedzēja dalībvalstu sadarbību izglītības jomā. Savukārt, līdz ar Māstrihtas līgumu, kas tika parakstīts 1992.gada 7.februārī un līdz ar kuru uz Eiropas Kopienu pamata tika nodibināta Eiropas Savienība, tika ieviesti jauni sadarbības veidi starp dalībvalstu valdībām, tajā skaitā arī izglītības, jaunatnes un profesionālās apmācības jomā.
Tomēr jāatceras, ka Eiropas Savienībā katra dalībvalsts pati veido savu izglītības sistēmu, nosaka savu izglītības programmu, mācību valodu u.c. saistītos jautājumus. Ne tikai valstīs, bet pat atsevišķos reģionos laika gaitā izveidojušās atšķirīgas izglītības sistēmas. Tādēļ pastāv ne tikai dažādas mācību iestādes, atšķirīgi uzņemšanas noteikumi, dažāda garuma akadēmiskie kalendāri, bet Eiropas Savienībā kopumā ir simtiem dažādu kvalifikāciju un akadēmisko grādu, simtiem dažādu mācību programmu.
ES tiesību akti neregulē izglītības jautājumus, bet gan īsteno divas galvenās aktivitātes:
- ES finansēto izglītības programmu nodrošināšana;
- dalībvalstu sadarbības veicināšana, lai uzlabotu izglītības kvalitāti.
ES, pamatojoties uz dalībvalstu sadarbību, nodrošina:
- daudznacionālu izglītību, apmācību un jaunatnes partnerību;
- apmaiņas shēmas un iespējas mācīties ārzemēs;
- inovatīvus apmācības un mācīšanās projektus;
- speciālo akadēmisko un profesionālo zināšanu tīklus;
- struktūru, kurā risināmi dažādi jautājumi, kuri attiecas uz vairākām valstīm, piem., jauno tehnoloģiju izmantošana izglītībā un starptautiska kvalifikāciju atzīšana.
Darbības mērķus un prioritātes izglītības jomā ES ir definējusi :
- Boloņas procesā: 1999.gada 19.jūnijā 29 Eiropas valstu izglītības ministru parakstītā Boloņas deklarācija pauž apņemšanos līdz 2010. gadam izveidot vienotu Eiropas augstākās izglītības telpu. Šobrīd 40 valstis ir pievienojušās šim projektam, ar mērķi veidot tādu akadēmisko grādu sistēmu, kas ir viegli izprotama un salīdzināma starptautiskā līmenī, kas paaugstinātu studentu, pasniedzēju un pētnieku mobilitāti un vienkāršotu diplomu atzīšanu Eiropā. Lasīt vairāk: EK mājas lapā (EN)
- Lisabonas stratēģijā: 2000.gada 23.-24.martā Lisabonas Eiropadomes apstiprināts Eiropas Savienības stratēģiskās attīstības dokuments, kas nosaka, ka Eiropā līdz 2010.gadam jārada viskonkurētspējīgākā un dinamiskākā, uz zināšanām balstītā ekonomika pasaulē. Mērķa sasniegšanai izglītības jomā ir uzsākta ES rīcības programmas Mūžizglītības jomā (2007-2013) īstenošana. Lasīt vairāk: EK mājas lapā (EN, DE, FR)
- Kopenhāgenas procesā: 2002.gada 29.-30.novembrī 32 valstis Kopenhāgenas deklarācijā pauda apņemšanos sekmēt sadarbību izglītības sistēmu un profesionālās izglītības reformēšanas un attīstīšanas jomā. Šobrīd rit darbs pie tā, lai ieviestu Eiropas izglītības kredītpunktu sistēmu un atvieglinātu profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu. Tas ietver plānu Eiropas kvalifikācijas sistēmai mūžizglītības jomā. Lasīt vairāk: EK mājas lapā (EN, DE, FR)
- “Izglītība un apmācība 2010”programmā, kas paredz steidzamu reformu uzsākšanu, lai panāktu Lisabonas mērķu īstenošanu, kā arī 3 prioritārās darbības jomas: ieguldījumi cilvēkresursos, mūža garumā īstenotas izglītības un apmācības stratēģiju konkrēts īstenojums, Eiropas tiesiskā regulējuma izstrāde kvalifikāciju un iemaņu jomā (Europass). Lasīt vairāk: EK mājas lapā (EN, DE, FR)
ES ir izvirzījusi sekojošus kopīgus izglītības mērķus 2010.gadam:
- 85% jauniešu 22 gadu vecumā jābūt pabeigtai vidējai izglītībai;
- no skolas aizgājušie jaunieši vecumā no 18-24 gadiem bez vidusskolas, profesionālo vai kādu citu mācību diploma nevar pārsniegt 10%;
- matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju studiju programmu absolventu skaits jāpalielina par 15%, tajā pašā laikā jāsamazina nesamērība dzimumu starpā;
- salīdzinot ar 2000. gada skaitļiem, par 20 % jāsamazina to piecpadsmitgadīgo jauniešu skaits, kuriem joprojām ir zema lasīt un rakstītprasme;
- dalībai mūžizglītības programmās personām vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir jābūt vismaz 12,5%;
- katram jaunietim, kas ir aizgājis no skolas un ir bez darba, ne ilgāk kā četru mēnešu laikā ir jāpiedāvā darbs, amata mācekļa programma, papildu mācības vai kāds cits pasākums, lai uzlabotu viņa profesionālās iekļaušanās spēju.
