Latvijas prezidentūra ES

Erasmus+

Studiju virzienu akreditācija

Studiju programmu licencēšana

Struktūrfondu projekti

Par valsts atbalstu bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem (BUPS) lūdzam interesēties pa tālruni 67047984

 

Par privātajiem pirmsskolas izglītības iestāžu (PPII) pakalpojuma sniedzējiem lūdzam interesēties pa tālruni 67047912

 

Saziņai

Vaļņu iela 2, Rīga

LV-1050, Latvija

Tālr. 67226209

Fakss 67223905


E-pasts pasts@izm.gov.lv (e-pasta ziņojumiem pievienotais datņu kopējais pieļaujamais lielums - līdz 15 megabaitiem)

 

Ministrijas rekvizīti


Darba laiks

08.30-17.00 (pusdienas pārtraukums no 12.30-13.00), pirms vizītes lūdzam sazināties ar attiecīgo speciālistu.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas caurlaižu izsniegšanas un apmeklētāju pieņemšanas kārtība

 

Karti varat apskatīt šeit!

 

Nosūtīt elektronisko iesniegumu!

 

Ērtākai un ātrākai informācijas apmaiņai iesakām izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība (MK 03.10.2006. noteikumi Nr.821)

spēkā esošs no 2006.10.07

Publicēts:Vēstnesis 160 2006.10.06.
(ZIŅOTĀJS 1 2007.01.11.)

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

2006.10.03.

Noteikumi nr. 821

Rīgā

Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība

(prot. Nr.50  46.§)
Izdoti saskaņā ar
Augstskolu likuma 9.panta pirmo daļu,
10.panta trešo daļu,
55.panta septīto daļu un
Izglītības likuma 14.panta 8., 10. un
11.punktu, 15.panta 5.punktu, 27.pantu un
33.panta trešo daļu
 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā akreditējamas augstskolas, koledžas un to īstenotās pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, augstākās izglītības programmas akadēmisko grādu ieguvei, kā arī doktorantūras izglītības programmas (turpmāk – augstākās izglītības programmas).

2. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome. Lēmumu par augstākās izglītības programmu akreditāciju pieņem Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija (turpmāk – akreditācijas komisija). Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņem, ja lēmuma pieņemšanas dienā akreditētas ir ne mazāk par 50 % no augstskolā vai koledžā īstenotajām augstākās izglītības programmām.

3. Augstākās izglītības padomes lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija, izsniedzot augstskolas vai koledžas akreditācijas lapu. Akreditācijas komisijas lēmumu par augstākās izglītības programmas akreditāciju apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija, izsniedzot augstākās izglītības programmas akreditācijas lapu.

II. Augstskolas vai koledžas akreditācijas iesniegums

4. Lai augstskolu vai koledžu akreditētu, Izglītības un zinātnes ministrijā iesniedz augstskolas rektora vai koledžas direktora parakstītu akreditācijas iesniegumu (turpmāk – iesniegums) un šo noteikumu 1.pielikumā minētos dokumentus. Minēto informāciju iesniedz arī elektroniskā veidā. Augstskolas vai koledžas pašnovērtēšanas ziņojums ir pieejams jebkurai personai, un augstskolai vai koledžai pēc personas pieprasījuma ir pienākums iepazīstināt ar to. Augstskolas senāts vai koledžas padome, apstiprinot augstskolas vai koledžas pašnovērtēšanas ziņojumu, nosaka, kāda tā daļa ir publicējama augstskolas vai koledžas mājas lapā internetā.

5. Iesniegumu un šo noteikumu 1.pielikumā minētos dokumentus iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu angļu valodā vai citā valodā atbilstoši augstskolas vai koledžas mērķim pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi. Dokumentus koledžas akreditācijai iesniedz valsts valodā.

6. Iesniegumā norāda:

6.1. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

6.2. augstskolas vai koledžas juridisko adresi un tālruņa numuru;

6.3. augstskolas vai koledžas Izglītības iestāžu reģistra reģistrācijas apliecības numuru;

6.4. tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus;

6.5. augstskolas vai koledžas filiāles, to adreses un tālruņu numurus.

III. Augstākās izglītības programmas akreditācijas iesniegums

7. Divu gadu laikā pēc augstākās izglītības programmas īstenošanas uzsākšanas vai ne mazāk kā septiņus mēnešus pirms augstākās izglītības programmas akreditācijas termiņa beigām augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā augstskolas rektora vai koledžas direktora parakstītu iesniegumu augstākās izglītības programmas akreditācijai un šo noteikumu 2.pielikumā minētos dokumentus. Minēto informāciju iesniedz arī elektroniskā veidā. Augstākās izglītības programmas pašnovērtēšanas ziņojums ir pieejams jebkurai personai, un augstskolai vai koledžai pēc personas pieprasījuma ir pienākums iepazīstināt ar to. Augstskolas senāts vai koledžas padome, apstiprinot augstākās izglītības programmas pašnovērtēšanas ziņojumu, nosaka, kāda tā daļa ir publicējama augstskolas vai koledžas mājas lapā internetā.

8. Augstskola vai koledža dokumentiem, kas nepieciešami augstākās izglītības programmas novērtēšanai, pievieno augstākās izglītības programmas studiju rezultātu un tiem atbilstošu vispārēja satura, struktūras un apjoma salīdzinājumu ar tāda paša līmeņa līdzīgām akreditētām augstākās izglītības programmām augstskolās vai koledžās Latvijā, ja šādas augstākās izglītības programmas tiek īstenotas citās augstskolās vai koledžās. Salīdzinājumu veic saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju, izvēloties līdzīgas izglītības tematiskās jomas augstākās izglītības programmas. Augstskola pievieno arī augstākās izglītības programmas studiju rezultātu un tiem atbilstošu vispārēja satura, struktūras un apjoma salīdzinājumu ar vismaz divām attiecīgajās valstīs atzītām citu Eiropas Savienības valstu augstskolu tāda paša līmeņa līdzīgām augstākās izglītības programmām.

