LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
2005.07.05.
Rīgā
Noteikumi nr. 489
Noteikumi par izglītības programmu minimālajām prasībām veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un par institūcijām, kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā
(prot. Nr.38 3.§)
Izdoti saskaņā ar likuma
"Par reglamentētajām profesijām un
profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"
6.panta 2.punktu, 26.panta pirmo daļu
un 27.panta piekto daļu
1. Noteikumi nosaka izglītības programmu minimālās prasības veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijā, lai iegūtā profesionālā kvalifikācija tiktu atzīta ārvalstīs, kā arī institūcijas, kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā.
2. Izglītības programmā veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešams šāds apgūstamo mācību priekšmetu (kursu) minimums:
2.1. pamatpriekšmeti:
2.1.1. fizika;
2.1.2. ķīmija;
2.1.3. zooloģija;
2.1.4. augu bioloģija;
2.1.5. biometrija;
2.2. speciālie priekšmeti nozares pamatzinātnēs (ievads specializācijā):
2.2.1. anatomija;
2.2.2. fizioloģija;
2.2.3. bioķīmija;
2.2.4. ģenētika;
2.2.5. farmakoloģija;
2.2.6. farmācija;
2.2.7. toksikoloģija;
2.2.8. mikrobioloģija;
2.2.9. imunoloģija;
2.2.10. epidemioloģija;
2.2.11. profesionālā ētika;
2.2.12. citoloģija, histoloģija un embrioloģija;
2.3. speciālie priekšmeti veterinārmedicīnā:
2.3.1. dzemdniecība;
2.3.2. patoloģija (arī patoloģiskā anatomija);
2.3.3. parazitoloģija un invāzijas slimības;
2.3.4. klīniskā medicīna un ķirurģija (arī anestezioloģija);
2.3.5. klīniskas lekcijas par mājdzīvniekiem, mājputniem un citām dzīvnieku grupām;
2.3.6. profilaktiskā medicīna;
2.3.7. radioloģija;
2.3.8. reprodukcija un reproduktīvās slimības;
2.3.9. valsts veterinārā medicīna un sabiedrības veselība;
2.3.10. veterinārā darba organizācija (valsts veterinārā medicīna un sabiedrības veselība, tiesību akti veterinārmedicīnas jomā un tiesu medicīnā);
2.3.11. terapija;
2.3.12. klīniskā un laboratoriskā diagnostika (propedeitika);
2.3.13. infekcijas slimības;
2.3.14. ganāmpulka veselība;
2.4. dzīvnieku audzēšanas joma:
2.4.1. dzīvnieku audzēšana;
2.4.2. dzīvnieku ēdināšana;
2.4.3. lopbarības ražošana;
2.4.4. ekonomikas teorija;
2.4.5. lopkopība;
2.4.6. dzīvnieku un vides higiēna;
2.4.7. etoloģija un dzīvnieku aizsardzība;
2.5. pārtikas higiēna:
2.5.1. dzīvnieku barības un dzīvnieku izcelsmes pārtikas kontrole un inspekcija;
2.5.2. pārtikas higiēna un tehnoloģija;
2.5.3. prakse (arī praktisks darbs dzīvnieku kautuvēs un pārtikas produktu pārstrādes vietās).
3. Atsevišķus mācību priekšmetus (kursus) atļauts apgūt citu mācību priekšmetu (kursu) ietvaros vai apvienojot ar citiem mācību priekšmetiem (kursiem).
4. Institūcija, kuras tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā, ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1978.gada 18.decembra Direktīvas 78/1027/EEK par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju attiecībā uz veterinārārstu darbību;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 14.maija Direktīvas 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 89/48/EEK un Padomes Direktīvu 92/51/EEK par vispārējo sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvu 77/452/EEK, Padomes Direktīvu 77/453/EEK, Padomes Direktīvu 78/686/EEK, Padomes Direktīvu 78/687/EEK, Padomes Direktīvu 78/1026/EEK, Padomes Direktīvu 78/1027/EEK, Padomes Direktīvu 80/154/EEK, Padomes Direktīvu 80/155/EEK, Padomes Direktīvu 85/384/EEK, Padomes Direktīvu 85/432/EEK, Padomes Direktīvu 85/433/EEK un Padomes Direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu, praktizējošu zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām.
Ministru prezidenta vietā –
veselības ministrs G.Bērziņš
Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete
