Jautājumi un atbildes

Jautājumi un atbildes prioritātē „Cilvēkresursu attīstība un izglītība"

Jautājumus par atklātu konkursu un projektu iesniegumu sagatavošanu var nosūtīt ministrijai uz elektroniskā pasta adresi eld@izm.gov.lv vai pa pastu.

Atsauces uz normatīvajiem aktiem:

Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra noteikumi Nr.98 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Cilvēkresursu attīstība un izglītība” otrā individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums” (turpmāk - Konkursa nolikums).

Ministru kabineta 2008.gada 26.februāra noteikumi Nr.114 "Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu (arī apakšprojektu) īstenošanai un veic maksājumus” (turpmāk - Noteikumi Nr.114);

Ministru kabineta 2008.gada 26.februāra noteikumi Nr.126 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un auditu veikšanas kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr.126);

Projekta iesniedzējs un partneri

1. Vai projektā ir obligāti jāpiesaista partneris (Latvijas vai no EEZ valstīm)?

Projekta iesniedzējs var iesniegt projektu viens pats vai kopīgi ar sadarbības partneri vai partneriem. Nav obligātas prasības partnera(u) piesaistei projekta īstenošanā. (Konkursa nolikuma 10.punkts)

2. Vai Konkursa nolikuma 11.punktā minētā projekta iesniedzēja un sadarbības partnera rakstiskā vienošanās ir obligāti pievienojamais dokuments?

Konkursa nolikuma 11.punktā minētā rakstiskā vienošanās par pušu atbildību projekta īstenošanā nav obligāti pievienojams dokuments.

Ja projektā ir paredzēta partnerība, būtu vēlams pirms projekta iesnieguma iesniegšanas noslēgt sadarbības līgumu ar sadarbības partneri vai parakstīt nodoma vai partnerības līguma vēstuli angļu valodā, kurā ir noteikti projekta iesniedzēja un sadarbības partnera pienākumi un tiesības projekta īstenošanas laikā. Kā rāda 1.atklātā konkursa pieredze, projektu iesniegumu donorvalstu vērtēšanas laikā Finanšu instrumenta biroja vērtēšanas eksperti pieprasa iesniegt sadarbības līgumu, tādēļ iesakām pievienot projekta iesniegumam sadarbības līgumu vai parakstītu nodoma vai partnerības līguma vēstuli angļu valodā, kā arī šo dokumentu norādīt projekta iesnieguma veidlapas 11.sadaļā.

3.Lūdzu, izskaidrojiet partnerības pamatprincipus otrā EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu atklātā konkursa ietvaros?

3. Saskaņā ar donorvalstu apstiprināto vadlīniju „Projektu pieteikuma veidlapas aizpildīšanas vadlīnijas” 4.2.2.apakšpunktu projekta iesniedzējs ir projektā paredzējis partnerību, tad tas:

• iesniedz projekta iesniegumu savā un citu organizāciju vārdā, kas veido partnerību un uzņemas īstenot konkrētus uzdevumus attiecīgajā projektā;
• nosaka katra partnera lomu un pievienoto vērtību projektā;
• iekļauj partneru izdevumus daļēji vai pilnā apmērā projekta budžetā.

Vēlamies uzsvērt, ka minētais punkts nosaka arī, ka piegāžu un pakalpojumu izpildītāji uz līguma pamata ir jāatlasa iepirkumu procedūras ceļā.

Vēlamies uzsvērt, ka finanšu instrumentu kontekstā par partnerību tiek uzskatīta sadarbība starp divām vai vairākām organizācijām, kas ietver kopīgu atbildību par projekta īstenošanu. Projekta iesniedzēja partneri piedalās projekta izstrādē un ieviešanā, un izmaksas, kas tiem radušās, ir attiecināmās izmaksas tāpat kā izmaksas, kas radušās projekta iesniedzējam. Partneriem jābūt tieši iesaistītiem projektu sagatavošanā un īstenošanā, tie nevar darboties kā starpniekorganizācijas (organizācija, kura projekta īstenošanu neveic pamatā ar saviem cilvēkresursiem (pastāvīgiem vai piesaistītiem), bet lielāko daļu aktivitāšu un/vai finansējuma nodod apakšuzņēmējiem (gan fiziskas, gan juridiskas personas)). Partnera līdzdalības finansiālos jautājumus var noformēt divos veidos:

• izmaksas attaisnojošie dokumenti tiek iesniegti projekta iesniedzējam, kas sedz izmaksas un grāmato maksājuma dokumentus savā (projekta iesniedzēja) grāmatvedībā;
• projekta iesniedzējs noslēdz partnerības līgumu ar partneri un nodod daļu no finansējuma partnerim; partneris sedz izdevumus un grāmato maksājuma dokumentus savā (partnera) grāmatvedībā.

