2007.gada 12.-13.martā neformālā Eiropas Savienības Sporta ministru sanāksmē Štutgartē piedalījās izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, darba kārtībā tika izskatīti šādi jautājumi:
1. Sports un ekonomika
Jautājums par sporta pasākumu ekonomisko efektu, it īpaši saistībā ar lielu sporta pasākumu organizēšanu, tai skaitā Olimpisko spēļu organizēšanu, kuru ekonomiskā ietekme jāskata kontekstā ar dažādiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem. Ņemot vērā pārrunāto, jānorāda, ka nākamā pusgada dienaskārtībā būs jautājums par sporta pasākumu ekonomisko efektu, it īpaši saistībā ar lielu sporta pasākumu organizēšanu, kuru ekonomiskā ietekme jāskata kontekstā ar reģionālo attīstību. Lai gan ir jānošķir gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti, piemēram, rekreācijas iespēju palielināšanās teritorijā, kurā tiek organizēts liela mēroga sporta pasākums (piemēram, futbola čempionāts, olimpiskās sporta spēles), kā arī jautājums par finanšu ienākumu palielināšanos personām, kuras tieši sporta pasākuma organizēšanā nav piedalījušās.
Eiropas Komisija, lai izvērtētu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi liela mēroga sporta pasākumu plānošanā un investīciju piesaistīšanā, kā arī statistiskās informācijas apkopošanā, izveidojusi darba grupu, kas sanāksmes laikā iepazīstināja ar ziņojumu par izvirzāmajiem uzdevumiem, kuru sasniegšana ir īstenojama kā nacionālajā, tā Eiropas līmenī.
Ņemot vērā, ka sports un ekonomika tiek skatīta arī totalizatoru kontekstā, sanāksmē tiks uzsvērts jautājums par Eiropas Savienības paplašināta viedokļa sagatavošanu, lai mazinātu solīšanas procesa sportā sekas.
Latvija atbalsta nepieciešamību pēc sporta un ekonomikas savstarpējo jautājumu padziļinātas analīzes, it īpaši saistībā ar liela mēroga sporta pasākumu organizēšanu. Latvija atbalsta Eiropas Komisijas viedokli par:
- sporta ekonomiskās nozīmes noteikšanu,
- vienotas metodoloģijas izstrādi sportā izmantoto finanšu līdzekļu apritei.
2. Antidopinga politika
Vācija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts akcentējusi antidopinga politikas ieviešanas aktualizēšanu dalībvalstīs atbilstoši UNESCO izstrādātajai Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir dažādas nacionālā antidopinga jautājumu risināšanas stratēģijas, ir nepieciešams izveidot vienotu nacionālo antidopingu aģentūru tīklu, kura ietvaros antidopinga jomā tiktu stiprināta Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējā komunikācija, kā arī cīņa pret dopingu sportā, izmantojot dalībvalstu pieredzi izglītībā un pētniecībā.
Nolūkā izvērst pasākumus pret nelegālu aizliegto vielu un metožu pieejamību, ir nepieciešams vienoties par pasākumiem pret aizliegto vielu nelegālu tirdzniecību sportistiem un šī mērķa sasniegšanai vienoties arī par ierobežojošiem kontroles pasākumiem aizliegto vielu ražošanai, pārvietošanai, importam, izplatīšanai un tirdzniecībai. Tas nozīmē, ka valstīm ir jānosaka prasības arī attiecībā uz muitas un policijas darbību dopinga vielu aprites ierobežošanā, antidopinga izglītības programmu ieviešanu sabiedrībā, kā arī atbalsta sniegšanu sporta zinātnei, tādējādi radot pamatu ar dopingu saistīto problēmu risināšanā.
Latvija atbalsta Vācijas izvirzīto prioritāti stiprināt cīņu pret dopingu sportā. Ir svarīgi panākt vienotu izpratni par to, kādi pasākumi valstīm ir jāizvērš dopinga vielu aprites ierobežošanas jomā Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā kontekstā, tāpēc tika izteikts aicinājums valstīm savstarpēji vienoties par saskaņotu rīcību šajā virzienā. Latvija atbalsta vienotu nacionālo antidopinga aģentūru tīklu izveidi, izslēdzot funkciju dublēšanos ar jau esošām starptautiskajām organizācijām, kas pašlaik darbojas antidopinga jomā.
