|
spēkā esošs no 2004.09.01 |
|
Publicēts:Vēstnesis 138 2004.09.01. |
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
|
2004.08.24. |
Noteikumi nr. 746 |
Rīgā
Pedagogu darba samaksas noteikumi
Grozījumi: MK 20.12.2005. not. nr.998 (L.V., 29.dec., nr.209; Ziņotājs, 2006, nr.10)
MK 04.07.2006. not. nr.562 (L.V., 21.jūl., nr.115; Ziņotājs, 2006, nr.17)
MK 07.08.2007. not. nr.545 (L.V., 24.aug., nr.137)
(prot. Nr.50 40.§)
Izdoti saskaņā ar
Izglītības likuma
14.panta 16. un 22.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka pedagogu darba samaksas kārtību, darba samaksas apmēru un darba slodzes lielumu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs.
2. (Svītrots ar MK 07.08.2007. noteikumiem nr.545).
II. Pedagoga zemākā mēneša darba alga (algas likme) un darba algas noteikšanas kārtība
3. Mēneša darba algu (algas likmi) pedagogam nosaka par darba laiku astronomiskajās stundās. Īsos pārtraukumus (starpbrīžus) starp mācību stundām, nodarbībām vai lekcijām ieskaita darba laikā.
4. Augstākās izglītības iestādēs pedagogiem zemāko mēneša darba algu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulu.
5. Koledžu direktoriem, viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem un pedagogiem, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, zemāko mēneša darba algu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulu.
6. Izglītības iestāžu (izņemot šo noteikumu 4. un 5.punktā minētās izglītības iestādes) vadītājiem, viņu vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem zemāko mēneša darba algu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulu.
7. Pārējo pedagogu (pedagogu, uz kuriem nav attiecināms šo noteikumu 4., 5. vai 6.punkts) zemāko mēneša darba algu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 4.tabulu.
8. Izglītības iestādes vadītāja mēneša darba algu (algas likmi) atbilstoši faktiskajam izglītojamo skaitam nosaka katru gadu pēc stāvokļa uz 1.septembri:
8.1. attiecīgā rajona (republikas pilsētas) pašvaldība – pašvaldību izglītības iestāžu vadītājiem;
8.2. attiecīgā ministrija – ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem (izņemot augstākās izglītības iestāžu rektorus).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 07.08.2007. noteikumiem nr.545)
9. Pedagogu darba algu (darba samaksas daļu, kas noteikta, ņemot vērā pedagoga mēneša darba algas likmi un slodzi), izņemot izglītības iestāžu vadītāju un šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 5.tabulā minētajos amatos strādājošo darba algu, katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs pēc stāvokļa uz 1.septembri. Lai nodrošinātu tarifikācijas atbilstību piešķirtajai valsts budžeta mērķdotācijai un dotācijai, vispārējās izglītības iestādes vadītājs atbilstoši izglītības iestādes padotībai saskaņo tarifikāciju ar attiecīgo rajona (republikas pilsētas) pašvaldību vai ministriju.
(MK 07.08.2007. noteikumu nr.545 redakcijā)
10. Ja mācību gada laikā mainās pedagoga mēneša darba algas (algas likmes) noteikšanas kritēriji (pedagoģiskā darba stāžs vai profesionālā kvalifikācija), pārtarifikāciju veic ar nākamo darbadienu pēc pārmaiņām pedagoģiskā darba stāžā vai profesionālās kvalifikācijas maiņu apliecinoša dokumenta iesniegšanas.
(MK 20.12.2005. noteikumu nr.998 redakcijā)
11. Ja pedagoga mēneša darba algas (algas likmes) noteikšanas kritēriji mainās atvaļinājuma, komandējuma vai pārejošas darbnespējas laikā, pedagoga darba pārtarifikāciju veic ar pirmo darbadienu pēc darba pārtraukuma.
12. Izglītības iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, sporta organizatoriem, struktūrvienību vadītājiem izglītības jomā, pirmsskolas iestāžu vadītājiem, kā arī metodiķiem un izglītības iestāžu bibliotekāriem papildu pedagoģiskā darba apjoms kopā ar tarificēto direktora, direktora vietnieka, sporta organizatora, struktūrvienības vadītāja izglītības jomā, pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, kā arī metodiķa un izglītības iestādes bibliotekāra darba likmi nedrīkst pārsniegt 1,3 darba likmes.