Projekta iesniedzējam ir jāizvēlas tas variants, kas visefektīvāk nodrošina projekta aktivitāšu ieviešanu un projekta administrēšanu. Jebkurā gadījumā trīspusējo sadarbības līgumu CFLA un starpniekinstitūcija slēgs tikai ar pašu finansējuma saņēmēju, savukārt divpusējie partnerības līgumi tiek slēgti finansējuma saņēmēja un projektā iesaistīto partneru starpā ar katru partneri atsevišķi un par to slēgšanu un saturu ir atbildīgs pats finansējuma saņēmējs.

Tomēr finanšu instrumentu kontekstā apakšuzņēmēji nav partneri, un uz tiem attiecas tie normatīvie akti par publisko iepirkumu, kas ir saistoši attiecīgā juridiskā statusa projekta iesniedzējam/finansējuma saņēmējam un partnerim – Publisko iepirkumu likums, ja projekta iesniedzējs vai partneris atbilst Publisko iepirkumu likumā minētajai pasūtītāja definīcijai, vai Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.65 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”, ja uz projekta iesniedzēju vai partneri neattiecas Publisko iepirkumu likums.

Finanšu instrumentu līdzfinansējuma nosacījumi

1. Atklātā konkursa nolikuma 6.2.apakšpunkts: vai pareizi saprotam, ka gadījumā, ja ne mazāk kā 15% finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem, tad uz tāda veida finansējumu arī attiecas ieguldījums natūrā no 20% līdz 80%?

1. Jebkurā nacionālā finansējuma proporcijas gadījumā daļu no finansējuma var veidot arī ieguldījums natūrā 20-80% apmērā no nacionālā līdzfinansējuma daļas, bet ne vairāk kā 20% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām (donorvalstu apstirpināto vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem” 2.2.apakšpunkts)

2. Ja projektā paredzētas aktivitātes gan nodibinājuma, gan pašvaldības iestādes aktivitāšu atbalstam, vai ir iespējams pretendēt uz abu finanšu instrumentu līdzfinansējumu vienlaikus, lai saņemtu līdzfinansējumu līdz 90% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām?

2. Ņemot vērā to, ka gala finansējuma proporciju nosaka donorvalstis (jo donorvalstis var izlemt, ka projektam piešķirt mazāka procenta līdzfinansējumu), tad līdz 90% līdzfinansējuma nosacījumi ir attiecināmi tikai tad, ja individuāls projekts ir paredzēts nevalstisko organizāciju aktivitāšu īstenošanā. (Konkursa nolikuma 6.3.apakšpunkts)

3. Vai Konkursa nolikuma 6.3.nosacījums attiecas arī uz SIA, kas  projektu sagatavo un vada, bet labuma saņēmēji ir nevalstiskas organizācijas (asociācijas) biedri (jo asociācijai nav tādas pieredzes un kapacitātes projektu sagatavošanā un ieviešanā)? Asociācija projektā plāno piedalīties kā partneris.

3. Saskaņā ar Konkursa nolikuma 12.2.apakšpunktu „Projekta iesniedzējs ir tieši atbildīgs par projekta iesnieguma sagatavošanu, ieviešanu un vadību, kā arī par projekta rezultātiem. Projekta iesniedzējs nedrīkst būt starpnieks." Jūsu aprakstītajā situācijā SIA pilda starpnieka lomu, kas neatbilst atklāta konkursa nosacījumiem.

4.Atklātā konkursa nolikuma 6.3.apakšpunkts.: gadījumā, ja pieteikumu iesniedz organizācija, kura nav sabiedriskā organizācijā, bet daļa no partneriem ir sabiedriskās organizācijas, tad piesakoties uz abu finanšu instrumentu finansējumu vienlaicīgi var iegūt finanšu instrumentu grantu līdz 90%?

4. Formāli piesaistot projektam nevalstisko organizāciju kā partneri nebūs pamata piešķirt finanšu instrumentu līdzfinansējumu līdz 90%. Individuālā projekta iesniegumā ir jāietver skaidrojums, kādā veidā tieši tiks stiprināta attiecīgās nevalstiskās organizācijas darbība un kā to sasniegs, kādas būs tieši projekta aktivitātes, kas to veicinās.

5.Cik daudz projektu iesniegumu varētu būt apstiprināti 2.atklātajā konkursā prioritātē „Cilvēkresursu attīstība un izglītība”?

5. Ņemot vērā to, ka minimālais granta pieprasījuma apjoms vienam projektam ir 250 000 EUR, kopējais pieejamais grants 2.atklātajā konkursā prioritātē „Cilvēkresursu attīstība un izglītība” ir 1 415 045 EUR (Konkursa nolikuma 4. un 5.punkts), un viena projekta vidējās kopējās attiecināmās izmaksas ir 400 000 – 500 000 EUR, prioritātes „Cilvēkresursu attīstība un izglītība” 2.atklātajā konkursā var būt apstiprināti 3-4 projekti.

Apakšprioritātes un projekta aktivitātes

1. Vai prioritātes „Cilvēkresursu attīstība un izglītība” ietvaros ir iespējams realizēt infrastruktūras projektus, kas būtu saistīti ar izglītības atbalsta iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, lai nodrošinātu efektīvu, kvalitatīvu mūžizglītības pakalpojumu sniegšanu un pieejamību iedzīvotajiem?

1. Jā, tas ir iespējams. Projekta aktivitātes veic Latvijas Republikā, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, ja tādējādi tiek nodrošināta prioritātes mērķu sasniegšana. Aktivitātes, kas saistītas ar investīcijām būvdarbos, ēku rekonstruēšanas, renovācijas vai restaurēšanas darbos, nekustamā īpašuma iegādē un iekārtu uzstādīšanā, veic Latvijas Republikā. (Konkursa nolikuma14.punkts)

2. No kura brīža varētu sākt plānot projekta aktivitātes?

2. Projekta uzsākšanu var plānot no 2009.gada jūnija. Projektu iesniegumu vērtēšanas periods ir aptuveni viens gads: 3-4 mēneši projektu iesniegumu vērtēšana Latvijā, 6-8 mēneši projektu iesniegumu donorvalstu vērtēšana Briselē. Pēc granta piedāvājuma vēstules saņemšanas no Finanšu instrumenta biroja viena mēneša laika paraksta Granta līgumu (2009.gada 30.aprīlis ir pēdējais termiņš Granta līgumu parakstīšanai). Pēc Granta līguma parakstīšanas 3-4 mēnešu laikā paraksta Sadarbības līgumu, pēc kura parakstīšanas var uzsākt projekta īstenošanu.

3. Kā var novērtēt pieļaujamo valsts komercdarbības atbalsta intensivitāti?
3. Valsts atbalsta jautājumi noteikti Komercdarbības atbalsta kontroles likumā.
Finanšu ministrijas mājas lapā sadaļā „Komercdarbības atbalsts” ir aprakstīti valsts komercdarbības atbalsta kritēriji. Nepieciešamības gadījumā par šo jautājumu lūdzam konsultēties ar Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departaments darbiniekiem.

4. Vai projekta ietvaros ir iespējams pretendēt uz finansējumu tikai tehniskā projekta izstrādei, neparedzot ēkas būvniecību?

4. Ja projekta mērķa sasniegšanai ir nepieciešama tikai tehniskā projekta izstrāde, šo aktivitāti var paredzēt projekta ietvaros bez ēkas būvniecības iekļaušanas. Vienīgais, projekta iesniedzējam arī jānodrošina projekta ilgtspējība - kā pēc projekta noslēguma projekta rezultāti tiks izmantoti - vai tiks nodrošināts finansējums būvniecībai.

Projekta izmaksas

1. Kādas izmaksas var iekļaut projekta vadības izmaksās (4-10%)? Vai šeit jāiekļauj arī vietējā transporta izmaksas projekta vadībai, telekomunikācijas izmaksas, elektrība, noma par biroja telpām, kurās strādās projekta vadība?

1. Projekta izdevumos var iekļaut tikai tos izdevumus, kas ir tieši saistīti un izriet no projekta aktivitātēm.

Par attiecināmām izmaksām netiks uzskatīta projekta vadītāju izmaksas, piemēram, lai nokļūtu uz projekta vadības vietu (sabiedriskā transporta vai degvielas patēriņa atmaksa), jo šādi izdevumi tiktu kvalificēti kā papildu labumi un nebūtu atzīstami tieši saistīti ar projekta aktivitātēm. Bet, piemēram, lai nodrošinātu bukletu vai citu informatīvo materiālu pieejamību par projektu, tad transporta izdevumi varētu tikt kvalificēti kā attiecināmie projekta izdevumi un varētu tikt iekļauti vai nu projekta vadībā vai arī pie publicitātes izmaksām.

Tā kā sakaru, elektrības un telpu nomas maksa ir tieši saistīta ar projekta vadību, tad šādas izmaksas ir iekļaujamas pie projektu vadības.

Papildus vēlamies atzīmēt, ka plānojot sakaru, elektrības vai telpu nomas maksas izmaksas, ir jāplāno arī to, kā par šim izmaksām projekta laikā projekta iesniedzējs atskaitīsies, pamatojot tos ar attaisnotajiem dokumentiem. Jo projekta ietvaros ir nepieciešams skaidri nodalīt to izmaksu daļu (proporciju), kas tieši saistīta un izriet projekta īstenošanas nodrošināšanai. Līdz ar to, jau šajā brīdi ir jāplāno, kā no kopējā projekta iesniedzēja iestādes sakaru, elektrības, vai telpu nomas maksas tiks izdalīta un pierādīta konkrēta proporcija, kas attiecināma uz projekta izdevumiem. Ja to nevarēs izdalīt un attiecīgi pamatot, tad šādi izdevumi var netikt atmaksāti.

2. Vai iegādājoties tehnoloģisko aprīkojumu projekta ietvaros par attiecināmām izmaksām tiek uzskatītas izmaksas, kas rodas šo pamatlīdzekļu izmantošanas rezultātā projekta laikā?

2. Izmaksas attiecināmību visām projekta ietvaros veicamajām aktivitātēm vērtē atbilstoši projekta aprakstam. Ja projekta ietvaros iegādātais tehnoloģiskais aprīkojums ir nepieciešams projekta aktivitāšu īstenošanai un nodrošina ieguldījumu cilvēkresursos un izglītībā, tad arī izdevumi par pamatlīdzekļu izmantošanu projekta īstenošanā tiek atzīti par attiecināmām izmaksām. Protams, tas ir jāparedz projekta iesniegumā.

3.Kurš brīdis tiek noteikts kā izmaksu attiecināmības sākums?

3. Saskaņā ar Konkursa nolikuma 1.pielikuma „Projekta iesniedzēja apliecinājums” 5.punktu – projektā paredzēto aktivitāšu īstenošana netiks uzsākta pirms sadarbības līguma noslēgšanas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un IZM, tātad izmaksas tiek uzskatītas par attiecināmām pēc trīspusējā sadarbības līguma parakstīšanas ar CFLA un IZM.

4. Ja tehniskais projekts tiek izstrādāts pirms projekta finansēšanas līguma parakstīšanas, vai to iespējams paredzēt kā ieguldījumu natūrā (kā izpētes vai profesionāla rakstura darbības)?

4. Atbilstoši Vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem” 2.2. (a) apakšpunktam arī pētījums (šinī gadījumā arī tehniskais projekts) var būt nemateriālais ieguldījums, bet ir jāievēro 2.2. (b) apakšpunkts, ka šī pētījuma vērtību var novērtēt neatkarīgs auditors. Līdz ar to projekta izdevumos tehniskajam projektam ir jābūt adekvāti novērtētam (vadlīnijas pieejamas finanšu instrumentu Latvijas mājas lapā: www.eeagrants.lv sadaļā Dokumenti – Vadlīnijas).

5. Vai projekta iesnieguma veidlapas 5.2.sadaļas „Expenses” II pozīcija „Pakalpojumi” attiecas uz ārējiem līgumiem (subcontracting)? Vai šajā pozīcijā ir paredzēts ieguldījums natūrā?

