790
778
188
28
Array ( [0] => title_images/header.jpg [1] => title_images/header.jpg [2] => title_images/13_jaunatne_m.jpg [3] => title_images/8_eiropassavieniba_02.jpg [4] => title_images/11_starptautiskasadarbiba_0.jpg [5] => title_images/10_normativieakti2_02.jpg [6] => title_images/9_registriunstatistika_02.jpg [7] => title_images/header.jpg [8] => title_images/4_izglitiba2_02.jpg [9] => title_images/5_zinatne2_02.jpg [10] => title_images/6_sports_02.jpg [11] => title_images/7_valstsvaloda_03.jpg [12] => title_images/13_jaunatne_m.jpg [13] => title_images/14_pedagogiem_p.jpg [14] => title_images/15_vecakiem_p.jpg [15] => title_images/16_studentiem_p.jpg [16] => title_images/17_skoleniem_p.jpg )
title_images/9_registriunstatistika_02.jpg

prof forumi

aktualitates izglitiba

strukturfondi

valsts sportam

Vai jūsu ģimenē pirmā skolas diena ir svētki?

  • Tikai bērniem

Saziņai

Vaļņu iela 2, Rīga

LV-1050, Latvija

Tālr.: 67226209

Fakss: 67223905

E-pasts: info@izm.gov.lv


Darba laiks

08:30.-17:00., pirms vizītes ierosinām sazināties ar attiecīgo speciālistu.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas caurlaižu izsniegšanas un apmeklētāju pieņemšanas kārtība

Karti varat apskatīt šeit!

 

Nosūtīt elektronisko iesniegumu!

 

Ērtākai un ātrākai informācijas apmaiņai iesakām izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Konkursa koeficients tiek noteikts kā reflektantu pieteikumu skaita attiecība pret uzņemto studentu skaitu valsts finansētajās studiju vietās pilna laika studijās pamatstudiju programmās.

Konkursa koeficients ir visai nosacīts rādītājs, kas atspoguļo tikai kopējās tendences un ir atkarīgs no vairākiem faktoriem un, pirmkārt, no studiju virziena, izsludināto studiju vietu skaita augstskolās, pieteikumu reģistrācijas procedūras u.tml.

 
3.2.1. Vidējais konkursa koeficients pamatstudijās valsts augstskolās 2003./2004.ak.g.

Konkurss starp augstskolām pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies, līdzīgi arī valstī vidējais konkursa koeficients, kas 2003./2004.ak.g. ir 3,6. To pašu var teikt arī par konkursu, salīdzinot pa izglītības tematiskajām jomām. Nedaudz konkurss ir samazinājies sociālajās zinātnēs – no 9,5 iepriekšējā gadā līdz 7,7 šogad.

Analizējot šo faktu sīkāk, var secināt, ka šāds konkursa palielinājums sociālajās zinātnē ir saistīts ar budžeta studiju vietu skaita krasu samazinājumu LU, ko veica Izglītības un zinātnes ministrija studiju programmu optimizācijas rezultātā.

 
3.2.2. Pieteikumu konkursa koeficients pa studiju virzieniem

Izglītības tematiskās grupas:
1. Skolotāju izglītība un izglītības zinātnes
2. Humanitārās zinātnes un māksla
3. Sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība, tiesības
4. Dabas zinātnes un matemātika
5. Inženierzinātnes un tehnoloģija
6. Lauksaimniecība
7. Veselība, veselības un sociālā aprūpe
8. Pakalpojumi
 
No populārākajām tematiskajām jomām vislielākais konkurss ir:
° tiesību zinātnēs – 14,5 (pieteikumu skaits 1176)
° arhitektūra - 12,8 (282)
° ekonomikā – 8,2 (2690)
° uzņēmējdarbībā - 5,7 (1934)
° datorzinātnēs – 2,2 (1624)

Vērtējot kopumā pa studiju tematiskajām grupām, tematiskajām jomām un studiju programmām, ir jāatzīst, ka situācija pēdējos gados šajā ziņā nav būtiski mainījusies – studiju virzieni un studiju programmas, kas bija populāras gadus 5-6 atpakaļ, vēl joprojām ir populāras arī pašlaik.

 
3.2.3. Vidējais konkursa koeficents 1995.-2003.ak.g.

 3.2.4. Pieteikumu konkursa koeficients atsevišķās studiju  programmās 2003./2004.ak.g.

3.2.4. grafikā ir atspoguļotas konkursa koeficienta vērtības tām 16 studiju programmām, kurās šis rādītājs ir 10 un vairāk.

 
Studiju programmas
1. Vadības zinātņu bakalaura programma LU
2. Ekonomikas bakalaura programma LU
3. Tiesību zinātņu profesionālā programma LU
4. Komunikāciju zinātņu bakalaura programma LU
5. Vides zinātnes bakalaura programma LU
6. Vidusskolas angļu valodas skolotāja profesionālā programma LU  
7. Politikas zinātņu bakalaura programma LU
8. Socioloģijas bakalaura programma LU
9. Japānas studiju bakalaura programma LU
10. Ģeogrāfijas bakalaura programma LU
11. Tūrisma vadības profesionālā programma LPA
12. Arhitektūras bakalaura programma RTU
13. Ekonomikas un uzņēmējdarbības bakalaura programma REA
14. Angļu filoloģijas bakalaura programma LU
15. Sinoloģijas bakalaura programma LU
16. Būvniecības koledžas programma RTU
 

Kā redzams, lielākā daļa studiju programmu (8), kurās ir lielākais konkurss, tiek īstenotas LU, divas – LPA un pa vienai – REA, LPoA, RTU, DU un LLU.

