Mācību gada pagarināšana: jā vai nē?
Katru gadu no jauna aktualizējas jautājums par mācību gada pagarināšanu. Šo diskusiju pamatā ir daļā sabiedrības valdošais uzskats, ka skolēni tiek pārslogoti ar mācību saturu, bet, pagarinot mācību laiku, saturu varētu izkārtot vienmērīgāk. Pastāv arī viedoklis, ka vasaras brīvdienas trīs mēnešu garumā ir pārāk ilgas.
Situācijas raksturojums
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu Latvijā mācību gada garumu vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas, nosaka Ministru kabinets.
Izglītības likumā noteikts, ka
pamatizglītības iestādēs mācību gads ilgst:
- 1.klasei - 34 nedēļas;
- no 2.klases līdz 8.klasei - 35 nedēļas;
- 9.klasei - 37 nedēļas.
mācību gads vispārējās vidējās izglītības iestādēs ilgst:
- 10. un 11.klasei - 35 nedēļas;
- 12.klasei - 38 nedēļas.
Katru gadu ar Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikts, kad sākas un beidzas mācību gads, mācību semestri un kad ir brīvdienas.
Mācību gads Latvijā ierasti sākas 1.septembrī, tad ir rudens brīvdienas (1 nedēļa – oktobra beigās), Ziemassvētku brīvdienas (2 nedēļas) un pavasara brīvdienas (1 nedēļa – Lieldienu laikā). Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases skolēniem.
9.klasēm 3 nedēļas (2009.gadā no 25.maija līdz 12.jūnijam) un 12.klasēm – 4 nedēļas (2009.gadā no 25.maija līdz 19.jūnijam) tiek paredzētas valsts pārbaudījumiem (ieskaitēm un eksāmeniem). Pārējām klasēm mācību gads beidzas maija beigās (2009.gadā 29.maijā).
Skolēniem, kuri kādā mācību priekšmetā saņēmuši nepietiekamu vērtējumu gadā (zemāku par 4 ballēm), mācību gads ir pagarināts, viņi turpina mācīties vēl divas nedēļas, līdz jūnija vidum, un kārto pēceksāmenus.
12.klašu centralizēto eksāmenu darbu izlabošanu un sertifikātu izsniegšanu Izglītības satura un eksaminācijas centrs var nodrošināt piecu nedēļu laikā pēc attiecīgā mācību gada beigām. Tātad, 2009.gadā piecas nedēļas pēc 19.jūnija ir - 24.jūlijs. Jāievēro, ka katru gadu nepieciešama izlabot aptuveni 100 000 eksāmenu darbu.|
Starptautiskā salīdzinājumā Eiropas valstīs vidēji mācību gada garums ir 180 – 182 mācību dienas (skat.pielikumu). Latvijā 2008./2009.mācību gadā ir 169 mācību dienas. Aptuveni tikpat garš mācību gads ir arī Igaunijā, Lietuvā, Kiprā, Somijā, Grieķijā, Itālijā, Maltā, Portugālē. Jāievēro, ka Somija un Igaunija starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos parāda ļoti augstus skolēnu sasniegumus.
Ierosinājumi
Viens no priekšlikumiem varētu būt - pagarināt mācību gada garumu Latvijā par divām nedēļām – vai nu divas nedēļas jūnijā, vai divas augusta nedēļas. Tas nozīmē, ka būtu jāveic grozījumi Vispārējās izglītības likumā un jāpārskata visi MK noteikumi, kuri saistīti ar mācību gada garumu.
- Ja mācību gadu pagarina līdz jūnija vidum, tas nozīmētu, ka visas klases turpina mācīties, bet 9. un 12.klases šajā laikā kārto valsts pārbaudes darbus, jo eksāmenu un ieskaišu termiņus vēlāk pārcelt nevar.
Pagarinātais mācību gads skolēniem, kuri saņēmuši gada atzīmes zemākas par 4 ballēm ilgtu līdz jūnija beigām.
12.klasēm valsts pārbaudes darbus pārcelt vēlāk nevar, jo tas saistīts ar uzņemšanu augstskolās, kura dažās Eiropas valstīs jau tāpat notiek ātrāk nekā jūlija beigās.
Iespējams, ka vēlāk varētu pārcelt valsts pārbaudes darbus 9.klasei.
- Ja mācību gads sāktos augusta vidū, pirmkārt, tas būtu ļoti neierasti. Latvijas sabiedrībā ir dziļi iesakņojusies tradīcija, ka 1.septembris ir pirmā skolas diena, Zinību diena.
Ja tiek pagarināts mācību gads, mainās arī skolotāju mācību gada darba organizācija. Liela daļa skolotāju ir nodarbināti eksāmenu norises nodrošināšanā, darbā ar skolēniem, kuriem ir zemi mācību sasniegumu, tāpat vasarā ir virkne pienākumu, kurus skolotājiem jāveic (pārsvarā saistīti ar metodisko materiālu izstrādi, mācību programmu, stundu plānu izstrādi, u.c.) Ja skolotājiem tiktu atņemts šis nosacītais bonuss – ilgāks atvaļinājums, iespējams, vakanču skolotāju rindās būtu vairāk.
1.septembrī mācības sākas apmēram pusē no Eiropas valstu (skat.pielikumu).
Augusta vidū mācību gads sākas Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Lihtenšteinā, Skotijā. Ja arī Latvijā mācību gads sāktos augusta vidū, tas pagarinātos par 10 dienām, bet vasaras brīvlaiks saīsinātos līdz 11 nedēļām (77 dienas) līdzšinējo 13 nedēļu vietā (92 dienas).
Brīvdienas
Brīvdienu garums un izvietojums Latvijā apmēram sakrīt ar Eiropā pierasto kārtību. Latvijā 1 nedēļu ilgas brīvdienas februārī ir tikai 1.klasēm, savukārt daudzās Eiropas valstīs „slēpošanas” brīvdienas ir tradīcija visām klasēm (skat. 6. iedaļu pielikumā).
Mācību gada beigas
Jāņem vērā, ka mācības visām klasēm (izņemot 9. un 12.klasi) beidzas maija beigās, bet vēl divas nedēļas turpinās papildu konsultācijas un pēceksāmeni skolēniem, kuri kādā mācību priekšmetā gadā saņēmuši mazāk kā 4 balles (pagarinātais gads nesekmīgajiem).
Vēl viena iespēja atslogot mācību gada noslēgumu būtu samazināt valsts pārbaudījumu skaitu 9.klasēm (3 ieskaites un 5 eksāmeni) un 12.klasēm (divas ieskaites un vismaz 5 eksāmeni).
Jautājumi konsultācijām
- Vai Jūs atbalstāt esošā mācību gada garuma saglabāšanu?
- Vai Jūs atbalstāt mācību gada pagarināšanu par divām nedēļām, sākot mācības augusta vidū?
- Vai Jūs atbalstāt mācību gada pagarināšanu par divām nedēļām jūnijā?
- Ko atrisinātu mācību gada pagarināšana par divām nedēļām?
Informācijai
Mācību gada garums Eiropas valstīs
 |
Iesniegtie priekšlikumi un viedokļi |
Priekšlikumus un viedokļus gaidām
uz e-pasta adresi viedoklis@izm.gov.lv vai pa pastu,
nosūtot Izglītības un zinātnes ministrijai uz adresi
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050,
ar norādi „Viedoklis”.