5. Projekta iesnieguma veidlapas 5.2.sadaļā ir nodalītas projekta attiecināmās izmaksas skaidrā naudā (5.2.punkta nosaukums, sadalījumā pa budžeta pozīcijām, piemēram, „Services”, „Labour” utt), bet ieguldījumam natūrā ir atsevišķa sadaļa „In-kind eligible expences_Euro (describe below)”, sadalījumā pa nemateriālā ieguldījuma avotiem (valsts/pašvaldības vai privātā kapitāls). Detalizētu skaidrojumu kas veido ieguldījumu natūrā un kā tas tiek aprēķināts ir jāpievieno kā skaidrojumi pie detalizētā budžeta. Pirms plānojat budžetā norādīt ieguldījumu natūrā, lūdzam rūpīgāk iepazīties ar donorvalstu apstiprināto vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem” 2.2.punktu (vadlīnijas pieejamas finanšu instrumentu Latvijas mājas lapā: www.eeagrants.lv sadaļā Dokumenti – Vadlīnijas).

Par to, kādi izdevuma veidi ir iekļaujami budžeta izdevuma pozīcijā „Services” (skaidrā naudā) lūdzam iepazīties ar „Projekta aizpildīšanas vadlīnijām” (www.eeagrants.lv sadaļā „Pieteikuma veidlapa”).

6. Vai darbus, kuri tika minēti projekta iesnieguma veidlapas 5.2.sadaļas „Expenses” II pozīcijā „Pakalpojumi”, un kurus veic projekta partneri, ir jāiekļauj „Expenses” II pozīcijā „Darbs”?

6. Par to, kādi izdevuma veidi ir iekļaujami budžeta izdevuma pozīcijā „Labour” (skaidrā naudā) lūdzam iepazīties ar „Projekta aizpildīšanas vadlīnijām” (www.eeagrants.lv sadaļā „Pieteikuma veidlapa”) Vienlaikus atzīmējam, ka budžetu, plānojot pa izdevumu pozīcijām (skaidrā naudā), jāplāno pa budžeta izmaksu veidiem, nevis atkarībā, kas veic konkrētas aktivitātes, t.i., ja projekta partneris sniedz pakalpojumu, tas ir jāplāno pozīcijā „Services”, savukārt, ja partneris projekta ietvaros veic algotu darbu, tad sadaļā „Labour”.

Vienlaikus uzsveram, ka plānojot projektā partnerību, ir jāņem vērā, vai attiecīgie projekta ietvaros plānotie pakalpojumi vai preces būs/vai nebūs jāiegādājas atbilstoši publiskā iepirkuma normatīvajam regulējumam. Līdz ar to ne vienmēr ir atlasāms jau konkrēts partneris, bet būs projekta ietvaros jāveic iepirkums.

7. Vai projekta iesnieguma veidlapas 5.2.sadaļas „Expenses” III pozīcijas „Tehnika” un „Izejmateriāli” attiecas uz projekta partneriem vai tikai uz ārējiem līgumiem? Ja projekta partneri iegulda tehniku un materiālus, vai pareizi saprotam, ka to var uzskatīt par „iekārtu un materiālu piešķīrumu”, kas tika minēts kā „ieguldījums natūrā, kurš uzskatāms par attiecināmām izmaksām”

7. Norādām, ka projekta iesnieguma veidlapas 5.2.sadaļā „Expenses” visas izvēles pozīcijas: Vadības izmaksas, Darbs, Pakalpojumi, Administratīvie izdevumi, Tehnika, Izejmateriāli, Ēku/zemes iegāde, darbu izpildītāji uz līguma pamata vai Publicitāte ir norādāmi tikai skaidrā naudā. Savukārt, partneru ieguldītā tehnika ir ieguldījums natūrā un norādāms kā ieguldījums natūrā, attiecīgi sniedzot paskaidrojumus pie projekta detalizētā budžeta.

8. Vai projekta iesnieguma veidlapas 5.2.sadaļas „Expenses” IV pozīcijā „Darbu izpildītāji uz līguma pamata” fiziskais darbs attiecas uz ārējiem līgumiem? Bet uz kuru pozīciju attiecas fiziskais darbs, ja to veic projekta partneri?

