Pedagogu profesijas prestiža paaugstināšana

Ievads

2007.gada augustā visā Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar sadarbības partneriem organizēja vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu reģionālās konferences „Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā”. Konferenču dalībnieki atzina, ka pedagogu profesijas prestiža paaugstināšana ir izšķiroša, lai skolās ienāktu jaunie pedagogi un esošie turpinātu darbu, kā arī, lai skolām būtu iespēja izvēlēties labākos speciālistus. Vienlaikus tika atzīts, ka pedagoga profesijas prestiža paaugstināšana jārisina tandēmā ar atalgojuma paaugstināšanu, profesionālā un sociālā atbalsta sistēmas pilnveidi, izglītības un tālākizglītības programmu pilnveidi, kā arī pedagogu tiesību un pienākumu precizēšanu.

Kā galvenie faktori, kas ietekmē pedagogu profesijas prestižu tika minēti: pedagoga personība; attieksme pret savu profesiju un darba pienākumiem; pedagoga darbs klasē; sabiedrības attieksme pret pedagoga profesiju; valdības attieksme pret pedagoga profesiju; plašsaziņas līdzekļu tendences attainojot skolotāju stāvokli; pedagogu sagatavošana un tālākizglītība; izglītības sistēmas nodrošinājums ar mūsdienu prasībām atbilstošiem materiālajiem resursiem; pedagogu darba atalgojums un darba pienākumi; pedagogu autoritāte un iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu.

Mērķtiecīgi izstrādājot un īstenojot politiku, kas ietver visus šos faktorus, iespējams veicināt pedagogu profesijas prestiža paaugstināšanos.

Situācijas raksturojums

Nav šaubu, ka Latvijā jāstiprina pedagogu profesijas prestižs. Viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē skolotāju pašapziņu, autoritāti un prestižu ir iespēja patstāvīgi pieņemt lēmumus. Pašlaik skolotājiem šādas tiesības ir samērā ierobežotas. Šim jautājumam ir otra puse – cik daudz paši skolotāji ir gatavi un vēlas uzņemties attiecīgo atbildību? Bieži nākas dzirdēt aicinājumus, lai ministrija izstrādā instrukciju vai paraugu kādam dokumentam.

Mēs visi vēlamies, lai skolotājs būtu augsta līmeņa profesionālis, kas pieņem atbilstošus lēmumus attiecībā uz bērnu, jauniešu audzināšanu un izglītību. Ir noteiktas prasības skolotāju izglītībai, tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei. Tomēr nereti sabiedrība uzticas skolotājam līdz brīdim, kad atgadās kas neplānots un nepatīkams. Un tajā brīdī skolotājs un skolu direktors paliek viens ar savu problēmu. Liels pārbaudījums ir arī skolas darba kontrole, jo aptuveni 18 dažādām institūcijām ir tiesības pārbaudīt skolā notiekošo – sākot no mācību satura un beidzot ar telpām.

Situācijā, kad no vienas puses sabiedrība, vecāki, ministrija skolotājam prasa, lai skolotājs māca un audzina bērnu, motivē mācīties, lieto radošas un arvien jaunas mācību metodes un nodrošina drošību skolā, bet no otras puses – tiek pārbaudīta un kontrolēta skolotāja darbība, norāda, ka skolotājiem nepieciešamas atbalsts, lai veicinātu viņu gandarījumu par darbu un kopumā celtu skolotāja profesijas prestižu.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam pedagoģiskā procesa efektivitātes paaugstināšanai pamatizglītības posmā paredzēts ieviest skolotāja palīga amatu pedagoģisko darbu atbalsta nodrošināšanai 1.-6.klašu skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Pašlaik ministrija izstrādā amata aprakstu jaunam pedagogu amatam – skolotāja palīgam, tāpēc aicinām izteikt ierosinājumus par skolotāja palīga amata pienākumiem.

