Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departaments ir sagatavojis kārtējo pārskatu par augstskolu darbu 2007.gadā. Pārskatā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izdevumiem, ir iekļauti jauni papildus dati. Šogad pārskatā ir plašāka informācija par koledžām, kas īsteno 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību, dati par augstskolu nodrošinājumu ar datoriem un interneta pieslēgumiem. Ņemot vērā starptautisko organizāciju lielo uzmanību dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā, pārskatā ir informācija par sieviešu skaitu studentu kopskaitā, kā arī sieviešu skaitu un īpatsvaru akadēmiskajā personālā, akadēmisko un zinātnisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguvēju skaitā.
2007.gadā, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, turpināsi studējošo skaita samazinājums. Latvijā 2007./2008.ak gadā valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās un koledžās kopā studē 127 050 studenti. Latvijā ir 552 studenti uz 10000 iedzīvotājiem, kas ir otrais augstākais rādītājs pasaulē. Vēl augstāks rādītājs ir vienīgi Kanādā – 580 (ASV tas ir 520).
2006./2007.ak.g. akadēmisko (zinātnisko) grādu vai kvalifikāciju ir ieguvuši 26 745augstskolu un koledžu absolventi. Šajā gadā augstskolu absolventu skaita pieaugums ir samazinājies un ir tikai 1,3 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Taču grādu vai kvalifikāciju ieguvušo personu skaita dinamika pēdējos trijos gados nav proporcionāla augstskolās uzņemto studentu skaita pieaugumam 4-5 gadus iepriekš. Tas liecina, ka liela daļa (apmēram 25-30%) no uzņemtajiem studējošajiem studijas nepabeidz.
2007.gadā tika turpināta par valsts budžeta līdzekļiem sagatavojamo speciālistu skaita optimizācija pa studiju jomām. Ņemot vērā speciālistu augsto pieprasījumu informātikas tehnoloģiju jomā, kā arī Nacionālajā attīstības plānā noteiktās prioritārās nozares – dabas zinātnes un inženierzinātnes tika palielināts no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaits šajās nozarēs, vienlaikus samazinot studiju vietas sociālajās zinātnēs un skolotāju izglītībā. Šādu tendenci tiek plānots saglabāt arī turpmākajos 2-3 gados.
Aizvadītais gads bija zīmīgs ar to, ka augstākajā izglītībā un zinātnē aktīvi notika nacionālo programmu un projektu īstenošana, kuri tika finansēti no ES struktūrfondu līdzekļiem. Augstākajā izglītībā un zinātnē tiek īstenotas trīs nacionālās programmas:
- Atbalsts doktorantūras programmu īstenošanai un pēcdoktorantūras pētījumiem (kopējais finansējums 11,7 miljoni latu, programmu īsteno piecas universitātes – LU, RTU, DU, LLU un RSU);
- Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu uzlabošana/modernizēšana (kopējais finansējums 5,8 milj. Ls, programmu īsteno deviņas augstskolas – LU, RTU, DU, LLU, RA, LPA, LJA, ViA un VeA);
- Atbalsts zinātniskās infrastruktūras modernizēšanai valsts zinātniskajās institūcijās (finansējums 25,9 milj. Ls, programmu īsteno sešas augstskolas – LU, RTU, DU, LLU, RSU, VeA un 15 zinātniskie institūti).
Nacionālās programmas „Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu uzlabošana/modernizēšana” visi projekti 2007.gadā ir pabeigti. Papildus nacionālajām programmām ES struktūrfondu līdzekļus augstākajā izglītībā un zinātnē izmanto, piedaloties projektu atklātos konkursos. Atklātie projektu konkursi tiek izsludināti vismaz piecos virzienos, kā piemēram, studiju programmu modernizēšana, atbalsts lietišķajiem pētījumiem, akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana, prakses vietu nodrošināšana studējošajiem, profesiju standartu izstrāde. Prioritārās nozares visos šajos pasākumos ir dabas zinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas.
Augstskolas, koledžas un Izglītības un zinātnes ministrija 2007.gadā aktīvi turpināja darbu pie plānošanas dokumentiem nākošajam ES struktūrfondu plānošanas periodam 2007.-2013.gadam. Iepriekšējā periodā noteiktās prioritātes augstākajā izglītībā un zinātnē pamatā tiek saglabātas, atsevišķos gadījumos paplašinot tās ar jauniem studiju virzieniem. Tā, piemēram, atbalstu doktorantūrai no ES struktūrfondu līdzekļiem būs iespējams saņemt visās izglītības tematiskajās grupās un jomās.
2007.gadā pamatā tika saskaņots ar ministrijām un citām institūcijām jaunais Augstākās izglītības likums, kas augstākajā izglītībā ievieš jaunu normatīvo bāzi, ņemot vērā ārvalstu augstskolu pieredzi un esošā Augstskolu likuma vairāk kā 10 gadu ilgo piemērošanas praksi.
Pārskats ir sagatavots, pamatojoties uz:
- augstskolu iesniegtajiem datiem Izglītības un zinātnes ministrijā un Centrālajā statistikas pārvaldē;
- Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem;
- Izglītības un zinātnes ministrijas iepriekšējo gadu pārskatiem par augstskolu darbību.
Izsakām pateicību visām augstskolām un koledžām par sagatavoto un iesniegto informāciju.
Pārskata sagatavotāji:
Anatolijs Melnis – IZM Augstākās izglītības departamenta
direktora vietnieks,
tālr.7047843
Vēsma Abizāre – IZM Augstākās izglītības departamenta
vecākā referente
tālr.7047752