(MK 07.08.2007. noteikumu nr.545 redakcijā)
13. Izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem izglītības jomā, sporta darba organizatoriem, kā arī metodiķiem un bibliotekāriem par papildu pedagoģisko darbu tajā izglītības iestādē, kurā viņi strādā pamatdarbā, darba algu izmaksā pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā pamatdarbā strādājošiem pedagogiem saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu.
(MK 20.12.2005. noteikumu nr.998 redakcijā)
14. Pamatdarba vietā strādājošiem pedagogiem, kuriem ir noteikta darba slodze (pedagogam tarificētais mācību (audzināšanas) darba apjoms (stundu skaits) nedēļā vai gadā) nedēļā, mēneša darba algu aprēķina, mēneša darba algu (algas likmi) reizinot ar faktisko darba slodzi nedēļā un iegūto reizinājumu dalot ar to darba slodzi nedēļā, kura atbilst vienai darba likmei saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.
15. Pamatdarba vietā strādājošiem profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem ir noteikta darba slodze gadā, mēneša vidējo darba algu aprēķina, mēneša darba algu (algas likmi) reizinot ar noteikto stundu skaitu gadā un iegūto reizinājumu dalot ar darba slodzi gadā, kas atbilst vienai darba likmei saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.
16. Pedagogiem, kas pieņemti darbā vasaras brīvlaikā, līdz mācību gada sākumam darba algu aprēķina atbilstoši mēneša darba algai (algas likmei), kura nepārsniedz vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.
17. Pedagogiem, kuriem no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ mācību gada laikā samazināta darba slodze, līdz tarifikācijas termiņa beigām maksā:
17.1. darba algu par faktiski nostrādāto stundu skaitu, ja samazinātā darba slodze ir lielāka par vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi;
17.2. mēneša darba algu (algas likmi), ja samazinātā darba slodze ir mazāka par vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi un ja pedagogam nav iespējams piedāvāt papildu pedagoģiskā darba slodzi;
17.3. darba algu, kas noteikta tarifikācijā, ja darba slodze bijusi noteikta mazāka par vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi.
18. Stundu atalgojumu piemēro:
18.1. samaksai par mācību stundām pedagogam (izņemot pedagogus šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajās izglītības iestādēs), kas ne ilgāk kā mēnesi aizvietojis slimības vai citu iemeslu dēļ promesošu pedagogu. Ja aizvietošana turpinās ilgāk par mēnesi, atalgojumu pedagogam maksā, sākot ar pirmo aizvietošanas dienu, par visām faktiski nostrādātajām darba slodzes stundām šo noteikumu 14.punktā noteiktajā kārtībā;
18.2. pedagogam, kas veic pedagoģisko darbību ārpus savas pamatdarba vietas.
(MK 20.12.2005. noteikumu nr.998 redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 07.08.2007. noteikumiem nr.545)
19. Pedagogi, kuri saņem stundu atalgojumu un skolu brīvlaikā nevada mācību stundas, atalgojumu par šo laiku nesaņem.
20. Stundas algas likmi aprēķina, dalot mēneša algas likmi:
20.1. ar 84 – par 21 stundu nedēļā;
20.2. ar 96 – par 24 stundām nedēļā;
20.3. ar 120 – par 30 stundām nedēļā;
20.4. ar 144,7 – par 36 stundām nedēļā;
20.5. ar 168,7 – par 40 stundām nedēļā;
20.6. ar 64 – par 640 stundām gadā;
20.7. ar 84 – par 840 stundām gadā;
20.8. ar 96 – par 960 stundām gadā;
20.9. ar 75,6 – par 756 stundām gadā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 07.08.2007. noteikumiem nr.545)
21. Arod(amat)mācības skolotājiem stundu atalgojumu piemēro šādos gadījumos:
21.1. ja nepietiekamas darba slodzes dēļ nevar noteikt arod(amat)mācības skolotāja štata vienību;
21.2. par stundām, kas nostrādātas virs darba slodzes, kura atbilst vienai darba likmei saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, aizvietojot uz laiku promesošo arod(amat)mācības skolotāju.
22. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem noteiktā pedagoga mēneša darba alga (algas likme) ir mazāka par mēneša darba algu (algas likmi), kura noteikta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pedagogam par darbu tajā pašā vai augstākā amatā izmaksājama darba algas (algas likmes) starpība (attiecīgās izglītības iestādes darba samaksas fonda ietvaros).