8. Uzsveram, ka budžetu, plānojot pa izdevumu pozīcijām (skaidrā naudā), jāplāno pa budžeta izmaksu veidiem nevis atkarībā, kas veic konkrētas aktivitātes, t.i., ja projekta partneris sniedz pakalpojumu, tas ir jāplāno pozīcijā „Services”, savukārt, ja partneris projekta ietvaros veic algotu darbu, tad sadaļā „labour”, izņemot, ja partneris ir nodarbināts projekta vadībā , tad šīs izmaksas ir iekļaujamas pie projekta vadības izmaksām.

9. Kuri normatīvie akti jāpiemēro iepirkumu veikšanai, ja finanšu instrumentu līdzfinansējuma saņēmējs ir biedrība vai kapitālsabiedrība?
9. Individuālo projektu līdzfinansējuma saņēmējam, kas ir biedrība, nodibinājums vai kapitālsabiedrība, ja tā nav pasūtītājs saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1.panta 10.punktu, publiskā iepirkuma jomā ir jāievēro Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.65 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” un citi publiskā iepirkuma regulējošie normatīvie akti.

Ja kapitālsabiedrība ir pasūtītājs (piemēram, pašvaldības dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras tiesiskais statuss atbilst Publiskā iepirkuma likuma 1.panta 10.punktā noteiktajam), tai, neatkarīgi no finansējuma avota, jāpiemēro šī likuma regulējums, lai noslēgtu iepirkuma līgumu, tai skaitā, ja līguma izpilde tiek finansēta no finanšu instrumentu līdzfinansējuma.

10. Kādas iepirkuma procedūras finanšu instrumentu līdzfinansējuma saņēmējam ir jāpiemēro un kādi līgumi (uzņēmuma, darba, vadības) slēdzami, lai atlīdzība, ko līdzfinansējuma saņēmējs izmaksā projekta vadītājam, būtu attiecināmās izmaksas, ja:

10. No donorvalstu puses nav noteiktas papildu prasības publiskā iepirkuma jomā, kas jāievēro finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanā. Vienīgais nosacījums, ka individuālie projekti ir īstenojami atbilstoši nacionālajai likumdošanai publiskā iepirkumā jomā. Līdz ar to, potenciālajam individuālā projekta iesnieguma iesniedzējam pašam ir jāizvērtē, kādi publiskā iepirkuma regulējošie normatīvie akti tam ir jāpiemēro, ņemot vērā tā juridisko statusu un individuālajā projektā plānotās aktivitātes, t.sk., preču/pakalpojumu piegādes.

Papildus norādām, ka līgumcenas slieksnis, sākot no kura jāpiemēro iepirkuma procedūra, ir noteikts Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.65 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” II. nodaļā, bet līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra ir noteikta minēto noteikumu IV. nodaļā.

Ja projektā ir paredzēts, ka ar projekta vadītāju nepieciešams noslēgt pakalpojuma (uzņēmuma) līgumu, līdzfinansējuma saņēmējs piemēro publisko iepirkumu jomu regulējošos tiesību aktus – Publisko iepirkuma likumu vai minētos Ministru kabineta noteikumus, atkarībā no tā, kura tiesību akta subjekts tas ir

11. Vai PVN ir attiecināmā projekta izmaksa?

11. Individuālo projektu īstenošanā ir jāievēro donorvalstu apstiprinātās finanšu instrumentus regulējošās vadlīnijas un nacionālie normatīvie akti, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas jautājumus. Atbilstoši vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem” 7.punktam individuālā projekta attiecināmajās izmaksās var iekļaut pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, tikai tad, ja tās nevar atgūt Latvijā.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi informatīvu materiālu individuālo projektu iesniedzējiem par PVN piemērošanu finanšu instrumentu līdzfinansētajos individuālajos projektos, kas ir pieejams www.eeagrants.lv sadaļā "Jaunumi".

12. Vai varam saņemt precīzāku informāciju, kas ir „Profesionālā rakstura darbības”, kuras tika minētas kā „ieguldījums natūrā, kurš uzskatāms par attiecināmām izmaksām?