Vācija savas prezidentūras laikā ir uzsākusi aktīvu darbu pie antidopinga politikas jautājumiem, ņemot vērā prezidentūras noteikto prioritāti - izveidot sadarbību starp Eiropas Savienības valstu nacionālajām antidopinga aģentūrām. Tā kā 2007.gada 1.februārī stājās spēkā Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā, pēc tam kad 2006.gada 11.decembrī Luksemburga kā trīsdesmitā valsts iesniedza ratifikācijas apstiprinājumu, ikviena valsts tika aicināta atbilstoši Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā, nosakot vispārīgos pamatprincipus dopinga lietošanas apkarošanas jomā, definējot prasības likumdošanai, tai skaitā muitas un policijas darbības dopinga vielu aprites ierobežošanai, antidopinga izglītības programmu ieviešanai sabiedrībai, kā arī atbalsta sniegšanu sporta zinātnei, tādējādi radot pamatu ar dopingu saistīto problēmu risināšanā.
3. Sports un integrācija
Vācijas prezidentūra ir apņēmusies ar sporta klubu palīdzību veicināt integrāciju, kas izsens ir bijis viens no lielākajiem Eiropas Savienības politiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā integrācija netiek skatīta migrācijas politikas aspektā.
Ņemot vērā, ka sports ir viens no efektīvākajiem integrācijas instrumentiem, kas jau vēsturiski ir analizēts un pētīts arī vairāku iepriekšējo Eiropas Savienības prezidentūru laikā, pašlaik būtu jāplāno, kā cilvēki ar invaliditāti, cilvēki ar zemiem ienākumiem un cilvēki no sociāli atstumtajām grupām varētu veicināt savstarpējo sapratni ar sporta palīdzību. Eiropas Sporta direktoru sanāksmē pārrunāts, ka šajā aspektā sporta klubiem ir būtiska nozīme. Lai nodrošinātu iepriekšminēto, izteikts priekšlikums pievērst pastiprinātu uzmanību brīvprātīgo darbam, kuri strādā ar sporta klubiem, kā arī jāplāno inovatīvas sertifikācijas sistēmas, lai veicinātu un atbalstītu indivīdu iesaistīšanu sportā. Eiropas Savienības Sporta direktori izteica priekšlikumu, - lai uzlabotu integrācijas pasākumus, ir nepieciešams veikt pētījumu, kas palīdzētu izsvērt integrācijas izpausmes, veicināšanas pasākumus, vajadzības un pēc tam atbilstoši ļautu meklēt politiskos risinājumus. Attiecīgi būtu jāplāno starpinstitucionālā sadarbība un savstarpējā sadarbība ar sporta klubiem integrācijas jomā.
Ņemot vērā, ka sports ir viens no efektīvākajiem integrācijas instrumentiem, ko pierāda arī vairāku iepriekšējo Eiropas Savienības prezidējošo valstu laikā veiktā ekspertīze, dalībvalstīm būtu nepieciešams aktīvi iesaistīt sportā cilvēkus ar invaliditāti, cilvēkus ar zemiem ienākumiem un cilvēkus no sociāli atstumtajām grupām. Sporta klubi ilgtermiņā apvieno neformālas cilvēku grupas un veicina biedru savstarpējo socializēšanos, vieno dažādas iedzīvotāju grupas un tādā veidā veicina integrācijas uzlabošanos.
Šī mērķa ietvaros ir nepieciešams dalībvalstīm atbalstīt brīvprātīgo darbu, kas palīdz veicināt saliedētību, piesaistot dažādas iedzīvotāju grupas kopīgiem sporta pasākumiem. Nolūkā apzināt esošo situāciju, Eiropas Savienības dalībvalstis ir ierosinājušas veikt pētījumu, kas palīdzētu izsvērt esošās integrācijas izpausmes, veicināšanas pasākumus un vajadzības.
Konferences laikā Vācija prezentēja Nacionālo integrācijas plānu, kura ieviešana tiks uzsākta ar 2007.gada vasaru.
Latvija atbalsta sporta klubu aktīvu iesaistīšanu integrācijas veicināšanā. Dalībvalstīm būtu jānosaka vienoti virzieni, uz kuru pamata integrācijas kontekstā būtu iespējams stiprināt gan sporta klubu, gan brīvprātīgo iesaistīšanas darba nozīmi.
4. Dažādi
Papildus Neformālajā Eiropas Savienības Sporta ministru sanāksmes darba kārtībā tika izskatīts Eiropas Komisijas darba grupas ziņojums par Baltās grāmatas par sportu izstrādes gaitu, izvērtēt sporta ministru viedokli par sporta jautājumiem, kurus nepieciešams iekļaut Baltajā grāmatā, kā arī jautājumu par Portugāles kā nākamās Eiropas Savienības prezidējošās valsts plānotajām prioritātēm sporta jomā.