23. (Svītrots ar MK 07.08.2007. noteikumiem nr.545).
24. Pedagoģiskā darba stāžā ieskaita:
24.1. laiku, kas nostrādāts pedagogu amatos, kuri noteikti Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra noteikumos Nr.367 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu" (ne mazāk kā 240 pedagoģiskā darba stundu kalendāra gadā);
24.2. laiku, kas nostrādāts visos amatos, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai bija atzīti par tādiem, kurus ieskaita pedagoģiskā darba stāžā;
24.3. laiku, kas nostrādāts šādos amatos (ja tieši pirms tam ir strādāts pedagoga amatā):
24.3.1. pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs;
24.3.2. izglītības valsts inspektors;
24.3.3. rajona (pilsētas) bērna tiesību aizsardzības inspektors;
24.4. obligātā militārā dienesta laiku, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs;
24.5. laiku, kas nostrādāts vēlētā amatā, civildienesta ierēdņa (ierēdņa kandidāta) amatā vai citādā amatā izglītības valsts pārvaldes vai izglītības darbinieku arodbiedrības institūcijās, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs;
24.6. profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem – laiku, kas nostrādāts uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), komercsabiedrībās, iestādēs un organizācijās specialitātē, kas atbilst mācību priekšmeta profilam;
24.7. grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirtā atvaļinājuma laiku bērna kopšanai, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs.
25. Piemaksu par darba kvalitāti (izņemot augstākās izglītības iestādes) nosaka katru gadu pēc stāvokļa uz 1.septembri:
25.1. ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem – attiecīgās ministrijas izveidota komisija;
25.2. pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem – attiecīgās rajona (republikas pilsētas) pašvaldības izveidota komisija;
25.3. pedagogiem (izņemot izglītības iestādes vadītāju) – attiecīgās izglītības iestādes vadītāja apstiprināta komisija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 07.08.2007. noteikumiem nr.545)
26. Piemaksu par darbu īpašos apstākļos pedagogiem nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.
27. Piemaksu par divās daļās sadalītu darbadienu nosaka pedagogam (izņemot pedagogus šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajās izglītības iestādēs), kura darba slodze nav lielāka par vienu darba likmi un kuram ar viņa piekrišanu pamatdarbā noteikta divās daļās sadalīta darbadiena, ja pārtraukums ir ilgāks par divām stundām. Piemaksu nosaka 20 procentu apmērā no attiecīgā pedagoga mēneša darba algas (algas likmes) vai pēc stundas tarifa likmes proporcionāli nostrādāto stundu skaitam par sadalītas darbadienas režīmā nostrādāto laiku. Pārtraukuma laiku darba laikā neieskaita.
28. Piemaksu par papildu pedagoģisko darbu (par amatu vai profesiju apvienošanu, darba zonas paplašināšanu (darba apjoma palielināšanu)) pedagogam piešķir un piemaksas apmēru nosaka attiecīgās izglītības iestādes vadītājs iestādes darba samaksas fonda ietvaros. Piemaksu nosaka līdz 50 procentu apmērā no mēneša darba algas (algas likmes) vai stundas tarifa likmes, kas noteikta papildu darba veicējam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 07.08.2007. noteikumiem nr.545)
29. Ņemot vērā katra pedagoga personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, viņu var materiāli stimulēt, izmantojot šim nolūkam ieekonomētos darba samaksas fonda līdzekļus. Ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem paredzētās materiālās stimulēšanas apmērus nosaka attiecīgā ministrija, pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem – pašvaldības izglītības pārvalde, pārējiem pedagogiem – iestādes vadītājs saskaņā ar viņa apstiprinātiem materiālās stimulēšanas kritērijiem (kārtību).
30. Pedagogiem valsts ģimnāzijās nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša darba algas.
III. Pedagogu darba samaksas fonds
31. Pedagogu darba samaksas fondu veido pedagogu darba algas fonds, fonds piemaksām par darba kvalitāti un pārējo piemaksu fonds.
32. Pedagogu darba samaksas fonda apmēru nosaka:
32.1. attiecīgā ministrija – ministriju padotībā esošajām izglītības iestādēm;
32.2. pašvaldības izglītības pārvalde – katrai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajai izglītības iestādei, ņemot vērā izglītojamo skaitu un izglītības pakāpes koeficientu.
