Latvijā pakāpeniski attīstās izpratne par jaunatnes politiku kā pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politikas jomu. Jaunatnes politika ir mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu kā sabiedrības locekļu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību un iekļaušanos sabiedrībā. Jaunatnes politikas īstenošanu ietekmē daudzi aspekti, jo jauniešu dzīve ir saistīta ar lielāko daļu valsts politikas jomām, tāpēc tā ir izteikta starpnozaru politika.
Jaunatnes politikas mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu, paredzot atbilstošas aktivitātes jaunieša personības attīstībai un attīstot pakalpojumus un aktivitātes, lai veicinātu jauniešu iekļaušanos sabiedrībā, darba tirgū un pāreju pieaugušā statusā. Darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem vērsts plānotu, praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā ir iesaistītas vairākas personas: Izglītības un zinātnes ministrija kā koordinējošā institūcija jaunatnes politikas jomā, citas ministrijas un pašvaldību institūcijas, jaunatnes organizācijas, jauniešu iniciatīvu grupas, kā arī biedrības un nodibinājumi, arodbiedrības, darba devēju organizācijas, reliģiskās organizācijas, politiskās partijas, uzņēmumi un jaunatnes pētnieki un jaunatnes darbinieki, kuri veic darbu ar jaunatni un kuru darbības mērķauditorija ir jaunieši.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 6.maija rīkojuma Nr.281 „Par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju” 2.3. apakšpunktu Izglītības un zinātnes ministrija, pārņemot valsts politikas jaunatnes jomā izstrādāšanas un tās īstenošanas organizēšanas un koordinēšanas funkciju no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes jomā un tās koordinētu īstenošanu.
Lai nodrošinātu jaunatnes politikas koordināciju, ir izveidota Jaunatnes konsultatīvā padome, kuras nolikumu apstiprināja MK 2008.gada 2.decembra sēdē.
Ar 2007.gada 28.februāra bērnu un ģimenes ministra rīkojumu Nr.1.-9.1/9 tika izveidota Jaunatnes organizāciju konsultatīvā komisija, kuras sastāvā ietilpst 12 jaunatnes organizāciju deleģēti pārstāvji, tādējādi nodrošinot viedokļu apmaiņu ar jaunatnes organizācijām.