Latvijas pedagogi var iesaistīties divās nevalstiskajās organizācijās – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) un Latvijas izglītības vadītāju asociācijā (LIVA). LIVA statūtos minēts, ka LIVA mērķi ir aizstāvēt savu biedru sociāli ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses – tiesības uz darbu un atbilstošu tā apmaksu, tiesības uz veselībai nekaitīgiem un drošiem darba apstākļiem, tiesības uz atpūtu, garīgo un kultūras vajadzību apmierināšanu, tiesības uz darbam nepieciešamo informatīvo nodrošinājumu. LIZDA statūtos minēts, ka LIZDA pamatmērķis ir apvienot arodbiedrības biedrus kopīgai rīcībai, lai aizstāvētu savas ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses: tiesības uz darbu un atbilstošu tā apmaksu; tiesības uz veselībai nekaitīgiem un drošiem darba apstākļiem; tiesības uz atpūtu, garīgo un kultūras vajadzību apmierināšanu; piedalīties demokrātiskas un labklājībā dzīvojošas sabiedrības veidošanā; veicināt izglītības un zinātnes attīstību; attīstīt sadarbību ar arodbiedrībām Latvijā un ārvalstīs.

Vai minētās organizācijas savus izvirzītos mērķus īsteno pietiekami un iestājas par skolotāju tiesībām visās norādītajās jomās?

Domājot par faktoriem, kas ietekmē pedagoga profesijas prestižu, paši pedagogi min arī masu mediju lomu, jo publiskajā telpā mediji runā galvenokārt par negatīviem notikumiem, par skolotāju nepaveikto, zemo atalgojumu, u.c. tamlīdzīgām tēmām. Nereti masu mediji sniedz informāciju, kas veido negatīvu fonu, kas nemotivē speciālistus nākt strādāt uz skolām.

Esošais pedagogu profesijas prestižs un skolotāja tēls sabiedrībā aizkavē arī jauno pedagogu ienākšanu izglītības iestādēs, lai gan daudzi jaunie pedagogi profesiju ieguvuši par valsts budžeta līdzekļiem.

Mērķis

Izglītības un zinātnes ministrija aicina ikvienu sabiedrības pārstāvi izteikt viedokļus un priekšlikumus par jautājumiem, kas skar pedagogu profesijas prestižu un tā paaugstināšanu, jo ministrija vēlas darīt visu iespējamo situācijas uzlabošanā. Tāpēc mēs aicinām Jūs sūtīt savus ierosinājumus par to, kādi praktiski soļi un darbības būtu veicami, lai Latvijā pedagogu profesijas prestižs paaugstinātos un vienlaikus, lai augtu arī Latvijas izglītības prestižs.

Jautājumi diskusijai

• Kāds ir vispārējās, profesionālās, augstākās izglītības pedagogu prestižs šobrīd?
• Kāds ir labs skolotājs skolēnu izpratnē/vecāku izpratnē?
• Kā jaunos pedagogus piesaistīt darbam izglītības iestādēs?
• Vai skolotāji ir gatavi uzņemties lielāku atbildību un pieņemt lēmumus, negaidot, ka kāds cits izlems viņa vietā?
• Cik daudz valsts palīdz pedagogiem, cik traucē?
• Kā motivēt skolotājus aktīvākai un drosmīgākai lēmumu pieņemšanai?
• Kādas būtu pedagogu arodbiedrības funkcijas un uzdevumi?
• Vai būtu lietderīga uzticības tālruņa ieviešana pedagogiem?
• Kādas funkcijas būtu jāveic skolotāja palīgam, kādiem vajadzētu būt galvenajiem skolotāja palīga pienākumiem?
• Kādi vēl praktiski risinājumu palīdzētu skolotājiem ikdienas problēmu risināšanā?
• Kāds ir valdības, vecāku, masu mediju, skolēnu, uzņēmēju ieguldījums situācijas uzlabošanā?

Dokumenti

• Pētījums par pedagogu profesijas prestižu un iespējām to paaugstināt dažādu mērķauditoriju skatījumā

Saites

• Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra
• Eiropas Sociālā fonda Nacionālās programmas projekta „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide”
• Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide un pedagogu profesionālās karjeras attīstības modeļa izstrāde

Priekšlikumus un viedokļus gaidām
uz e-pasta adresi viedoklis@izm.gov.lv vai pa pastu,
nosūtot Izglītības un zinātnes ministrijai uz adresi
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050,
ar norādi „Viedoklis”.