33. Pedagogu darba algas fondi tiek veidoti šādi:
33.1. ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonds – no attiecīgās ministrijas padotībā esošo iestāžu vadītāju darba algām paredzētajiem līdzekļiem;
33.2. pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonds – no pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītāju darba algām paredzētajiem līdzekļiem;
33.3. izglītības iestādes pedagogu darba algas fonds – no attiecīgajā izglītības iestādē strādājošo pedagogu (izņemot iestādes vadītāju) darba algām paredzētajiem līdzekļiem.
34. Pedagogu (izņemot pedagogus šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajās izglītības iestādēs) darba kvalitātes stimulēšanai veido fondu piemaksām par darba kvalitāti, nosakot to 10 procentu apmērā no attiecīgās izglītības iestādes pedagogu darba algas fonda.
35. Izglītības iestāžu (izņemot šo noteikumu 4. un 5.punktā minētās izglītības iestādes) vadītāju darba kvalitātes stimulēšanai tiek veidots fonds piemaksām par darba kvalitāti, nosakot to 10 procentu apmērā:
35.1. no attiecīgās ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) ietverto izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonda – ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem;
35.2. no attiecīgā rajona izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonda – pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem.
(MK 20.12.2005. noteikumu nr.998 redakcijā)
36. Izglītības iestādes (izņemot šo noteikumu 4. un 5.punktā minētās izglītības iestādes) vadītājam var noteikt piemaksu par darba kvalitāti līdz 20 procentu apmērā no mēneša darba algas (algas likmes).
(MK 20.12.2005. noteikumu nr.998 redakcijā)
IV. Pedagogu darba slodze
37. Pedagoga darba slodze, kas atbilst vienai darba likmei, – pedagoga mācību (audzināšanas) darba normatīvais stundu skaits nedēļā vai gadā – noteikta šo noteikumu 2.pielikumā. Pedagoga darba slodze nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesošu pedagogu aizvietošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 07.08.2007. noteikumiem nr.545)
38. Pedagoga darba slodzē ieskaitāma arī klases (grupas) audzināšana, kas tarificējama kā mācību stundas. Klases (grupas) audzināšanai vispārējās izglītības iestādēs un grupas audzināšanai profesionālās izglītības iestādēs paredzēts šāds stundu skaits:
38.1. līdz četrām mācību stundām nedēļā (līdz 160 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) katrai klasei (grupai), ja klasē (grupā) ir līdz 15 izglītojamiem;
38.2. līdz piecām mācību stundām nedēļā (līdz 200 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) katrai klasei (grupai), ja klasē (grupā) ir no 16 līdz 25 izglītojamiem;
38.3. līdz sešām mācību stundām nedēļā (līdz 240 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) katrai klasei (grupai), ja klasē (grupā) ir vairāk nekā 25 izglītojamie.
(MK 20.12.2005. noteikumu nr.998 redakcijā)
39. Samaksa par klases (grupas) audzināšanu nav paredzēta izglītības iestādēs, kurās tiek paaugstināta izglītojamo kvalifikācija, apgūtas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, vakara (maiņu) arodskolās (grupās, nodaļās), internātskolās, sociālās korekcijas izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs (grupās), kas atrodas ieslodzījuma vietās.
40. Izglītības iestādēs, kurās izglītojamie apgūst pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas, rakstu darbu labošanu tarificē šādi:
40.1. valodā, literatūrā un matemātikā – par vienu darba likmi ar šādu darba stundu skaitu nedēļā (gadā):
40.1.1. trīs stundas (120 stundu gadā profesionālās izglītības iestādēs), ja klasē (grupā) ir no 8 līdz 15 izglītojamiem;
40.1.2. četras stundas (160 stundu gadā profesionālās izglītības iestādēs), ja klasē (grupā) ir no 16 līdz 25 izglītojamiem;
40.1.3. sešas stundas (240 stundu gadā profesionālās izglītības iestādēs), ja klasē (grupā) ir vairāk nekā 25 izglītojamie;
40.2. dabaszinībās, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, ģeogrāfijā un vēsturē – vienu darba stundu nedēļā (40 stundu gadā profesionālās izglītības iestādēs) par vienu darba likmi.
(MK 07.08.2007. noteikumu nr.545 redakcijā)
41. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem profesionālās izglītības iestādes pedagogs ir atbrīvots no mācību stundu vadīšanas (saglabājot vai nesaglabājot darba algu), viņam noteikto darba slodzi samazina par vienu desmito daļu par katru pilno prombūtnes mēnesi (par nepilnu mēnesi –, ņemot vērā kavēto darbadienu skaitu).
42. Mācību gada sākumā noteikto pedagoga mēneša darba algu šo noteikumu 41.punktā minētajā gadījumā nesamazina.
43. Ja saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu pedagogam ir samazināta darba slodze, tad par stundām, kas mācību gada laikā nostrādātas virs samazinātās darba slodzes, pedagogam maksā papildus pēc stundas algas likmes.
44. (Svītrots ar MK 07.08.2007. noteikumiem nr.545).
44.1 Vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kurās izglītojamie apgūst pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas, mācību priekšmetu pedagogiem tarificē divas darba stundas nedēļā (80 stundu gadā profesionālās izglītības iestādēs) par vienu darba likmi individuālajam darbam ar izglītojamajiem mācību priekšmetā.
(MK 07.08.2007. noteikumu nr.545 redakcijā)
44.2 Izglītības iestādēs, kas īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, pedagogiem, kuri strādā ar šiem izglītojamiem un kuriem ir normatīvajos aktos noteiktā izglītība, par attiecīgajām mācību priekšmetu stundām nosaka 10 % piemaksu.
(MK 07.08.2007. noteikumu nr.545 redakcijā)
V. Noslēguma jautājumi
45. Noteikumi piemērojami valsts budžetā un pašvaldību budžetos attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros.
46. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumus Nr.73 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 69./70., 303./306.nr.; 2001, 93.nr.; 2002, 120., 164.nr.; 2003, 118.nr.).
47. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.septembri.
Ministru prezidents I.Emsis
Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs
(MK 07.08.2007. noteikumu nr.545 redakcijā)
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 24.augusta
noteikumiem Nr.746
Pedagogu, izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un
struktūrvienību vadītāju zemākās mēneša darba algas (algas likmes) un
vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksts
I. Pedagogu zemākās mēneša darba algas (algas likmes)
augstākās izglītības iestādēs
1.tabula
|
Nr. |
Pedagoga amata (profesijas) nosaukums |
Zemākā mēneša darba alga (algas likme) latos |
|
1. |
Rektors |
1180 |
|
2. |
Profesors |
983 |
|
3. |
Prorektors |
786 |
|
4. |
Asociētais profesors |
786 |
|
5. |
Dekāns |
786 |
|
6. |
Docents |
629 |
|
7. |
Katedras vadītājs |
629 |
|
8. |
Prodekāns |
503 |
|
9. |
Lektors |
503 |
|
10. |
Asistents |
402 |
II. Pedagogu zemākās mēneša darba algas (algas likmes) koledžās
2.tabula
|
Nr. |
Pedagoga amata (profesijas) nosaukums |
Zemākā mēneša darba alga (algas likme) latos |
|
1. |
Direktors koledžā, kurā ir šāds valsts finansēto izglītojamo skaits: |
|
|
1.1. |
1001 un vairāk |
1180 |
|
1.2. |
no 501 līdz 1000 |
936 |
|
1.3. |
līdz 500 |
824 |
|
2. |
Direktora vietnieks koledžā, kurā ir šāds valsts finansēto izglītojamo skaits: |
|
|
2.1. |
1001 un vairāk |
749 |
|
2.2. |
no 501 līdz 1000 |
600 |
|
2.3. |
līdz 500 |
525 |
|
3. |
Studiju daļas vadītājs koledžā, kurā ir šāds valsts finansēto izglītojamo skaits: |
|
|
3.1. |
1001 un vairāk |
674 |
|
3.2. |
no 501 līdz 1000 |
543 |
|
3.3. |
līdz 500 |
468 |
|
4. |
Docents |
629 |
|
5. |
Lektors |
503 |
|
6. |
Katedras vadītājs, nodaļas vadītājs |
503 |
|
7. |
Asistents |
402 |
III. Izglītības iestāžu (izņemot augstākās izglītības iestādes un koledžas) vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākās mēneša darba algas (algas likmes)
3.tabula
|
Nr. |
Pedagoga amata (profesijas) nosaukums |
Zemākā mēneša darba alga (algas likme) latos |
|
1. |
Izglītības iestādes vadītājs izglītības iestādē, kurā ir šāds valsts finansēto izglītojamo skaits: |
|
|
1.1. |
1201 un vairāk |
706 |
|
1.2. |
no 1001 līdz 1200 |
674 |
|
1.3. |
no 801 līdz 1000 |
646 |
|
1.4. |
no 601 līdz 800 |
610 |
|
1.5. |
no 401 līdz 600 |
574 |
|
1.6. |
no 251 līdz 400 |
549 |
|
1.7. |
no 151 līdz 250 |
533 |
|
1.8. |
no 101 līdz 150 |
517 |
|
1.9. |
līdz 100 |
506 |
|
2. |
Izglītības iestādes vadītāja vietnieks izglītības iestādē, kurā ir šāds valsts finansēto izglītojamo skaits: |
|
|
2.1. |
1201 un vairāk |
427 |
|
2.2. |
no 1001 līdz 1200 |
413 |
|
2.3. |
no 801 līdz 1000 |
396 |
|
2.4. |
no 601 līdz 800 |
385 |
|
2.5. |
no 401 līdz 600 |
359 |
|
2.6. |
no 251 līdz 400 |
357 |
|
2.7. |
no 151 līdz 250 |
353 |
|
2.8. |
no 101 līdz 150 |
351 |
|
2.9. |
līdz 100 |
342 |
|
3. |
Struktūrvienības vadītājs izglītības jomā |
336 |
Piezīmes.