Lai veiksmīgi īstenotu kopējos mērķus izglītībā, Eiropas Savienība nodrošina vairākas izglītības programmas (Mūžizglītības programma, Erasmus Mundus, uc.), kā arī piedāvā dažādas iniciatīvas:
Europass: Sākot ar 2005.gadu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Eiropas Savienības valstīs ir ieviesta vienota saskaņota Kopienas sistēma kvalifikāciju un kompetenču pārskatāmībai – Europass, kas palīdz skaidrā un viegli saprotamā veidā apliecināt iegūtās prasmes, iemaņas, zināšanas un darba pieredzi darba devējiem un izglītības iestāžu pārstāvjiem. Europass mērķis ir veicināt Eiropas Savienības pilsoņu mobilitāti Eiropā mācību un darba nolūkos. Lasīt vairāk: Nacionālā Europass centra (AIC) mājas lapā (LV, EN)
- Eiropas kvalifikāciju ietvars: 2006.gada 5.septembrī Komisija pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes ieteikumam par Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (EKS). Ar EKS tiks piedāvāts vienots veids, kā aprakstīt kvalifikācijas, tādējādi palīdzot dalībvalstīm, darba devējiem un iedzīvotājiem salīdzināt
kvalifikācijas dažādās ES valstu izglītības un apmācības sistēmās. Ar izveidotās sistēmas palīdzību būs iespējams labāk izprast dažādu Eiropas valstu kvalifikācijas un veicināt izglītības un apmācības pieejamību. Šis priekšlikums ietilpst Kopienas Lisabonas programmā un kā mūžizglītības veicināšanas instruments attiecas uz vispārējo un pieaugušo izglītību, profesionālo izglītību un arodizglītību, kā arī uz augstāko izglītību. EKS pamatelements ir 8 parauglīmeņu kopums, ar kuru palīdzību apraksta izglītojamā zināšanas, izpratni un iemaņas, neatkarīgi no sistēmas, kurā iegūta kvalifikācija. Ieteikuma projekts paredz, ka dalībvalstis piesaista savas valsts kvalifikāciju sistēmu EKS (līdz 2009.gadam). To paredzēts pieņemt līdz 2007.gada beigām. Lasīt vairāk: Komisijas mājas lapā (EN)
- Eiropas mobilitātes kvalitātes harta: 2006.gada 18.decembrī Eiropas Parlaments un Padome parakstīja Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartu, kuras mērķis ir veicināt studentu un skolēnu apmaiņu Eiropā. Parlaments uzskata, ka Harta palīdzēs pārvarēt atlikušos šķēršļus un atrast vajadzīgos līdzekļus mobilitātes veicināšanai. Īpaši tā atvieglos skolēnu un studentu pārvietošanās organizāciju. Lasīt vairāk: Eiropas Parlamenta mājas lapā (LV, EN, DE, FR)
ECVET: Eiropas Savienībašobrīd gatavo ECVET modeļa detalizētāku izstrādi. ECVET (European Credit (Transfer) System for Vocational Education and Training) ir kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēma profesionālās izglītības un apmācības programmās. Ar šīs sistēmas palīdzību audzēkņa gūtos rezultātus profesionālajā apmācībā var dokumentēt un apliecināt, pārkāpjot attiecīgās izglītības sistēmas robežšķirtni. Lasīt vairāk: ECVET mājas lapā (LV, EN, DE, FR)
2007.gada 4.-5.maijā Stambulā (Turcijā) notika Eiropas Savienības izglītības ministru konference „Veidojot cilvēcīgāku un iekļaujošāku Eiropu: izglītības politiku loma”, kuras laikā 49 Eiropas valstu, kuras pievienojušās Eiropas Kultūras konvencijai, izglītības ministri apstiprināja kopīgu deklarāciju, par ciešāku sadarbību Eiropā izglītības jomā, vienlaikus definējot iepriekšējā periodā no 2003.-2006.gadam sasniegtos rezultātus un panākot vienošanos par rīcības programmu 2008.-2010.gada periodam.
Ar deklarācijas tekstu varat iepazīties Eiropas Padomes mājas lapā