9. Iesniegumā norāda:

9.1. augstākās izglītības programmas nosaukumu;

9.2. augstākās izglītības programmas kodu Latvijas izglītības klasifikā­cijā;

9.3. augstākās izglītības programmas īstenošanas ilgumu un apjomu;

9.4. augstākās izglītības programmas īstenošanas vietu (augstskolas, augstskolas filiāles vai koledžas, koledžas filiāles adresi), veidu un formu;

9.5. prasības, uzsākot augstākās izglītības programmas apguvi;

9.6. iegūstamo grādu vai piešķiramo kvalifikāciju, vai iegūstamo grādu un piešķiramo kvalifikāciju;

9.7. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

9.8. tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus.

10. Iesniegumu un šo noteikumu 2.pielikumā minētos dokumentus iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu angļu valodā vai citā valodā atbilstoši augstākās izglītības programmas mērķim pēc saskaņošanas ar akreditācijas komisiju. Dokumentus pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijai un visu pārējo programmu atkārtotai novērtēšanai iesniedz valsts valodā.

IV. Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija

11. Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina akreditācijas komisijas personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Akreditācijas komisijas sastāvā iekļauj:

11.1. pa vienam pārstāvim no Augstākās izglītības padomes, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Koledžu asociācijas, divus pārstāvjus no Rektoru padomes (viens valsts augstskolu pārstāvis, viens privāto augstskolu pārstāvis), kā arī trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus;

11.2. pa vienam pārstāvim no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes;

11.3. Latvijas Studentu apvienības pārstāvi.

12. Ja augstākās izglītības programmas tematiskā grupa sakrīt ar kādas ministrijas nolikumā noteikto kompetences jomu, akreditācijas komisijas priekšsēdētājs uzaicina uz augstākās izglītības programmu akreditācijas komisijas sēdi attiecīgās ministrijas pilnvaroto pārstāvi un šīs ministrijas deleģētos nozaru ekspertus ar padomdevēja tiesībām.

13. Akreditācijas komisija:

13.1. izskata augstskolas vai koledžas iesniegto iesniegumu par augstskolā vai koledžā īstenoto augstākās izglītības programmu akreditāciju;

13.2. apstiprina šo noteikumu 16.punktā minētās novērtēšanas komisijas sastāvu, tās vadītāju un šo noteikumu 47.punktā minēto ekspertu;

13.3. pamatojoties uz novērtēšanas komisijas eksperta un novērotāju sniegto augstākās izglītības programmas kvalitātes novērtējumu un akreditācijas komisijas locekļu veikto iesnieguma analīzi, pieņem lēmumu par attiecīgās augstākās izglītības programmas akreditāciju;

13.4. lemj par izmaiņu izdarīšanu augstākās izglītības programmu akreditācijas lapā;

13.5. pēc izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma sniedz atzinumu par akreditācijas anulēšanu;

13.6. risina ar kvalitāti un izmaiņu novērtēšanas organizāciju saistītus jautājumus.

14. Akreditācijas komisijas locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi (izņemot Latvijas Studentu apvienības pārstāvi). Latvijas Studentu apvienības pārstāvja pilnvaru laiks ir divi gadi.

V. Akreditācijas norise

15. Izglītības un zinātnes ministrija pārbauda, vai iesniegumā par augstskolu vai koledžu un tās īstenoto augstākās izglītības programmu akreditāciju un pievienotajos dokumentos norādīta visa nepieciešamā informācija, un, ja nepieciešams, papildus pieprasa trūkstošo informāciju. Minēto informāciju iesniedz 30 dienu laikā pēc tās pieprasīšanas.

16. Lai novērtētu augstskolu vai koledžu, Augstākās izglītības padome izveido novērtēšanas komisiju un apstiprina tās sastāvu. Lai novērtētu augstākās izglītības programmu, akreditācijas komisija izveido novērtēšanas komisiju un apstiprina tās sastāvu. Profesionālo augstākās izglītības programmu novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām iesaista augstākās izglītības programmas absolventu potenciālo darba devēju pārstāvjus novērotāju statusā. Šos pārstāvjus iesaka augstskola vai koledža, saskaņojot ar attiecīgās nozares darba devējiem.

17. Novērtēšanas komisijas darbu organizē Izglītības un zinātnes ministrija.

18. Novērtēšanas komisijas sastāvā ir vismaz trīs eksperti, no kuriem vismaz viens eksperts ir no ārvalstīm. Koledžas novērtēšanas komisijā un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu novērtēšanas komisijā visi eksperti var būt no Latvijas. Ja augstākās izglītības programmas īstenošana augstskolas vai koledžas filiālē tiek uzsākta pēc augstākās izglītības programmas akreditācijas, tās īstenošanu augstskolas vai koledžas filiālē novērtē un atzinumu par to sniedz vismaz viens eksperts.

19. Novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām piedalās vismaz viens Latvijas Studentu apvienības deleģēts novērotājs. Latvijas Studentu apvienības novērotāju Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija apstiprina reizē ar novērtēšanas komisijas sastāvu. Novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām var piedalīties arī Augstākās izglītības padomes vai akreditācijas komisijas ieteikti novērotāji. Augstākās izglītības padomes vai akreditācijas komisijas ieteiktos novērotājus Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija apstiprina reizē ar novērtēšanas komisijas sastāvu.