Salīdzinot konkursa koeficientu vērtības pa vairākiem gadiem, ir jākonstatē, ka tās pamazām izlīdzinās dažādās studiju programmās. Tajās studiju programmās, kurās iepriekš konkurss ir bijis lielāks, tas samazinās, bet mazāk populārajās programmās konkursa koeficients ir pieaudzis.

 
Studiju programmas, kurās ir iesniegts vairāk kā 300 pieteikumu

Studiju programma Augstskola Pieteik. skaits
1. Ekonomikas un uzņēmējdarbības bakalaura programma REA 1311
2. Tiesību zinātņu profesionālā programma LU 906
3. Vadības zinātņu bakalaura programma LU 795
4. Mākslas bakalaura programma LKuA 679
5. Uzņēmējdarbības un vadīšanas bakalaura programma RTU 592
6. Ekonomikas bakalaura programma LU 510
7. Ekonomikas bakalaura programma LLU 495
8. Pedagoģijas bakalaura programma LSPA 455
9. Komunikāciju zinātņu bakalaura programma LU 447
10. Politikas zinātņu bakalaura programma LU 382
11. Angļu filoloģijas bakalaura programma LU 371
12. Datorzinātņu bakalaura programma LU 368
13. Būvniecības profesionālā programma RTU 365
14. Vēstures bakalaura programma LU 348

 
3.2.5. Konkursa koeficients atsevišķās augstskolās un studiju programmās

Augstskola Datorzinātņu bakalaura studiju programma Ekonomikas bakalaura studiju programma Vadības zinātņu bakalaura studiju programma
LU 16,7 23,2 36,1
RTU 10,1 4,6 26,9*
LLU 8,3 22,5  
DU 3,7 7,0  
LPA 1,9    
RA 3,0** 5,4 1,2
ViA 4,5**    
VeA 3,5**   5,6
REA   59,6  

* - RTU uzņēmējdarbības un vadības bakalaura programma;

** - ViA un VeA informācijas tehnoloģiju profesionālā programma, RA – inženiera-programmētāja profesionālā programma.

Konkursa koeficients ir aprēķināts pie vienādas bāzes, pieņemot, ka programmā tiek uzņemti 22 studējošie.

Salīdzinot konkursa koeficientus vienādām vai līdzīgām studiju programmām dažādās augstskolās, redzams, ka tie ir ļoti atšķirīgi.

 
3.2.6.Imatrikulēto studējošo skaits universitātes un neuniversitātes tipa augstskolās 2003./2004.ak.g.

  Universitātes tipa augstskolas Neuniversitātes tipa augstskolas
  Skaits % Skaits %
Bakalaura studiju programmas 9046 95 506 5
Maģistra studiju programmas 4753 97 162 3
Doktora studiju programmas 418 100 0 0
Akadēmiskās studiju programmas 14217 96 668 4
Koledžas studiju programmas 2114 29 5276 71
Pamatstudiju profesionālās programmas 6321 42 8909 58
Augstākā līmeņa profes.studiju progr. 3134 61 1999 39
Profesionālās studiju programmas 11569 42 16184 58
Pamatstudijās kopā 17481 54 14691 46
Augstākā līmeņa studijās kopā 8305 79 2161 21
Augstskolās kopā 25786 60 16852 40


° Universitātes tipa augstskolas: LU, RTU, LLU, DU, RSU, LKuA, LMūA, LMāA, LPA, LPoA, LSPA, TSI

° Neuniversitātes tipa augstskolas: RA, LNAA, LJA, RPIVA, REA, VeA, BA, RA, ViA, SDSPA, LKA, STA, BAT, BKI, BIRL, SPPI, RAI, ISA, EKA, RSEBAA, IITA, RCK, RTK, RUK, JK, AK, GFK
 

Saskaņā ar Augstskolu likuma 3.pantu augstskolas tipu nosaka izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar augstskolas priekšlikumu, Augstākās izglītības padomes un Rektoru padomes atzinumiem. Tā kā augstskolu iedalījums atbilstoši minētajai likuma normai ir noteikts tikai nedaudzām augstskolām, pārskatā augstskolas ir iedalītas pēc šādiem kritērijiem:

Universitātes tipa augstskolas :

    • augstskolā pamatā tiek īstenotas akadēmiskās studiju programmas;
    • tiek īstenotas doktora studiju programmas;
    • tiek veikti zinātniskie pētījumi (ir piešķirts zinātnes finansējums);
    • darbojas Promocijas padome.

Neuniversitātes tipa augstskolas ir pārējās augstskolas un koledžas.

Pēdējo reizi atjaunota: 09/09/2010

Unikālie apmeklētāji - šodien: 1581, kopā: 282559

Copyright © Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

Ieteikumus un komentārus par mājas lapu sūtīt uz prese@izm.gov.lv