12. Par „profesionālā rakstura darbībām” var uzskatīt, piemēram, eksperta darbību kādā specifiskā jomā, kurā projekta iesniedzējam nav pieredzes. Ja piesaistītais eksperts dod savu ieguldījumu projektā, bet par to nesaņem samaksu (eksperts projekta ietvaros sniedz savus pakalpojumus bez maksas), tad aprēķinot cik šāda eksperta pakalpojumi maksā pēc tirgus vērtības ir aprēķināmi un iekļaujami projektā kā nemateriālais ieguldījums, protams, pievienojot paskaidrojums, kā aprēķinātas šis izmaksas, pie projekta detalizētā budžeta.

Aizpildot, projekta iesnieguma veidlapu, ir jādomā, kā projekta iesniedzējs atskaitīsieties un pamatosiet visus projekta izdevumus, t.sk., arī par ieguldījumiem natūrā, piemēram, brīvprātīgā darba uzskaites lapas, iekārtu/preču nodošanas un pieņemšanas akti utt. Jo ja pārbaudēs visi izdevumi netiks pietiekoši pamatoti, šādi izdevumi tiks atzīti par neattiecināmiem un netiks atmaksāti.

13. Vai projektam jāparedz audita izmaksas?

13. Projektā nav obligāti jāparedz audita izmaksas, tā ir projekta iesniedzēja brīva izvēlē. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.126 auditu līdzfinansējuma saņēmēja institūcijas veic vadošā iestāde (Finanšu ministrija) un CFLA.

14. Kādā izdevumu pozīcijā ir jāiekļauj projekta audita izmaksas?

14. Projekta audita izmaksas var iekļaut vienā no sekojošajiem izdevumu pozīcijām: 1) izdevumu pozīcijā „Vadības izmaksas” (Project management); 2) izdevumu pozīcija „Pakalpojumi” (Services), ja audits tiek pirkts kā pakalpojums, 3) norādīt kā atsevišķu izdevuma pozīciju „Project audit” projekta iesnieguma veidlapas 5.2.sadaļā.

15. Vai ir pieļaujams attiecināmajās izmaksās likt projekta sagatavošanas izmaksas, ar to paredzot, ka tiks atgūta tā summa, ko augstskola samaksājusi par pakalpojumu - projekta sagatavošana, par ko noslēgts līgums un parakstīts nodošanas pieņemšanas akts?

15. Saskaņā ar Konkursa nolikuma 17.punktu izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma izstrādāšanu, neuzskata par attiecināmajām izmaksām.

16. Vai projektiem prioritātē "Cilvēkresursu attīstība un izglītība" ir noteiktas summas, kuras var paredzēt lektoru atalgošanai, projektu administrēšanai (vadītājs, asistents, grāmatvedis)?

16. Konkursa nolikumā un vadlīnijās maksimālās vai rekomendētās likmes projektu vadītājam, asistentam, grāmatvedim, konsultantam vai ekspertam nav noteiktas. Plānojot atalgojumus projekta vadībā un projekta īstenošanā iesaistītajām personām, ir jāņem vērā Latvijas konteksts.

17. Kur var iepazīties ar avansa atlīdzināšanas veidiem?

17. Ar avansa mehānismu aprakstiem un piemēriem var iepazīties www.eeagrants.lv sadaļā "Pieteikuma veidlapa" - "Avansa atlīdzināšanas instrumenti".

Projekta finansējums un priekšfinansējums

1. Kāda ir finansējuma pieprasīšanas procedūra no valsts budžeta iestādēm?

1. Atklātā konkursa ietvaros, ministrijas padotībā esošā iestāde nosūta savas nozares ministrijai vēstule ar lūgumu, lai tā izsniedz atklātā konkursa nolikuma 20.8.apakšpunktā minēto izziņu. Vēstulē jānorāda indikatīvā summa, kas ir nepieciešama attiecīga projekta finansēšanai. Vēstulei ir jāpievieno projekta kopsavilkums (projekta pamatojums, mērķis, aktivitātes, rezultāti, kopējās izmaksas). Pēc projekta iesniedzēja izziņas pieprasījuma izskatīšanas, ministrija projekta iesniedzējam nosūta vēstuli, pievienojot ministrijas parakstīto izziņu par finanšu līdzekļu piešķiršanu vai pamatoto atteikumu. Savukārt, finansējuma pieprasījumu projektam var pieprasīt tikai pēc projekta apstiprināšanas no donorvalstu puses.

2. Vai ir noteikti datumi, līdz kuriem būtu jāiesniedz pieteikums par finansējuma un priekšfinansējuma ieplānošanu budžetā?

2. Pieprasījumu par atklātā konkursa nolikuma 20.8.apakšpunktā minētās izziņas izsniegšanu nepieciešams iesniegt IZM divas nedēļas pirms projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa.

3.Kā tiek plānots finansējums no valsts budžeta?

Finansējums no valsts budžeta ir plānots saskaņā ar MK noteikumiem Nr.114

4. Lai veiktu pārskaitījumus projekta ietvaros projekta iesniedzējam ir jāatver konts Valsts kasē (VK)?

4. Tas atkarīgs no tā, kas ir projekta iesniedzējs:

1) ja projekta iesniedzējs ir valsts budžeta iestāde, tad konts obligāti jāatver Valsts kasē;

2) ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai kapitālsabiedrība un projektā ir paredzēts valsts budžeta finansējums, var atvērt kontu Valsts kasē.

Tādejādi, ja projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība vai pašvaldība – nav nepieciešams atvērt kontu VK, jo nav plānots, ka tiks saņemts valsts budžeta finansējums, arī tad, ja tiek prasīts avanss un donorvalstis to piešķir, jo tie ir ārvalstu finanšu līdzekļi.

Projekta iesniegums

1. Kādi papildu dokumenti var būt uzrādīti projekta iesnieguma veidlapas 11.sadaļā un pievienojami projekta iesnieguma veidlapai?

1. Parasti pievienojamie dokumenti angļu valodā citu starpā ir:

1. tehniski ekonomiskais pamatojums (projekta izpēte);
2. kartes, konceptuālas ilustrācijas, bildes;
3. loģiskā matrica ( loģiskās matricas veidlapa);
4. parakstīta nodoma vai partnerības līguma vēstule;
5. ganta diagramma (ja ir pieejama Microsoft Project programma);
6. jebkuri citi dokumenti, kas pamato projektu.

2. Vai projekta iesniegumam ir nepieciešams pievienot biznesa plānu?

Atklāta konkursa nolikuma 19., 20. un 21.punktā ir norādīti projekta iesniegumam obligāti pievienojamie dokumenti, biznesa plāns nav obligāti pievienojams dokuments. Projekta iesniedzējs pats pēc savas izvēles var pievienot arī citus dokumentus angļu valodā, t.sk. biznesa plānu, kas nodrošinātu labāku un kvalitatīvāku izpratni par projektu un par tā īstenošanu.

3. Vai iepirkumu objektu tehniskās specifikācijas (tehniskie parametri) ir jāpievieno projekta iesniegumam angļu valodā un jāiekļauj projekta iesnieguma elektroniskajā versijā?

3. Saskaņā ar Konkursa nolikuma 20.14.apakšpunktu projekta iesniegumam ir jāpievieno projekta iesniedzēja informācija par iepirkuma procedūrām, ja projekta īstenošanā ir paredzēts veikt iepirkumu, tādējādi iepirkumu objektu tehniskās specifikācijas (tehniskie parametri) var pievienot projekta iesniegumam tikai latviešu valodā un neiekļaut projekta iesnieguma elektroniskajā versijā (CD). Ja Jūs vēlaties uzrādīt tehniskās specifikācijas ekspertiem donorvalstu vērtēšanas procesā, tad šis pielikums (tehniskās specifikācijas) ir jānorāda projekta iesnieguma veidlapas 11.sadaļā (Konkursa nolikuma 19.4.apakšpunkts) un jāpievieno projekta iesniegumam arī angļu valodā, kā arī šis pielikums jāiekļauj projekta iesnieguma elektroniskajā versijā (Konkursa nolikuma 25.punkts).

4. Vai datoru iegāde tiek uzskatīta kā iekārtu piegāde un vai šādā gadījumā ir nepieciešams projekta iesniegumam pievienot īpašumtiesību apliecinošos dokumentus (Konkursa nolikuma 20.13. un 21.1.4.apakšpunkts)?

4. Datoru iegāde nav uzskatīta par iekārtu piegādi, tādējādi, šajā gadījumā projekta iesniegumam nav jāpievieno Konkursa nolikuma 20.13. un 21.1.4.apakšpunktā minētie dokumenti.