20. Novērtēšanas komisija, ņemot vērā šo noteikumu 3.pielikumā minētos augstskolu, koledžu vai augstākās izglītības programmu vērtēšanas kritērijus, izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegtos materiālus un faktiskos apstākļus augstskolā vai koledžā un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju.

21. Katrs novērtēšanas komisijas eksperts sniedz atzinumu.

22. Novērtēšanas komisija sagatavo kopējo atzinumu un kopā ar ekspertu atzinumiem iesniedz to Augstākās izglītības padomei vai akreditācijas komisijai.

23. Novērtēšanas komisija kopējo atzinumu sagatavo, ņemot vērā šādus informācijas avotus:

23.1. augstskolas, koledžas vai augstākās izglītības programmu pašno­vērtējumu;

23.2. studējošo, absolventu un darba devēju (reālo vai potenciālo) aptaujas rezultātus;

23.3. Izglītības valsts inspekcijas un novērotāju informāciju par augstskolas vai koledžas darbību, ja tāda ir sniegta;

23.4. ekspertu individuālos atzinumus;

23.5. novērtēšanas komisijas ekspertu vizītē augstskolā vai koledžā iegūtos rezultātus.

24. Novērtēšanas komisija kopējo atzinumu apspriež ar attiecīgās augstskolas vai koledžas vadību, akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvjiem.

25. Pēc šo noteikumu 24.punktā minētās apspriedes novērtēšanas komisija galīgo atzinumu iesniedz Augstākās izglītības padomei vai akreditācijas komisijai.

26. Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija iepazīstas ar augstskolas vai koledžas iesniegtajiem materiāliem, ar novērtēšanas komisijas sagatavoto atzinumu un, ja nepieciešams, ar faktiskajiem apstākļiem augstskolā vai koledžā.

27. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome Augstskolu likumā noteiktajā termiņā. Lēmumu par augstākās izglītības programmas akreditāciju pieņem akreditācijas komisija Augstskolu likumā noteiktajā termiņā.

28. Par katru akreditētu augstākās izglītības programmu Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz augstākās izglītības programmas akreditācijas lapu (4. un 5.pielikums). Akreditācijas lapa tiek izsniegta augstskolai vai koledžai, un to paraksta izglītības un zinātnes ministrs. Akreditācijas lapā norāda:

28.1. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

28.2. augstākās izglītības programmas nosaukumu un kodu saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju;

28.3. iegūstamo grādu vai piešķiramo kvalifikāciju, vai iegūstamo grādu un piešķiramo kvalifikāciju;

28.4. augstākās izglītības programmas īstenošanas veidu un formu;

28.5. augstākās izglītības programmas īstenošanas vietas;

28.6. atsauci uz akreditācijas komisijas lēmumu, ar kuru saskaņā izsniedz akreditācijas lapu;

28.7. augstākās izglītības programmas akreditācijas termiņu.

29. Par katru akreditētu augstskolu vai koledžu Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz akreditācijas lapu (6.pielikums). Akreditācijas lapu paraksta izglītības un zinātnes ministrs. Akreditācijas lapā norāda:

29.1. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

29.2. augstskolas vai koledžas juridisko adresi;

29.3. augstskolas vai koledžas Izglītības iestāžu reģistra reģistrācijas apliecības numuru;

29.4. augstskolas vai koledžas filiāles un to adreses;

29.5. atsauci uz akreditācijas komisijas lēmumu, ar kuru saskaņā izsniedz akreditācijas lapu.

30. Akreditācijas lapas sagatavo un reģistrē Izglītības un zinātnes ministrija.

31. Ja novērtēšanas komisija, Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija konstatē trūkumus augstskolas vai koledžas darbībā vai augstākās izglītības programmas īstenošanā, kuri ir novēršami esošās augstākās izglītības programmas darbības ietvaros, to akreditē uz diviem gadiem. Uz diviem gadiem akreditētai augstākās izglītības programmai akreditācijas lapas derīguma termiņa laikā ir tādas pašas tiesības kā uz sešiem gadiem akreditētai augstākās izglītības programmai.

32. Ja Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija pieņēmusi lēmumu atteikt akreditāciju augstskolai, koledžai vai augstākās izglītības programmai, augstskola vai koledža var atkārtoti iesniegt akreditācijas iesniegumu ne agrāk kā sešus mēnešus un ne vēlāk kā gada laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas. Ja augstskolu, koledžu vai augstākās izglītības programmu atkārtoti neakreditē vai ja augstskola vai koledža gada laikā atkārtoti neiesniedz iesniegumu, augstskolu, koledžu vai augstākās izglītības programmu uzskata par atkārtoti neakreditētu.

33. Akreditāciju augstskolai, koledžai vai augstākās izglītības programmai var atteikt saskaņā ar Augstskolu likumā noteiktajiem atteikuma iemesliem.

34. Izglītības un zinātnes ministrs var noteikt augstskolas vai koledžas ārpuskārtas akreditāciju pēc Augstākās izglītības padomes vai akreditācijas komisijas ierosinājuma vai sniegt priekšlikumu akreditācijas komisijai par augstākās izglītības programmas ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu.

35. Augstskolai vai koledžai nosūta rakstisku Augstākās izglītības padomes un akreditācijas komisijas lēmumu. Akreditācijas komisijas lēmumu par atteikumu akreditēt augstākās izglītības programmu, kā arī par augstākās izglītības programmas akreditācijas anulēšanu var apstrīdēt mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Izglītības un zinātnes ministrijā. Augstākās izglītības padomes lēmumu par atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu, kā arī par augstskolas vai koledžas akreditācijas anulēšanu var pārsūdzēt tiesā.

