Vērtībizglītība un patriotiskā audzināšana skolās

Ievads

Diskusijas par Latvijas bērnu un jauniešu vērtībām un patriotismu runās un darbos līdzinās Baltijas jūras viļņiem, tās atkal un atkal kļūst aktuālas dažādu notikumu kontekstā. Kā panākt, lai Latvijas bērnu un jauniešu dzīvi un darbus piestrāvo augsta ētisko vērtību klātbūtne un viņu attieksme un rīcība rāda, ka viņi mīl savu dzimteni, ciena tās simbolus, zina vēsturi un ne tikai?

Situācijas raksturojums

Drīzumā valdībā skatīs likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”, kuri paredz paplašināt pedagogu tiesības, palielināt skolēnu pienākumu loku un atbildību, kā arī pastiprināt vecāku līdzatbildību izglītošanās procesā.  

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam izvirzītajos uzdevumos saistībā ar vērtībizglītības īstenošanu izglītības iestādē ir akcentēta skolas un pedagogu sadarbība ar skolēnu vecākiem, dialoga veicināšana un partnerība starp dažādām institūcijām skolēnu vērtībizglītības un dzīvesprasmju apguves kvalitātes nodrošināšanā.

Audzināšanas darba programmas 2008.-2013.gadam projektā nosauktas galvenās vērtības, par kurām izglītības procesā, t.i., mācību stundās un ārpusstundu pasākumos, skolēniem veidojama izpratne un pozitīva attieksme:

• cilvēks un viņa personība,
• dzīvība, veselība un drošība,
• garīgums un tikumība,
• cieņpilnas, atbildīgas un iecietīgas cilvēku savstarpējās attiecības,
• zināšanas un darbs savas un sabiedrības labklājības veicināšanai,
• patriotisms un pilsoniskā līdzdalība,
• ģimene,
• tradīcijas un kultūra,
• daba un vide ilgtspējīgā attīstībā.

Viens no minētās programmas principiem ir sadarbība, uzsverot, ka audzināšanas jautājumu risināšanā tiek iesaistītas visas ieinteresētās puses: izglītības darbinieki, skolēni, vecāki un ģimene, darba devēji, pašvaldības un valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas, sabiedrība.

Nereti sabiedrības pārstāvji analizē tikai kādu no vērtībizglītības aspektiem un vispārīgi izdara secinājumus par mūsdienu jauniešu vērtīborientāciju. Vai ētiskās vērtības un patriotismu jaunajā paaudzē var ieaudzināt skolā, kādā no mācību priekšmetiem? Kam tas ir jādara - skolotājiem vai vecākiem? Vai patriotisma izpratne un izpausme, laikam ejot, nemainās? Vai Latvijas vēstures zināšanas vairo patriotismu vai vajadzīgs vēl kas papildus?

Ministrijai šādi jautājumi parasti netiek uzdoti, visbiežāk dzirdam pārmetumus, ka skolās par maz izkopj patriotisma jūtas un par maz prasa atbildību no skolēniem. Pateicoties IZM, VJIC un pašvaldību atbalstam un aktīvam darbam, interešu izglītības piedāvājums Latvijā ir ļoti plašs, un, ja spējam panākt, ka skolēnu dalība tautas deju kolektīvos, koros, folkloras kopās un iesaistīšanās zinātniski pētnieciskajā darbā un vides izziņas aktivitātēs ir skolēnu personības veidošanās izpausme, kā arī brīvā laika pavadīšanas veids, mēs varam būt lepni par Latvijas tautas kultūras mīlestību un jauniešu ieinteresētību Latvijas attīstībā.  

Tomēr svarīgi izprast, kā vispār ir panākama ētisko vērtību tradicionālā izpratne un patriotisms. Kā veidojas cilvēks ar augstām prasībām pret ētisko vērtību ievērošanu, kā veidojas vērtību sistēma cilvēkā, kas rosina personības attīstību?

Šobrīd viens no skolotāja pienākumiem starp neskaitāmajiem pienākumiem ir audzināt krietnus, godprātīgus jauniešus, Latvijas patriotus. Tomēr jāakcentē, ka situācijā, kad skolotājs ir vienīgais, kam ir šāds pienākums, mēs vēl ilgi nepanāksim rezultātus, kādus vēlamies sasniegt un kādi ir svarīgi sabiedrībai kopumā. Valdība, plašsaziņas līdzekļi, izklaides industrija, vecāki un sabiedrība kopumā spilgti atklāj valstī un mūsdienu sabiedrībā pastāvošās vērtības, attieksmi pret valsti un darbu tās attīstībai.

Mērķis

IZM vēlas aicināt visus izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas skar vērtībizglītību un patriotisko audzināšanu, kā arī priekšlikumus vērtībizglītības un patriotisma veicināšanai ne tikai skolēnos un skolās, bet visā Latvijas sabiedrībā. Tāpēc aicinām Jūs šajā diskusijā paust savas pārdomas par to, kādi praktiski soļi un darbības būtu veicamas, lai veicinātu vērtībizglītību un patriotisko audzināšanu skolās un vienlaikus, lai Latvijas sabiedrībā veidotu cieņas pilnu attieksmi pret valsti un tās simboliem.

Jautājumi pārdomām

• Kura pienākums ir attīstīt ētiskās vērtības bērnos?
• Kāda ir skolas loma krietnu un godprātīgu cilvēku, Latvijas patriotu audzināšanā?
• Vai patriotismu un ētisko vērtību iesakņošanos cilvēkā var iemācīt?
• Kurā vecumposmā patriotiskā audzināšana un vērtībizglītība ir visefektīvākā?
• Kurš ir atbildīgs par to, ka bērns neapmeklē skolu?
• Vai, mainoties laikam, mainās arī sabiedrības izpratne par vērtībām un patriotismu?
• Ko mūsdienu jaunieši uzskata par cieņas pilnu attieksmi pret savu valsti un tās simboliem? Vai jauniešu izpratne sakrīt ar vecāka gadagājuma cilvēku attieksmes?
• Cik lielā mērā interešu izglītība Latvijā nodrošina vērtību un patriotisma veidošanos skolēnos?
• Vai skolēnu attieksme pret latviešu valodu, kultūru, vēsturi, sasniegumiem, izglītību atspoguļo viņu attieksmi pret valsti?
• Kā vērtēt skolēnu attieksmi? Vai skolās atjaunojams vērtējums par skolēnu uzvedību, kārtību, uzcītību?

Priekšlikumus un viedokļus gaidām
uz e-pasta adresi viedoklis@izm.gov.lv vai pa pastu,
nosūtot Izglītības un zinātnes ministrijai uz adresi
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050,
ar norādi „Viedoklis”.