1. Interešu izglītības iestādēs izglītojamo skaitam piemēro koeficientu 0,5.
2. Visu tipu internātskolu, speciālās izglītības iestāžu (ar internātu), sociālās korekcijas izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu (ar dienesta viesnīcu) vadītājiem un viņu vietniekiem (izņemot šīs tabulas 1.1., 1.2., 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētos gadījumus) mēneša darba algu (algas likmi) nosaka par divām pakāpēm augstāku, nekā paredzēts atbilstoši izglītojamo skaitam.
3. Valsts dibināto izglītības atbalsta iestāžu vadītājiem zemāko mēneša darba algu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šīs tabulas 1.1.apakšpunktu.
IV. Pārējo pedagogu zemākās mēneša darba algas (algas likmes) latos
4.tabula
|
Nr. |
Pedagoga amata (profesijas) nosaukums |
Pedagoģiskā darba stāžs (gados) | ||
|
mazāks par 5 |
no 5 līdz 10 |
lielāks par 10 | ||
|
1. |
Izglītības metodiķis valsts dibinātās izglītības atbalsta iestādēs |
308 |
323 |
337 |
|
2. |
Izglītības metodiķis |
283 |
293 |
304 |
|
3. |
Pedagogs |
280 |
284 |
290 |
V. Vispārējās izglītības iestāžu pedagogu (izņemot speciālās izglītības iestāžu pedagogus, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus un vispārējās izglītības iestāžu mācību priekšmetu pedagogus) amata vienību saraksts
5.tabula
|
Nr. |
Amata vienība |
Izglītojamo skaits izglītības iestādē | ||||||||
|
līdz 100 |
no 101 līdz 150 |
no 151 līdz 250 |
no 251 līdz 400 |
no 401 līdz 600 |
no 601 līdz 800 |
no 801 līdz 1000 |
no 1001 līdz 1200 |
vairāk nekā 1201 | ||
|
1. |
Izglītības iestādes vadītājs |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
|
2. |
Izglītības iestādes vadītāja vietnieks izglītības jomā (metodiskajā darbā – pirmsskolas izglītības iestādē)1 |
0,5 |
1 |
1,5 |
2 |
2,5 |
3 |
3,5 |
4 |
4,5 |
|
3. |
Izglītības iestādes bibliotekārs2 |
0,5 |
1 |
1 |
1,5 |
2 |
2 |
2,5 |
3 |
3 |
|
4. |
Pulciņa skolotājs |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
1 |
1,5 |
1,5 |
1,75 |
2 |
2 |
|
5. |
Pagarinātās dienas grupas pedagogs3 |
Viena amata vienība uz 25 vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem no 1.klases līdz 4.klasei (ieskaitot) | ||||||||
|
6. |
Logopēds |
Viena amata vienība uz 500 vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem līdz 6.klasei (ieskaitot) | ||||||||
|
7. |
Izglītības psihologs |
Viena amata vienība uz 500 vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem rajonā (republikas pilsētā) | ||||||||
|
8. |
Speciālais pedagogs |
Viena amata vienība uz 700 vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem rajonā (republikas pilsētā) | ||||||||
|
9. |
Izglītības metodiķis |
Viena amata vienība uz 1000 vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem rajonā (republikas pilsētā) un viena amata vienība valsts ģimnāzijā | ||||||||
Piezīmes.