36. Izglītības un zinātnes ministrs var anulēt augstskolas vai koledžas akreditāciju vai iesniegt akreditācijas komisijā priekšlikumu par augstākās izglītības programmas akreditācijas anulēšanu saskaņā ar Augstskolu likumu. Par Augstskolu likumā minētajiem būtiskajiem pārkāpumiem uzskatāmi šādi pārkāpumi:

36.1. augstskolā, koledžā vai augstākās izglītības programmas īstenošanā notikušas izmaiņas, kuras būtiski maina akreditācijas iesniegumā atbilstoši šo noteikumu 45.punktam sniegtās ziņas, un iesniedzējs 30 dienu laikā par tām nav informējis akreditācijas komisiju;

36.2. augstskolā vai koledžā triju gadu laikā netiek īstenota neviena akreditēta augstākās izglītības programma;

36.3. augstskola vai koledža īsteno augstākās izglītības programmas vietā, formā vai veidā, kas nav minēti akreditācijas komisijas lēmumā un augstākās izglītības programmas akreditācijas lapā, izņemot jaunās licencētās augstākās izglītības programmas;

36.4. īstenojot augstākās izglītības programmu, būtiski pārkāpti izglītības jomu reglamentējošie normatīvie akti vai ārkārtas akreditācijā konstatēts, ka augstākās izglītības programmā maģistra vai doktora grāda iegūšanai studijas neatbilst jaunākajiem attiecīgās zinātnes nozares sasniegumiem un atziņām.

37. Lēmumu par augstskolas, koledžas vai augstākās izglītības programmas akreditācijas anulēšanu iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" triju darbdienu laikā no brīža, kad administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams.

VI. Augstākās izglītības programmas atkārtotas akreditācijas norise

38. Akreditētās augstākās izglītības programmas atkārtotai novērtēšanai iesniedz ne retāk kā reizi sešos gados.

39. Katru akadēmisko gadu augstskola vai koledža sagatavo pašnovērtēšanas ziņojumu par katru akreditēto studiju programmu. Pašnovērtēšanas ziņojumus par iepriekšējo akadēmisko gadu apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome līdz kārtējā akadēmiskā gada 15.oktobrim. Apstiprinātos pašnovērtēšanas ziņojumus augstskola vai koledža pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma vai kopā ar akreditācijas iesniegumu iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.

40. Ja augstākās izglītības programma bijusi akreditēta uz sešiem gadiem un tajā nav notikušas šo noteikumu 45.punktā minētās izmaiņas, iesniegumam par atkārtotu akreditāciju augstskola vai koledža pievieno minētajā laikposmā sagatavotos pašnovērtēšanas ziņojumus, kā arī norāda, kur saņemama pārējā akreditācijai nepieciešamā informācija, kas minēta šo noteikumu 2.pielikuma III nodaļā.

41. Akreditācijas komisija var pieprasīt Izglītības valsts inspekcijas ziņojumu par novērtējamās augstākās izglītības programmas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

42. Akreditācijas komisija apstiprina ekspertu, kurš iepazīstas ar augstskolas vai koledžas iesniegtajiem dokumentiem un Izglītības valsts inspekcijas ziņojumu, ja tāds ir iesniegts, un sagatavo rakstisku ziņojumu akreditācijas komisijai un augstskolai, vai koledžai. Augstskolai vai koledžai ir tiesības pieprasīt augstākās izglītības programmas novērtējumu šo noteikumu V nodaļā minētajā kārtībā.

43. Pēc eksperta ziņojuma apspriešanas akreditācijas komisija pieņem lēmumu par augstākās izglītības programmas akreditāciju uz sešiem gadiem vai lēmumu par novērtēšanas komisijas izveidošanu augstākās izglītības programmas detalizētai novērtēšanai. Šajā gadījumā turpmākā akreditācijas norise atbilst šo noteikumu V nodaļā noteiktajai kārtībai.

VII. Akreditācijas finansēšana

44. Augstskolas, koledžas vai augstākās izglītības programmas akreditā­cijas izdevumus sedz no attiecīgās augstskolas vai koledžas budžeta līdzekļiem.

VIII. Izmaiņas augstskolā, koledžā vai augstākās izglītības programmā

45. Ja augstskolā vai koledžā notikušas būtiskas izmaiņas vai tā maina akreditēto augstākās izglītības programmu, augstskola vai koledža 30 darbdienu laikā, kopš veiktas izmaiņas, iesniedz akreditācijas komisijā vai Augstākās izglītības padomē iesniegumu ar lūgumu apstiprināt attiecīgās izmaiņas. Būtiskas izmaiņas šo noteikumu izpratnē ir:

45.1. augstskolas vai koledžas nosaukuma izmaiņas, augstskolas vai kole­džas, vai tās dibinātāja reorganizācija, likvidācija vai maksātnespējas iestāšanās;

45.2. augstākās izglītības programmas nosaukuma, iegūstamās kvalifikā­cijas vai grāda izmaiņas;

45.3. mainītas prasības, uzsākot augstākās izglītības programmas apguvi;

45.4. mainīta augstākās izglītības programmas īstenošanas vieta, veids un forma;

45.5. izdarītas kopējās izmaiņas akreditācijas periodā augstākās izglītības programmas ilgumā, kuras pārsniedz 20 % no akreditācijas pieteikumā noteiktā augstākās izglītības programmas ilguma;

45.6. augstskolu un koledžu filiāļu dibināšana, reorganizācija vai likvidēšana;

45.7. augstskolā attiecīgajā augstākās izglītības programmā ievēlētā akadēmiskā personāla kvalifikācijas izmaiņas, ja tās attiecas vismaz uz 20 % no akadēmiskajos amatos ievēlētā personāla kopskaita vai ja minēto izmaiņu dēļ vismaz 50 % no akadēmiskā personāla kopskaita vairs nestrādā ievēlēšanas vietā, vai vismaz 50 % no ievēlētā akadēmiskā personāla kopskaita nav doktora zinātniskā grāda.

46. Izmaiņas, par kurām augstskolai vai koledžai ir jāziņo, bet kuras nav uzskatāmas par būtiskām izmaiņām, šo noteikumu izpratnē ir:

46.1. augstskolas vai koledžas juridiskās adreses maiņa;

46.2. augstākās izglītības programmas koda izmaiņas, ja mainās Latvijas izglītības klasifikācijas kods;

46.3. mainīta persona, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus;

46.4. pārstāvniecību dibināšana, reorganizācija vai likvidēšana.

47. Augstākās izglītības padomei vai akreditācijas komisijai ir tiesības apstiprināt ekspertu, kas novērtē būtiskās izmaiņas un sniedz par tām atzinumu Augstākās izglītības padomei vai akreditācijas komisijai.

48. Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija pieņem lēmumu par attiecīgo izmaiņu pieļaujamību. Ja Augstākās izglītības padomes vai akreditācijas komisijas lēmums ir labvēlīgs, ja nepieciešams, tiek izsniegta jauna akreditācijas lapa. Ja lēmums ir nelabvēlīgs, augstskola vai koledža turpina programmas īstenošanu atbilstoši akreditācijas lapā norādītajam. Akreditācijas komisijas lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Izglītības un zinātnes ministrijā. Augstākās izglītības padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās.

IX. Noslēguma jautājumi

49. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 16.oktobra noteikumus Nr.442 "Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 150.nr.).

50. Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprinot augstākās izglītības programmu akreditāciju, izsniedz jaunas augstākās izglītības programmu akreditācijas lapas.

51. Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas process, kurš uzsākts un nav pabeigts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, tiek pabeigts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.442 "Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 150.nr.).

Ministru prezidents                                 A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre                   B.Rivža

1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 3.oktobra
noteikumiem Nr.821

Augstskolas vai koledžas akreditācijas iesniegumam
pievienojamie dokumenti


I. Augstskolas vai koledžas pašnovērtējums

1. Augstskolas vai koledžas mērķi un uzdevumi.

2. Augstskolas vai koledžas darbība un tās perspektīvas:

2.1. ilgtermiņa attīstības koncepcija, kas ietver ziņas par plānotajām augstskolas vai koledžas struktūras izmaiņām, attīstības iespējām, finansējuma apmēru, pamatojumu un avotiem, kā arī darbības iekšējo un ārējo faktoru ietekmes analīzi (jāizveido visas augstskolas vai koledžas darbības kvalitātes nodrošināšanas sistēma);

2.2. augstskolas vai koledžas infrastruktūras attīstības plāns nākamajiem sešiem gadiem;

2.3. augstskolas vai koledžas absolventu perspektīvas darba tirgū nākamajiem sešiem gadiem.

3. Ziņas par augstskolas vai koledžas, augstskolu vai koledžu filiāļu studiju informatīvās bāzes kvantitātes un kvalitātes atbilstību augstskolā vai koledžā īstenotajām augstākās izglītības programmām un ar tām saistītajai pētniecībai nākamajiem sešiem gadiem:

3.1. ziņas par augstākās izglītības īstenošanas prasībām atbilstošu mācību un zinātnisko literatūru, laboratorijām, nepieciešamajām iekārtām, kā arī materiāltehnisko nodrošinājumu;

3.2. ziņas par nodrošinājumu ar kvalificētu apkalpojošo personālu;

3.3. ziņas par iekšējiem kvalitātes mehānismiem un par informācijas sistēmām un informācijas apmaiņas iespējamību valsts un starptautiskajos informācijas tīklos;

3.4. ziņas par studiju, atpūtas un sadzīves apstākļiem un par mācību maksas sistēmu, kā arī informācija par augstskolas vai koledžas sniegto finansiālo atbalstu studējošajiem.

4. Augstskolu vai koledžu, augstskolu vai koledžu filiāļu raksturojošie kvantitatīvie rādītāji par pēdējiem trim gadiem:

4.1. augstākās izglītības programmas un studējošo skaits (imatrikulēto un eksmatrikulēto studējošo skaits pa gadiem);

4.2. akadēmiskā personāla raksturojums (kopējais skaits, to personu skaits, kurām ir doktora zinātniskais grāds un kurām ir maģistra grāds, profesoru skaits);

4.3. studiju finansējums (valsts budžeta finansējums un studējošo līdz­finansējums);

4.4. infrastruktūras nodrošinājums (studiju materiāltehniskā un informa­tīvā bāze);

4.5. starptautiskā sadarbība (ar citu valstu augstskolām vai koledžām noslēgtie savstarpējie līgumi, apmaiņa ar akadēmisko personālu, starptautiskā studējošo apmaiņa);

4.6. filiāles, to materiālā bāze, studējošo skaits, akadēmiskā personāla skaits, norādot, cik akadēmiskā personāla pārstāvjiem ir doktora zinātniskais grāds vai maģistra grāds, administratīvā un apkalpojošā personāla skaits;

4.7. pārstāvniecības, to apkalpojošā personāla skaits. 

5. Pašnovērtējuma ziņojuma apjoms ir ne lielāks par 70000 zīmēm. Pašnovērtējuma ziņojumu un pielikumus iesniedz trijos eksemplāros uz A4 formāta balta papīra kopā ar elektronisko versiju. Dokumentu elektronisko versiju latviešu valodā un to tulkojumu iesniedz vienā datnē. Iesniegtie dokumenti ir jāsastiprina (vēlams, iesienot) un jāparaksta augstskolas vai koledžas pilnvarotai personai. Saturam pašnovērtējuma ziņojuma elektroniskajā un papīra versijā jābūt ekvivalentam. Iesniedzamās informācijas kopai pievieno satura rādītāju.

II. Pašnovērtējumam pievienojamie pielikumi
(pamatinformācija)

6. Dokumenti, kas apliecina, ka augstskolas vai koledžas pārvaldē tiek ievērotas Izglītības likumā, Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības:

6.1. dokumenti par vadības struktūru un par studiju kvalitātes iekšējo kontroli, studējošo imatrikulācijas kritēriji;

6.2. akadēmiskā personāla saraksts, zinātniskie grādi un akadēmiskie amati;

6.3. dokumenti, kas apliecina, ka vismaz 50 % no ievēlētā akadēmiskā personāla strādā augstskolā vai koledžā un vismaz 50 % no ievēlētā akadēmiskā personāla universitātē ir doktora zinātniskais grāds.

7. Akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas (arī svarīgāko pēdējo gadu zinātnisko publikāciju saraksts).

8. Katra gada darbības pārskati kopš iepriekšējās akreditācijas.

9. Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta izziņa par nodokļu samaksu.

10. Līguma starp studējošajiem un augstskolu vai koledžu paraugs.

11. Dokumenti, kas nosaka studējošo organizāciju statusu.

12. Ārvalstnieku studiju iespējas un nosacījumi.

III. Pašnovērtējumam pievienojamie dokumenti
(papildinformācija)

13. Papildinformācija ir pēc iesniedzēja uzskatiem svarīga informācija par akreditējamo augstskolu vai koledžu. Papildinformāciju var pievienot kā augstskolu vai koledžu raksturojošus dokumentus. Papildinformāciju publicē augstskolas vai koledžas mājas lapā internetā.

 

Izglītības un zinātnes ministre                                      B.Rivža

2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 3.oktobra
noteikumiem Nr.821

Augstākās izglītības programmas akreditācijas iesniegumam
pievienojamie dokumenti


I. Augstākās izglītības programmas pašnovērtējums

1. Augstākās izglītības programmas mērķi un uzdevumi, pēc augstākās izglītības programmas apguves iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā.

2. Augstākās izglītības programmas organizācija (kā mainījusies augstākās izglītības programmas struktūra attiecīgajā pašnovērtēšanas periodā), augstākās izglītības programmas plāna atbilstība augstskolas vai koledžas mērķiem un uzdevumiem, kā arī augstākās izglītības programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība.

3. Augstākās izglītības programmas un tajā iekļauto lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru un citu studiju pasākumu apraksta anotācijā. Akadēmiskajām augstākās izglītības programmām norāda atsevišķi augstākās izglītības programmas obligāto daļu, obligātās izvēles daļu un brīvās izvēles daļu, kā arī to apjomu, norādot augstākās izglītības programmas sastāvdaļu studiju rezultātus.

4. Vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu analīze).

5. Augstākās izglītības programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos).

6. Augstākās izglītības programmas perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus Eiropas Savienības kopējo stratēģiju īstenošanā. Novērtējuma kritēriji:

6.1. augstākās izglītības programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesionālās augstākās izglītības standartam un profesijas standartam;

6.2. darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem.

7. Studējošie:

7.1. studējošo skaits programmā;

7.2. pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits;

7.3. absolventu skaits;

7.4. studējošo aptaujas un to analīze;

7.5. absolventu aptaujas un to analīze;

7.6. studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.

8. Augstākās izglītības programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums:

8.1. akadēmiskā personāla skaits, norādot akadēmisko amatu skaitu un to personu skaitu, kurām ir doktora zinātniskais grāds vai maģistra grāds;

8.2. akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai (projektu vadība, pētniecības virzieni un to rezultāti), norādot, ka augstākās izglītības programmā, neietverot augstākās izglītības programmas izvēles daļas, prakšu, gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu īstenošanu, strādā vismaz 50 % no ievēlētā akadēmiskā personāla;

8.3. augstskolās un universitātēs vismaz divi ir zinātņu doktori vai profesori tajā zinātņu nozarē vai zinātņu nozarēs, kurās īsteno augstākās izglītības programmu;

8.4. akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem;

8.5. augstākās izglītības programmā iesaistītajam akadēmiskajam personālam jābūt augsti kvalificētam un kompetentam, lai nodrošinātu studējošajiem nepieciešamo pētniecības iemaņu, teorētisko zināšanu, prasmju un kompetenču apguvi.

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums.

10. Ārējie sakari:

10.1. sadarbība ar darba devējiem;

10.2. sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kuras īsteno līdzīgas augstākās izglītības programmas.

11. Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja augstākās izglītības programma tiek likvidēta, pieteicējs nodrošinās attiecīgās augstākās izglītības programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā augstākās izglītības programmā vai citā augstskolā, vai koledžā (finansiālais pamatojums vai līgums ar citu akreditētu augstskolu vai koledžu).

12. Augstākās izglītības programmas attīstības plāns.

13. Pašnovērtējuma ziņojuma apjoms ir ne lielāks par 70000 zīmēm. Šajā daļā tikai izņēmuma kārtā iekļaujami augstskolu vai koledžu, vai augstākās izglītības programmu raksturojoši dokumenti, kuri pēc iesniedzēja domām ir ļoti būtiski. Pašnovērtējuma ziņojumu un pielikumus iesniedz trijos eksemplāros uz A4 formāta balta papīra kopā ar elektronisko versiju. Dokumentu elektronisko versiju latviešu valodā un to tulkojumu iesniedz vienā datnē. Iesniegtie dokumenti ir jāsastiprina (vēlams, iesienot) un jāparaksta augstskolas vai koledžas pilnvarotai personai. Saturam pašnovērtējuma ziņojuma elektroniskajā un papīra versijā jābūt ekvivalentam. Pašnovērtējuma ziņojumam pievieno satura rādītāju.

II. Pašnovērtējumam pievienojamie pielikumi
(pamatinformācija)

14. Augstākās izglītības programmas pašnovērtējumam pievieno:

14.1. informāciju, kas apliecina, ka vismaz 50 % no ievēlētā akadēmiskā personāla strādā augstskolā vai koledžā un vismaz 50 % no ievēlētā akadēmiskā personāla universitātē ir doktora zinātniskais grāds;

14.2. akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades biogrāfijas;

14.3. studiju kursu aprakstus;

14.4. par augstākās izglītības programmas apgūšanu izsniedzamā diploma un tā pielikuma paraugu (aizpildītu).

15. Augstākās izglītības programmas pašnovērtējuma saturu apstiprina ar atbilstošu dokumentu saturu, satura fragmentiem, atreferējumiem vai atsaucēm.

16. Par augstākās izglītības programmu iesniedz trīs apkopojošus sarakstus:

16.1. augstākās izglītības programmas visu studiju kursu saraksts, norādot kursu apjomu, īstenošanas plānojumu un atbildīgo akadēmisko personālu (ieteicams, tabulas veidā);

16.2. akadēmiskā personāla saraksts (amats, izglītība, akadēmiskais vai zinātniskais grāds, ievēlēts vai uz laiku pieņemts darbā, pasniedzamie studiju kursi);

16.3. pārējo akreditācijai nepieciešamo dokumentu saraksts, norādot to atrašanās vietu un saņemšanas iespējas, lai eksperti, ja nepieciešams, varētu iepazīties tiem.

III. Pašnovērtējumam pievienojamie dokumenti
(papildinformācija)

17. Papildinformācija ir pēc iesniedzēja uzskatiem svarīga informācija par akreditējamo augstākās izglītības programmu. Papildinformāciju var pievienot kā augstākās izglītības programmu raksturojošus dokumentus. Papildinformāciju publicē augstskolas vai koledžas mājas lapā internetā.

 

Izglītības un zinātnes ministre                                      B.Rivža

3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 3.oktobra
noteikumiem Nr.821

Augstskolas vai koledžas un augstākās izglītības programmas
vērtēšanas kritēriji

 

I. Augstskolas vai koledžas vērtēšanas kritēriji

1. Augstskolas vai koledžas mērķi un uzdevumi, to skaidrība, sasniedzamība, saistība ar nacionālajiem uzdevumiem, zinātnes prasībām, augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla mērķiem un uzdevumiem, studējošo interesēm un vajadzībām.

2. Studiju organizācija un vadība:

2.1. studiju, atpūtas un sadzīves apstākļi visiem imatrikulētajiem studējošajiem, palīdzība un konsultācijas studentiem, studēšanas motivācija, iespējas apgūt zināšanas un prasmes ārpus augstākās izglītības programmas;

2.2. studentu zinātniskās pētniecības darbība kā mācību procesa sastāvdaļa, studentu zinātniskās biedrības, studentu zinātnisko darbu konkursi, apbalvojumi, prēmijas, speciālās stipendijas;

2.3. starptautiskā sadarbība, apmaiņas programmu un vieslektoru izmantošana, akadēmiskā personāla un studentu apmaiņas programmu ar citām augstskolām vai koledžām īstenošana, studentu prakses iespējas Latvijā un ārvalstīs.

3. Augstskolas vai koledžas akadēmiskais personāls:

3.1. augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība tiesību aktos noteiktajām prasībām;

3.2. zinātniskā darba tematikas aktualitāte, zinātniskā darba koordinācija un sadarbība ar zinātniskajām institūcijām Latvijā un ārvalstīs, augstskolas vai koledžas zinātnisko darbinieku iesaistīšana mācību procesā.

4. Augstskolas vai koledžas darbības vadība un nodrošinājums:

4.1. augstskolas vai koledžas autonomijas un demokrātijas principu īstenošana, studentu iesaistīšana augstskolas vai koledžas dzīves organizēšanā, akadēmiskā personāla darba kvalitātes iekšējā kontroles sistēma, augstskolas vai koledžas personāla – akadēmiskā un vispārējā – ievēlēšanas un kvalifikācijas celšanas sistēma;

4.2. augstākās izglītības īstenošanas prasībām atbilstošas informācijas sistēmas, kā arī materiāltehniskais nodrošinājums un nodrošinājums ar kvalificētu apkalpojošo personālu;

4.3. augstskolas vai koledžas uzdevumu izpildei un ilgtermiņa attīstības plānu īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu esība.

5. Kvalitātes nodrošināšana:

5.1. kvalitātes pilnveidošanas sistēmas nepārtraukta darbība, ilgtermiņa attīstības plānu regulāra veidošana un apspriešana;

5.2. augstskolas vai koledžas absolventu perspektīvas darba tirgū;

5.3. studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas, ja augstākās izglītības programma tiek likvidēta, reorganizēta vai notiek citas izmaiņas.

II. Augstākās izglītības programmas vērtēšanas kritēriji

6. Augstākās izglītības programmas mērķi un uzdevumi, to skaidrība, sasniedzamība un pārbaudāmība.

7. Studiju saturs un organizācija:

7.1. atbilstība Latvijas izglītības un profesiju standartiem, citiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības prasībām un rekomendācijām;

7.2. augstākās izglītības programmas un tās atsevišķu daļu saskaņotība ar Latvijas un Eiropas kopējās izglītības telpas veidošanas prasībām, tai skaitā izmantojot salīdzinājumu ar vismaz divām Eiropas Savienības dalībvalstu studiju programmām;

7.3. akadēmiskā personāla kvalifikācija un profesionalitāte.

8. Pasniegšana un zināšanu novērtēšana:

8.1. modernas pasniegšanas metodes, studijās sagaidāmo rezultātu skaidrs izklāsts, problēmu risināšana, datoru, multimediju un interneta izmantošana;

8.2. palīdzība studentiem, pasniedzēju konsultācijas, akadēmiskā vadība un studēšanas motivācijas paaugstināšana;

8.3. zināšanu, prasmju un attieksmju novērtēšanas metožu objektivitāte un izmantošana studiju procesa pilnveidošanai.

9. Studiju nodrošinājums un vadība:

9.1. demokrātijas principu ievērošana augstākās izglītības programmas vadīšanā, skaidri noteiktas administrācijas pārstāvju, akadēmiskā personāla un studentu savstarpējās attiecības;

9.2. sadarbība ar citām augstskolām vai koledžām, zinātniskajām institūcijām, starptautiskajām organizācijām, akadēmiskā personāla un studentu apmaiņa ar citām augstskolām;

9.3. augstākās izglītības programmas metodiskais, informatīvais un materiāltehniskais nodrošinājums.

10. Personāla un studentu zinātniskās pētniecības (radošais) darbs – akadēmiskā personāla un studentu iesaistīšanās zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības darbu tematikas aktualitāte un saistība ar augstākās izglītības programmas saturu.

11. Kvalitātes nodrošinājums un garantijas:

11.1. ikgadēja augstākās izglītības programmas pozitīvo un negatīvo iezīmju, izmaiņu, attīstības iespēju un plānu apspriešana, iekšējās pašnovērtēšanas un kvalitātes pilnveidošanas sistēmas nepārtraukta darbība;

11.2. augstākās izglītības programmas absolventu veiksmīga iekārtošanās darbā atbilstoši apgūtajai specialitātei;

11.3. studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas gadījumā, ja tiek likvidēta vai reorganizēta augstākās izglītības programma vai notiek citas izmaiņas.

 

Izglītības un zinātnes ministre                                      B.Rivža

4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 3.oktobra
noteikumiem Nr.821

(lielais Latvijas valsts ģerbonis)

 Augstākās izglītības programmas akreditācijas lapa

 

Rīgā

 

  

Nr.000
(akreditācijas lapas
reģistrācijas numurs)

(augstskolas vai koledžas nosaukums datīvā)

 ir tiesības īstenot akreditēto

profesionālo

augstākās izglītības programmu
 

 

 (augstākās izglītības programmas nosaukums nominatīvā un kods)

 

 un piešķirt profesionālo

  

 grādu,

  

  

 (bakalaura/maģistra)

  

 (kvalifikācijas nosaukums)

                                                                profesionālo kvalifikāciju.

 

  

 (augstākās izglītības programmas īstenošanas veids, forma un vieta(-as))

 

Pamatojums: Akreditācijas komisijas sēdes 0000.gada 00.______ lēmums Nr.0.      

                                                          (mēnesis)

 

  

 (augstākās izglītības programmas nosaukums nominatīvā)

 

akreditēta līdz 0000.gada ___________.

                                                                                                                                                     (mēnesis)

 

 Valsts sekretārs

  

 (vārds, uzvārds) 00.00.0000.

(datums, mēnesis, gads)

 

 

Izglītības un zinātnes ministre                                      B.Rivža

5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 3.oktobra
noteikumiem Nr.821

(lielais Latvijas valsts ģerbonis)

Augstākās izglītības programmas akreditācijas lapa

 
Rīgā 

 

 

Nr.000

(akreditācijas lapas reģistrācijas numurs)

  

 
(augstskolas nosaukums datīvā)

 

ir tiesības īstenot akreditēto

akadēmisko

  

 (bakalaura/maģistra/doktora)


augstākās izglītības programmu

  

 (augstākās izglītības programmas nosaukums nominatīvā)

 

un piešķirt ______________________ akadēmisko grādu.

(bakalaura/maģistra)

________________________________________________________

(augstākās izglītības programmas īstenošanas veids, forma un vieta(-as))

 

Pamatojums: Akreditācijas komisijas sēdes 0000.gada 00.______ lēmums Nr.0.

                                                                 (mēnesis)

 

  

 (augstākās izglītības programmas nosaukums nominatīvā)

 

akreditēta līdz 0000.gada ____________.

                                     (mēnesis)

 

 Valsts sekretārs

  

 (vārds, uzvārds)

00.00.0000.

(datums, mēnesis, gads)

 

 

Izglītības un zinātnes ministre                                      B.Rivža

6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 3.oktobra
noteikumiem Nr.821

(lielais Latvijas valsts ģerbonis)

Akreditācijas lapa

Rīgā 

 

  

 Nr.000

(akreditācijas lapas reģistrācijas numurs)


  

 (augstskolas vai koledžas nosaukums datīvā)


  

 (augstskolas vai koledžas juridiskā adrese un Izglītības iestāžu reģistra reģistrācijas apliecības numurs)


  

 (augstskolas vai citu personu dibinātās koledžas filiāles un filiāļu juridiskās adreses)

 

ir tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu
pēc attiecīgo augstākās izglītības programmu akreditācijas un
augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā vai Saeimā
vai koledžas nolikuma apstiprināšanas Ministru kabinetā.

 

Pamatojums: Latvijas Republikas Augstākās izglītības padomes
0000.gada 00.__________ lēmums Nr.0.

(mēnesis)

 

 Valsts sekretārs

  

 (vārds, uzvārds)

00.00.0000.

(datums, mēnesis, gads)

 

 

Izglītības un zinātnes ministre                                      B.Rivža

Pēdējo reizi atjaunota: 22/12/2014

Unikālie apmeklētāji - šodien: 1248, kopā: 628489

Copyright © Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

 
Nosūtīt ieteikumus un komentārus par mājaslapu