1 Aprēķinot izglītības iestādes vadītāja vietnieka izglītības jomā amata vienību skaitu tajās izglītības iestādēs, kurās darbojas divi vai vairāki informātikas kabineti un kuros kopējais datoru skaits nav mazāks par 20, papildus aprēķina vienu izglītības iestādes vadītāja vietnieka likmi.
2 Izglītības iestādes bibliotekāra amata vienību skaitu aprēķina, ņemot vērā kopējo izglītojamo skaitu un pedagogu skaitu izglītības iestādē.
3 Aprēķinot izglītības iestādes pagarinātās dienas grupas pedagoga amata vienību skaitu, ņem vērā to izglītojamo skaitu, kuru vecāki rakstiski apliecinājuši pagarinātās dienas grupas nepieciešamību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 07.08.2007. noteikumiem nr.545)
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 24.augusta
noteikumiem Nr.746
Pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai darba likmei
|
Nr. |
Amata nosaukums |
Darba slodze stundās (saskaņā ar izglītības programmu) | |
|
nedēļā |
gadā | ||
|
1. |
Skolotājs (izņemot šī pielikuma 2., 4., 5. un 6.punktā minētos gadījumus), mūzikas skolas, profesionālās vidējās mākslas izglītības iestādes koncertmeistars, skolotājs logopēds, speciālais pedagogs, sporta treneris izglītības iestādēs, interešu izglītības pedagogs |
21 |
756–840 |
|
2. |
Baleta mākslinieks – skolotājs profesionālā horeogrāfijas izglītības iestādē |
|
640 |
|
3. |
Koncertmeistars profesionālās izglītības iestādēs |
24 |
|
|
4. |
Pagarinātās dienas grupas skolotājs, internāta skolotājs vispārējās un speciālās izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājs, pirmsskolas izglītības fiziskās attīstības skolotājs, izglītības psihologs, sociālais pedagogs |
30 |
|
|
5. |
Pirmsskolas izglītības skolotājs, pirmsskolas izglītības pedagogs |
36 |
|
|
6. |
Izglītības metodiķis, sporta organizators izglītības iestādē, surdopedagogs speciālās izglītības iestādes dzirdes kabinetā, tiflopedagogs speciālās izglītības iestādes redzes kabinetā, arod(amat)mācības skolotājs, skolotājs izglītības iestādes dienesta viesnīcā, izglītības iestādes bibliotekārs |
40 |
|
|
7. |
Lektors, asistents un koncertmeistars augstākās izglītības iestādē |
|
600–1000 |
|
8. |
Profesors, asociētais profesors, docents augstākās izglītības iestādē |
|
600–1000 |
|
9. |
Lektors, asistents koledžā |
|
840–1000 |
|
10. |
Docents koledžā |
|
840–1000 |
Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 24.augusta
noteikumiem Nr.746
Piemaksa par darbu īpašos apstākļos no budžeta finansējamo iestāžu pedagogiem
|
Nr. p.k. |
Iestādes veids |
Piemaksas apmērs procentos no mēneša darba algas (algas likmes) |
|
1. |
Infekcijas slimību un tuberkulozes ārstniecības iestādes un struktūrvienības; radioloģijas, rentgena un apdegumu ārstniecības iestādes un struktūrvienības |
10 |
|
2. |
Speciālās izglītības iestādes; sanatorijas tipa iestādes, speciālās klases un grupas, kas paredzētas izglītojamiem ar somatiskām slimībām, skoliozi un psihiskās attīstības aizturi un ilgstoši slimojošiem izglītojamiem, kuriem nepieciešami īpaši mācīšanas un audzināšanas apstākļi vai ilgstoša uzturēšanās izglītības iestādē, ilgstoša ārstēšanās mājās vai slimnīcā; bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu internātskolas, zīdaiņu nami, bērnunami un patversmes, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes, audzināšanas un rehabilitācijas iestādes |
10 |
|
3. |
Speciālās izglītības iestādes, speciālās klases un grupas, kas paredzētas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, ar dzirdes, redzes, valodas, smagiem fiziskās attīstības traucējumiem vai psihoneiroloģiskajām slimībām |
20 |
|
4. |
Sociālās korekcijas izglītības iestādes, kurās nepilngadīgie tiek ievietoti ar tiesas nolēmumu, un ieslodzījuma vietās izveidotās izglītības iestādes |
30 |
Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs
